Stāžam būs vēl lielāka loma indeksācijā 0
No nākamā gada pensiju indeksācijā vēl lielāku lomu spēlēs darba stāža ilgums, pieaugumu varētu izjust arī citas pensionāru grupas, paredz Saeimā vakar steidzamības kārtā apstiprinātie grozījumi Pensiju likumā. Tomēr mazo pensiju palielināšanai risinājums vēl tikai tiek meklēts.
Jau no šā gada pensiju indeksēšanā tiek ņemts vērā pensionāra stāžs, cilvēkiem ar garu darba mūžu piemērojot lielāku daļu no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Par stāžu no 30 līdz 39 gadiem un pensijām, kas piešķirtas par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un smagos darba apstākļos, indeksācijā tiek piemēroti 60% no algu pieauguma, bet par 40 gadu vai ilgāku stāžu – 70%.
Lai sniegtu vēl lielāku atbalstu pensionāriem ar garu darba mūžu, Saeima vakar apstiprināja likuma grozījumus, nosakot, ka pensijas saņēmējiem, kuriem apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu, indeksācijā tiks piemēroti 80 procenti (pašreizējo 70 procentu vietā) no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma. Tas nozīmē, ka viņu pensijas varētu pieaugt nedaudz straujāk, bet precīzu apmēru pagaidām nav iespējams noteikt. Šādu pensionāru skaits, pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, ir 95,3 tūkstoši.
Likuma grozījumi paredz, ka turpmāk tiks indeksēta ne vien pensija, bet arī piemaksa par stāžu līdz 1996. gadam. Piemaksas apmērs patlaban ir fiksēts un ir 1 vai 1,5 eiro par katru uzkrāto stāža gadu atkarībā no laika, kad persona ir pensionējusies. Šādu piemaksu pie pensijas saņem aptuveni 360 000 vecuma pensijas saņēmēju un 34,8 tūkstoši invaliditātes pensiju saņēmēji. Vidējais piemaksas apmērs pie vecuma pensijas ir 38,23 eiro, pie invaliditātes pensijas – 12,34 eiro.
Likumprojekts arī paredz Latvijas pensionāru apdrošināšanas stāžam pielīdzināt arī dienestu PSRS Bruņotajos spēkos. Līdz ar to Latvijas pilsoņiem palielināsies kopējais apdrošināšanas stāžs, kas tiks ņemts vērā, aprēķinot pensijas apmēru.
Vienlaikus ar Pensiju likumu tika grozīts arī likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, paredzot turpmāku neapliekamā minimuma pieaugumu pensijām. Saskaņā ar līdzšinējo likuma redakciju neapliekamais minimums pensijām šogad ir 250 eiro, 2019. gadā to plānots palielināt līdz 270 eiro, 2020. gadā – līdz 300 eiro. Vakar apstiprinātie grozījumi paredz neapliekamā minimuma palielināšanu turpināt arī 2021. gadā, sasniedzot 330 eiro mēnesī. “Bija būtiski šos grozījumus pieņemt jau tagad, lai šādu neapliekamo minimumu valdība varētu ņemt vērā, sastādot nākamo trīs gadu budžetu,” paskaidroja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Abi likumprojekti izstrādāti Sociālo un darba lietu komisijas darba grupā, kurā piedalījās Labklājības ministrijas eksperti un pensionāru organizāciju pārstāvji.
“Ar šiem grozījumiem mums izdevies atrisināt vairākas sasāpējušas problēmas dažādām pensionāru grupām, bet joprojām sāpīgs jautājums ir mazo pensiju palielināšana. Lai vai kādu indeksāciju tām piemērotu, tās joprojām paliek pārāk mazas,” teica Barča. Vairāki deputāti, piemēram, Imants Parādnieks (NA) un ārpusfrakciju pārstāvis Romāns Mežeckis, gan jau šajā likumprojektā bija piedāvājuši risinājumus palielināt minimālās pensijas vai atvieglot vismaz vientuļo pensionāru situāciju, tomēr Saeimas vairākuma atbalstu šie grozījumi neguva.
“Idejas ir labas, bet tik būtiskus grozījumus nevar veikt steidzamības kārtā pirms galīgā lasījuma,” paskaidroja Barča. Viņa arī solīja, ka šie priekšlikumi nekur nepazudīšot, bet oktobrī tikšot vērtēti tā sauktajā senioru darba grupā, kur deputāti kopā ar Labklājības ministrijas speciālistiem un pensionāru organizāciju pārstāvjiem risina dažādus pensiju jautājumus.
