Zedelgemas pašvaldība bez saskaņošanas ar Latviju tomēr demontējusi latviešu leģionāriem veltīto pieminekli 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Zedelgemas pašvaldība 31. maijā demontējusi un novietojusi noliktavā vides objektu – pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas ir veltījums 12 tūkstošiem latviešu leģionāru, kuri pēc Otrā pasaules kara nonāca sabiedroto gūstā un tika ieslodzīti nometnē pie šīs Beļģijas pilsētas.
Par notikušo trešdien, 1. jūnijā, paziņoja Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji. Muzejs par pašvaldības nodomu uzzinājis no vēstules 30. maijā, bet jau nākamajā dienā mākslinieka Kristapa Gulbja izgatavotais stāvstrops, kas simbolizēja gūstā nonākušo latviešu leģionāru rosību un sabiedriskās aktivitātes, saglabājot ticību Latvijas valstiskuma atjaunošanai, bija nozudis.
“Latvijas Okupācijas muzejs ar sašutumu un vilšanos vērtē Zedelgemas pašvaldības vēstuli par pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” plānoto demontāžu, kas tika saņemta tieši muzeja jaunās ēkas un jaunās ekspozīcijas atklāšanas dienā – 30. maijā. Sekojot savam nodomam, Zedelgemas pašvaldība 31. maijā pieminekli demontēja un ievietoja noliktavā. Tas tika darīts bez saskaņošanas ar pieminekļa autoru Kristapu Gulbi un pašvaldības partneriem Latvijā – Latvijas Okupācijas muzeju un tā biedrību. Tādējādi netika ievēroti godprātīgas sadarbības principi un tika izrādīta klaja necieņa pret ilggadējiem līgumiskajiem partneriem pieminekļa veidošanā un uzstādīšanā,” teikts muzeja paziņojumā.
Pieminekli Zedelgemas nomalē atklāja 2018. gada 23. septembrī Latvijas vēstniecības, Okupācijas muzeja biedrības un Zedelgemas pašvaldības pārstāvju klātbūtnē. Toreiz piemineklis lielā mērā bija vietējās pašvaldības iniciatīva, un vides objekta izmaksas – 100 tūkstošus eiro – līdzīgās daļās uzņēmās pašvaldība un Okupācijas muzeja biedrība, kas organizēja ziedojumu vākšanu. Tomēr, mainoties politiskajam līdzsvaram pašvaldības deputātu rindās, 2020. gada beigās arī Krievijas aktivitāšu dēļ lielākoties frančvalodīgo valoņu medijos sākās kampaņa pret pieminekli, apgalvojot, ka tas esot domāts “latviešu esesiešiem” un tāpēc esot “Flandrijas kauna traips”. Jautājums tika pacelts Beļģijas federālā parlamenta līmeni, turklāt “Stāvstrops” kļuva par beļģu iekšpolitisko cīņu ķīlnieku. Pērn jūlijā Zedelgemas pašvaldība noņēma paskaidrojošo plāksni pie tā un mainīja nosaukumu vietai, kurā tas atradās, vairs nesaucot par Brīvības laukumu. Konfliktam pieslēdzās Latvijas Ārlietu ministrija un “Latvijas stāvstropa” jautājums šī gada sākumā uz brīdi it kā pierima, taču Zedelgemas pašvaldība no nodoma neatteicās. 30. maijā Latvijas vēstnieks Beļģijā Andris Razāns iesniedza Beļģijas Ārlietu ministrijā notu, protestējot pret ieceri noņemt latviešu karagūstekņiem veltīto pieminekli un uzsverot, ka tāda rīcība, nesaskaņojot to ar Latvijas Okupācijas muzeju, nav pieļaujama.
Muzeja trešdienas paziņojumā sacīts, ka arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētāja Dzintra Bungs nosūtījusi protesta vēstuli Zedelgemas birģermeistarei Annikai Fermulenai “aicinot pārskatīt lēmumu par pieminekļa demontāžu, kas seko Krievijas propagandas izplatītajiem priekšstatiem par nacistu un holokausta noziedznieku slavināšanu šajā piemineklī”. Muzeja skatījumā īpaši satraucoši, ka tas noticis laikā, “kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainas tautu”. “Latvijas Okupācijas muzejs Zedelgemas pašvaldības rīcību nevar vērtēt citādi kā voluntāru soli, kas noliedz Latvijas tautas vēsturisko atmiņu un vēršas pret pašu brīvības jēdzienu, ko piemineklis simbolizē. Tuvākajā laikā Latvijas Okupācijas muzejs lems par tālāko rīcību saistībā ar pieminekļa “Latvijas stāvstrops brīvībai” demontāžu,” uzsver muzeja pārstāvji.
