Taksometru nozarē valda “džungļu” likumi. Kāds ir patiesais naudas apgrozījums? 0
No taksometru pārvadājumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem valstij nodokļus samaksā tikai katrs piektais. Pārējie ienākumus slēpj, maksājot pārvadātājiem atalgojumu aploksnēs, vēstīts laikraksta “Latvijas Avīze” pielikumā “Latvijas Bizness”.
Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības “Business against shadow economy” (BASE) veiktais pētījums liecina, ka stāvoklis nozarē ir satraucošs – ēnu ekonomikas īpatsvars sasniedz 80%.
Tas ir aptuveni četras reizes vairāk, nekā pēc pētnieku atzinuma bijis 2017. gadā Latvijā, – 22% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Pētījuma ietvaros aptaujātie eksperti un nozares pārstāvji pat pieļauj, ka tās īpatsvars varētu būt pat 85%.
Biedējoši secinājumi
Diemžēl nevienā valsts pārvaldes iestādē nezina, kāds patiesībā ir naudas apgrozījums nozarē un cik taksometru vadītāju strādā uzņēmumos. Par ieņēmumiem un pārvadātājiem lielākā daļa komersantu nesniedz ziņas.
Savukārt valsts īstenotā nozares uzraudzība pār uzņēmumiem izsniegtajām licencēm, norēķiniem skaidrā naudā un samaksātajiem nodokļiem ir gaužām vāja. Tirgū uzdarbojas ārzemju firmas, kuru darbību uzraudzīt pat neesot iespēju.
Pēc Finanšu ministrijas aptuvenām aplēsēm, balstītām uz 2017. gada statistiku, deklarēto ieņēmumu apjoms nozarē bija vien 14%. Savukārt legāli algās izmaksāts tikai 21% no visiem ieņēmumiem, pārējā – aploksnēs.
Mazāk par piektdaļu no nozarē strādājošajiem (18%) uzrādījuši nobraukumu, kas pārsniedz 200 kilometrus. Savukārt VID aplēses liecina, ka 2018. gadā nedeklarētā atalgojuma īpatsvars bija 34,7%.
VID dati liecina, ka 2018. gada augustā taksometru vadītāju ienākumi “uz papīra” bijuši vidēji 220 līdz 230 eiro… Bet mēnesī nostrādātas vien 65 līdz 66 stundas…
Vienlaikus, piemēram, “Yandex” firmas taksometru muguras rotā uzraksts: “Nāc strādāt uz “Yandex” un pelni no 12 eiro stundā!”
Dzeltenie un baltie
Pētījuma autori cita starpā secinājuši, ka valda liels juceklis taksometriem noteiktajās prasībās. Taksometriem ar dzeltenas krāsas valsts reģistrācijas numuru zīmēm prasības atšķiras no taksometriem ar baltas krāsas numuru zīmēm.
“Dzeltenajiem” salonā jābūt speciālam datoram (POS terminālis), skaitītājam, taksometra zīmei, uz durvīm tarifam un firmas nosaukumam, vienu reizi sešos mēnešos jāiziet tehniskā apskate. Toties “baltajiem” šo prasību nav.
“Dzeltenajiem” licences izsniedz piecos plānošanas reģionos un deviņās pilsētās, tās derīgas tikai noteiktā teritorijā. Bet “baltajiem” licences izsniedz Autotransporta direkcijā.
Kopš 2016. gada par “dzeltenajiem” jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avanss – 130 eiro par automašīnu mēnesī. Par “baltajiem” to nemaksā.
Atšķirības ir arī pasažieriem. “Dzeltenos” var nolīgt stāvvietā, apturēt jebkurā vietā, pa tālruni vai uzņēmuma dispečerdienestā. Bet “baltos” – tikai uzņēmuma dispečerdienestā.
Braucot ar “dzeltenajiem”, var samaksāt skaidrā naudā vai ar bankas maksājuma karti. Braucot ar “baltajiem”, – tikai bezskaidrā naudā.
Pētnieki iesaka
Pētījuma ietvaros to autori nākuši klajā ar vairākiem priekšlikumiem, kā nozarē būtu jāievieš kārtība. Piemēram, uzņēmumiem licences izsniegtu tikai Autotransporta direkcijā.
Taksometra vadītājam jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējam. Ja viņš strādā uzņēmumā, tad tas par viņu ietur nodokļus. Taksometru vadītāju reģistrs jāsasaista ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI).
No 2019. gada 1. jūlija par “dzeltenajiem” VSAOI avansa maksājumam jābūt 250 eiro mēnesī par katru taksometra vadītāju. Ārpus Rīgas un Rīgas reģiona, Mārupes un Jūrmalas par “dzeltenajiem” maksātu patentmaksu 50%, kurā iekļautas VSAOI.
Savukārt no 2019. gada 1. jūlija par “baltajiem” licencētie taksometru pārvadājumu uzņēmumi ietur un samaksā 7,5% nodokli no vadītāju ienākumiem.
Krāpjas mazie
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks bēdīgo stāvokli izskaidro ar to, ka joprojām ir daudz tādu uzņēmumu, kuri neievēro likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības taksometru pakalpojumu sniegšanai.
Arī viņš atzīst, ka Valsts policijas un vietējo pašvaldību kontroles dienestu uzraudzība ir nepietiekama. Biežāk uzrauga vidējos un lielos nozares komersantus, nepievēršot uzmanību mazajiem, kuru nozarē ir visvairāk.
2018. gada beigās Rīgā no 417 licencētiem taksometru pārvadājumu uzņēmumiem lielākā daļa bija mazie uzņēmumi, kuri pārvadājumiem izmantojuši vienu vai divas automašīnas.
Mazo piekoptā taktika asociācijā esot zināma – nostrādā gadu, nodokļus nemaksājot.
Pēc tam uzņēmumu likvidē un ar citu nosaukumu nodibina jaunu, kas atkal saņem licenci. Pēc gada atkārtojas tas pats.
Ivo Ošenieks uzskata, ka 2016. gadā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, paredzot par katru taksometru iemaksāt avansā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 130 eiro mēnesi, bijis pareizs risinājums, lai sāktu sakārtot šo nozari. Iznākumā valsts budžetā palielinājās iemaksātā nodokļa apmērs.
“Ar avansa maksājumiem cerēja panākt, lai taksometru vadītāji uzrāda patiesībā nostrādātās darba stundas un lai šo naudu novirza veselības apdrošināšanai un pensiju uzkrājumiem,” turpina Ivo Ošenieks.
“Diemžēl lielai daļai taksometru vadītāju nerūp ne veselības apdrošināšana, ne pensijas uzkrājumi.”
Pēc Ivo Ošenieka teiktā, Satiksmes ministrija gan pūlas ieviest labāku kārtību nozarē, plānojot vēl citus grozījumus tiesību dokumentos. Taču arī ar tiem vien nebūs līdzēts, ja Valsts policija un pašvaldības negādās par stingrāku kontroli.
Par valsts policijas inerto rīcību liecinot arī tas, ka nozarē atdzimst 90. gadu ieradumi ar krimināliem paņēmieniem pieregulēt stāvvietu rindas un pakalpojumus.
Viņaprāt, ja taksometra vadītājs krāpj klientu un valsti vai apdraudējis pasažiera drošību, tad viņš jāsvītro no Autotransporta direkcijas uzturētā Taksometra vadītāju reģistra, aizliedzot vismaz piecus gadus strādāt nozarē.
Komentārs: Ministrija sola uzlabojumus
Satiksmes ministrija atzīst, ka šajā nozarē būtu nepieciešama pastiprināta kontrole. Bet par kontroli atbildīgie esot Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests un vietējās pašvaldības.
Ministrijas ieskatā no 2017. gada ieviestā prasība iemaksāt avansā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu 130 eiro mēnesī par katru automašīnu bijusi efektīva.
Par to liecinot arī Finanšu ministrijas dati. 2018. gada septiņos mēnešos taksometru pārvadājumu nozarē sasniegts augstākais nodokļu ieņēmumu pieaugums (+42,7%), salīdzinot ar 2017. gada septiņiem mēnešiem (+25,4%).
Uz jautājumu, kas darīts, lai labotu biedējošo stāvokli taksometru nozarē, Satiksmes ministrija atbild, ka 2018. gadā iesākta taksometru skaitītāju nomaiņa un pašlaik visi taksometri esot aprīkoti ar skaitītājiem, kuri novērš iespēju sagrozīt skaitītāja rādījumus.
Lai pārbaudītu jauno skaitītāju lietošanu, Ministru kabineta noteikumi paredz to pārbaudi taksometru tehniskās apskates laikā Ceļu satiksmes un drošības direkcijā (CSDD).
Pagājušajā gadā ieviests Taksometru vadītāju reģistrs, kurā pašlaik jau reģistrēti 4800 vadītāji, kuri atbilst noteiktām prasībām. Tādējādi pārvadājumus var veikt tikai reģistrēti vadītāji.
Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz, ka visiem taksometriem, kuriem izsniegtas licences, ir noteiktas prasības informācijas izvietošanā uz transportlīdzekļa virsbūves un salonā.
Taksometru pārvadājumu kontroles tiesības turpmāk būs arī vietējo pašvaldību policijai.
Pašlaik Satiksmes ministrija gatavo grozījumus Autopārvadājumu likumā, kuros papildus paredzēts noteikt tīmekļvietnes un mobilās lietotnes, kurās tiek organizēti pasažieru komercpārvadājumi ar vieglajiem automobiļiem un taksometriem, nosakot atbildību un pienākumu sniegt informāciju par veiktajiem darījumiem.
