Stāvoklis informatīvā kara frontē 12
“Pērn veiktie pasākumi, ieviešot LTV7 krievu programmu paketi, jūtami palielinājuši šā kanāla skatītāju skaitu gan latviešu, gan krievu auditorijās,” iepazīstinot Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus ar mediju politikas aktualitātēm, informēja kultūras ministre Dace Melbārde.
Latvijas sabiedriskā televīzija un radio pērn saņēma aptuveni miljonu eiro, lai veidotu informatīvus un analītiskus raidījumus krievu valodā kā alternatīvu informācijas avotu kaimiņvalsts propagandas kanāliem. Vienlaikus gan par jauno saturu dzirdēts ne mazums kritikas, tostarp pat tāda, ka tas īpaši neatšķiras no retranslētajos Krievijas kanālos piedāvātās informācijas. Komisijas sēdē saturs gan netika vērtēts.
Budžeta tapšanas procesā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieprasīja kopumā vairāk nekā sešus miljonus eiro dažādiem sabiedrisko mediju attīstības projektiem, bet lielāko daļu prasību Saeima noraidīja. Piemēram, pilnībā tika noraidīts padomes pieprasījums stiprināt mediju uzraudzību. “Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis atteikums ir stratēģiska kļūda. Šobrīd Latvijas mediju telpa ir ļoti vāji monitorēta.” Tāpat tika noraidīts priekšlikums pārdalīt Latvijas radio līdzekļus, novirzot nepilnus 90 000 eiro no LR5 budžeta Latgales reģionālās studijas izveidei.
Kopš pagājušā gada septembra par mediju politikas koordinēšanu Latvijā oficiāli atbild Kultūras ministrija (KM), bet šo funkciju veikšanai neesot saņēmusi nevienu papildu eiro. Tomēr KM izveidots valsts sekretāra vietnieka mediju politikas un integrācijas jautājumos amats, ko ieņem Uldis Lielpēteris, bet ministres komanda papildināta ar padomnieku sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos. Šos pienākumus veic komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns. Ministrijā joprojām nav sākusi darboties mediju politikas nodaļa.
Vairāki deputāti interesējās, ko ministrija ir darījusi, lai valsts varētu kontrolēt ārvalstīs reģistrētas, bet Latvijas teritorijā strādājošas raidorganizācijas. “Ja kāds ar Latvijā reģistrētu auto aizbrauc uz Angliju, tad viņam ir jābrauc pēc turienes noteikumiem, neskatoties uz to, ka auto reģistrēts citā valstī. Līdzīgai praksei vajadzētu darboties arī mediju tirgū, bet diemžēl tas tā ne vienmēr ir,” teica Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Ministre informēja, ka šādus jautājumus regulē Eiropas Savienības (ES) direktīva par audiovizuālo mediju pakalpojumiem. Šajā dokumentā esot vairākas nepilnības un pretrunas, ko Latvija apņēmusies savas prezidentūras laikā labot. Pirmā starptautiskā diskusija par šo dokumentu gaidāma martā, kad Latvijā norisināsies Eiropas līmeņa ekspertu konference “Eiropas audiovizuālo mediju tirgus stiprināšana – eiropeiskās identitātes attīstīšanai”. Tajā Latvija plāno mudināt partnervalstis uz diskusiju par ES kopīgu rīcību informācijas kara apstākļos.
