Stāviet pie ratiem un turiet muti? Saeima iesaistās luterāņu konfliktā 6
Saeima ceturtdien nolēma sākt darbu pie grozījumiem Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likumā par spīti Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) paustajām bažām, ka šis likumprojekts ierobežos baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības.
Vēsturisku apstākļu dēļ Latvijas luteriskajā baznīcā ir kā “divi vienā” – LELB un LELBĀL.
Otram pasaules karam beidzoties, toreizējais LELB arhibīskaps Teodors Grīnbergs devās trimdā uz Vāciju ar visu savu pilnvaru simbolu – zizli. Arī trimdas gaitās latviešu luterāņi turpināja uzturēt latvietības un Latvijas neatkarības ideju, daudzi aktīvi atbalstīja Atmodas kustību, piedalījās dažādos starptautiskajos forumos, pārstāvot Latviešu luterāņus. Tikmēr padomju Latvijā turpināja pastāvēt vietējā LELB. Abas puses gan apņēmušās virzīties uz vienu baznīcu, bet šis ceļš nav bijis gluds. Pastāv gan teoloģiskas atšķirības (ārzemju baznīca rietumos kļuvusi liberālāka, piemēram, jautājumos par sieviešu ordinēšanu), gan laicīgas domstarpības par baznīcas īpašumiem.
Ārpusfrakciju deputāts Ilmārs Latkovskis debatēs pauda uzskatu, ka šajā situācijā parlamentam vispareizākais būtu pieturēties pie principa, ka baznīca ir nošķirta no valsts un neiejaukties abu pušu konfliktā, ļaujot luterāņiem pašām tikt skaidrībā. “Taču, virzot šādu likumprojektu, Saeima ne tikai iejauksies baznīcas lietās, bet arī nostāsies vienā no strīdnieku pusēm, pasludinot to par likumīgu un ekskluzīvi pareizo,” uzskata I. Latkovskis.
Proti – minētais likumprojekts cita starpā paredz papildināt LELB likumu ar preambulu, kurā noteiks, ka LELB ir vienīgā tiesību pārmatotāja tai baznīcai, kas darbojas Latvijā līdz 1940. gadam. Savukārt LELBĀL likumprojektā vispār netiek pieminēta. Arī nekādas konsultācijas ar trimdas luterāņiem neesot notikušas. “Būtībā šobrīd viņiem tiek pateikts – stāviet pie ratiem un turiet muti,” teica Latkovskis, pielīdzinot šo Saeimas lēmumu spļāvienam trimdas luterāņu sejā.
Turpretim deputāts Ringolds Balodis aicināja Saeimu uz reliģiskajiem jautājumiem skatīties racionāli. Viņš noraidīja pieņēmumus par “divi vienā”, uzsverot, ka jau tagad pastāv viena juridiska persona LELB ar konkrētu reģistrācijas numuru. “Satversmes 99. pantā iekļauts pastāvošais valsts un Baznīcas attiecību modelis – atdalītība jeb šķirtība. Baznīcai ir autonoma griba! Konkrētā Baznīca ir lēmusi, un mums ir jāciena šī autonomā griba. Šis konstitucionālais ietvars mums uzliek vismaz par pienākumu respektēt to, ko vēlas Baznīca savā likumā. Likumdevējs nedrīkst balstīties uz aizspriedumiem vai simpātijām. Satversmes tiesa kādā savā lēmumā ir teikusi: konstitucionālām institūcijām ir jābūt neieinteresētām. Tādām arī mums ir jābūt!” teica Balodis.
49 deputātiem balsojot par, 14 pret un septiņiem atturoties, Saeima nolēma sākt darbu pie likuma un nodeva to vērtēšanai Cilvēktiesību komisijai. Atbalstītāju vidū bija visu frakciju pārstāvji, izņemot “Vienotību”, kas balsoja pret vai atturējās.
