“Stāvi! Nekāp!” iekšējā balss kliedza, taču pēc viena soļa viņas dzīve apgriezās kājām gaisā…
0
Pirms vairākām nedēļām sākām dalīties ar lasītāju pieredzi, kas saistīta ar pieburšanu un mistiskām problēmām, kas kā sniegs no zila gaisa uzkrīt uz cilvēku pleciem. Pēc viena raksta izlasīšanas pie mums vērsās lasītāja Kristīne (vārds mainīts), kura vēlējās padalīties arī savu stāstu, jo, pēc viņas teiktā cilvēkiem ir jāzina, ka nekas nekur nepazūd un nekas ne no kā nerodas.
Notikumi risinājušies pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, kad Kristīne kļuvusi par jauno māmiņu. Kādu dienu viņai, kamēr bērniņš gulējis, nācis aizskriet uz veikalu, lai iegādātos pienu, taču, atverot ārdurvis, viņas priekšā pavēries nepatīkams skats.
Stāvi! Nekāp!
Durvju ailes un paklājs bijis nosmērēts ar kaut ko pretīgu, un iekšējā balss burtiski kliegusi: “Stāvi Nekāp!” Taču Kristīnei tobrīd vajadzēja tikt uz veikalu, tāpēc viņa pārkāpusi pāri slieksnim. “Un tad sākās – nepārtrauktas ātrās palīdzības izsaukumi, izmeklējumi, slimnīcas, neko nevar atrast, jo esot vesela,” viņa atminas.
Kamēr viņa bijusi prom no mājām, tikmēr viss bijis labi, lēkmju nav bijis, taču, tikko atgriezusies mājās, sākušās lēkmes, krampji un panika, licies, ka viņa tūdaļ nomirs. Šīs sajūtas vilkušās pusotru gadu. “Pat Kašpirovski skatījos, no tā tikai sliktāk palika. Ar vīru attiecības nebija labas… Faktiski es pati biju vainīga, jo nemīlēju viņu,” stāsta Kristīne.
Kādu dienu, 90. gadu sākumā, viņa paņēmusi savu bērniņu, kā arī čemodānu pie rokas un devusies pasaulē – kur deguns rāda. Pēcāk viņa saņēmusi informāciju, ka nomirusi jauna sieviete, mazliet vecāka par 30 gadiem. Kā piebilst Kristīne, viņa, iespējams, bijusi tā, kura to visu izdarījusi.
“Lieki piebilst, ka šīs panikas lēkmes nekad vairs nav atgriezušās, lai cik grūti man ir klājies, vienai audzinot bērnu,” viņa norāda, uzsverot, ka tajā laikā viņai krasi pamainījusies domāšana un nākusi apskaidrība. Viņa nokristījusies, sākusi pievērsties lūgšanām, un katru dienu tās skaita, lai lūgtu mieru virs zemes un “lai cilvēkiem būtu labs prāts”. Viņa cenšoties dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu, kā arī apzinoties, ka liels ļaunums nevar pielipt, ja cilvēkā pašā nav tā ļaunuma.
“Protams, tas var uz kādu laiku izsist no ”sliedēm”, bet tam, kas to darīja, pēcāk nāk dubultā atpakaļ! To esmu novērojusi arī pie tiem, kas vienkārši ļaunu vēl vai skauž un aprunā,” viņa stāsta sarunas noslēgumā.
Ja arī jums ir kāds stāsts par pieburšanu vai rituāliem, kas veikti, lai ietekmētu jūsu labsajūtu, padalieties, rakstot uz e-pastu [email protected] vai atsūtot sadaļā “Ziņo”.
