Statistika ir graujoša – latvieši ir daudz mazkustīgāki par vidējo Eiropas iedzīvotāju 0
Tā ir katra cilvēka izvēle, cik daudz sportot, bet visiem zināms, ka kustīgs dzīvesveids ir viens no veselības stūrakmeņiem. Šobrīd gan statistika rāda, ka latvieši ir diezgan sūri uz aktīvu dzīvesveidu.
“Ja Eiropā 15% no populācijas intensīvi un regulāri sporto, tad Latvijā tie ir tikai 6-7%. Līdz ar to vieta uzlabojumiem ir, un sabiedriski aktīvi cilvēki ir tie, kuri var mudināt arī citus sportot biežāk,” TV24 raidījumā “Rīga gatava” norāda Emīls Jakrins, Rīgas domes vēlēšanās kandidēs no partijas LPV.
Sākoties pavasarim, vēlams pakāpeniski fiziskās aktivitātes “pārnest” ārpus telpām – sportošana ārā ir atrašanās svaigā gaisā un dabiskajā gaismā, kas nāk par labu redzei, D vitamīna līmenim un pat emocionalitātei, Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” pauda Sporta laboratorijas FIMS sadarbības centra sporta medicīnā vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente, ārste Sandra Rozenštoka un fiziskās izaugsmes treneris Roberts Radičuks, raksta lsm.lv.
Došanās ārā mudina vingrot ilgāk
Laikapstākļi kļūst arvien pavasarīgāki, un, iespējams, daudzas fiziskās aktivitātes jau var pārcelt no telpām uz āru. Lielākais pluss vingrošanai ārpus telpām, protams, ir atrašanās svaigā gaisā, bet tas nav vienīgais. Rozenštoka norādīja, ka saņemšanās un iziešana pavingrot ārā vai kaut vai mājās uz balkona ir arī laika veltīšana sev, sevis mobilizēšana. Sportošana ārā varbūt arī ir kā aktivitāšu pagarināšana – ja jau esmu izgājis, tad veltīšu tam vairāk laika.
Turklāt tā ir iespēja fiziskajām aktivitātēm veltīto laiku apvienot ar iešanu, nūjošanu vai skriešanu. Pavasaris ir izcili piemērots tam, lai pārceltu šīs nodarbes svaigā gaisā, bet jāatceras ievērot pakāpeniskumu. Tiem, kas nav gājuši ārā, speciāliste ieteica treniņu ārā neieplānot pārlieku garu un intensīvu.
Daudz ieguvumu veselībai un personībai
Savukārt Radičuks norādīja, ka īpaši sportošana ārpus telpām pētīta Ziemeļvalstīs. “Pētnieki norāda uz trim brīvdabas sportošanas ieguvumu grupām. Pirmā grupa ir ieguvumi veselībai. Līdzīgi kā sportošanai telpās, tie paši ieguvumi, bet papildus nāk dabiskā gaisma – tātad redzes sekmēšana, D vitamīna sekmēšana un cirkādo jeb miega/nomoda ritmu regulēšana,” skaidroja Radičuks.
Otrā ieguvumu grupa ir vides ieguvumi. Sportošana ārā, brīvā dabā, nozīmē, ka “sporta zāle” ir tepat aiz durvīm, tai nav brīvdienu un tajā varam sportot, kad un kā vien vēlamies.
Tāpat ārpus telpām ir dažādi mainīgi faktori, segumi un šķēršļi, no kuriem jāuzmanās. Tas attīsta un sniedz ieguvumus neiroplasticitātei, mūsu smadzeņu un ķermeņa spējai ātri reaģēt un pielāgoties mainīgai videi, kā arī dod emocionālos un psihosociālos ieguvumus, norādīja Radičuks.
Viņš uzsvēra, ka jebkura fiziskā aktivitāte ir patiesi ilgtspējīga un vērtīga tad, ja cilvēkam ir interesanti un patīkami ar to nodarboties. Nereti to patīkamu padara tieši atrašanās ārpus telpām. Viņš arī norādīja – ja runā par tiem ieguvumiem, kas attiecas uz personību, tad šajā ziņā laba sportošana būs tā, kas nevis parādīsies kā laba kādā tabulā, bet gan tā, kas būs gājusi pie sirds.
