Stāsts par zemestrīci, kas palikusi vēsturē kā viena no nāvējošākām cilvēces atmiņā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Gansu provincē Ķīnas vidienē plkst. 19.05 pēc vietējā laika notika zemestrīce, kas radīja postījumus 3,8 tūkstošus kvadrātkilometru plašā teritorijā un palikusi vēsturē kā viena no nāvējošākām cilvēces atmiņā, jo prasīja 200–270 tūkstošus cilvēku dzīvību (precīzs upuru skaits nekad netika noskaidrots). Pirmo pazemes grūdienu spēks bija 7,8 balles pēc Rihtera skalas.
Tie kļuva spēcīgāki un turpinājās trīs minūtes. Katastrofu pārdzīvojušie stāstīja par dīvainu kaukoņu, kas atskanējusi īsi pirms zemestrīces.
Zemes garozas deformācijas virskārtā bija manāmas ap 200 km garā līnijā – daudzviet notika plaši zemes nogruvumi, vairākās vietās upju tecējumu apturēja zemestrīces radīti zemes vaļņi; upes mainīja gultnes un pat tecējuma virzienu; epicentra rajonā zemē bija atvērušās daudzas plaisas.
Vairākās pilsētās tika nopostītas pilnīgi visas ēkas. Tieši pajumtes trūkums un bads ziemas apstākļos prasīja ap 20 tūkstošus dzīvību jau pēc zemestrīces norimšanas.
Pat tur, kur vēl bija saglabājušās kādas pajumtes iespējas, cilvēki izvēlējās labāk palikt uz ielas, jo baidījās no jauniem grūdieniem. Sala laikā daudziem tas kļuva liktenīgi.
Pazemes satricinājumu atbalsi sajuta pat Rietumnorvēģijā, kur vairākos ezeros un fjordos šajā laikā novēroja pēkšņu stāvviļņu rašanos.
