Sandra Dieziņa: Stāsts par nesatikšanos 0
27 kilogrami liellopu gaļas – tieši tik daudz (lasi – labi, ka tik maz) nonāca Latvijā lielākajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā “Lido” no Polijas kautuves, kurā nelikumīgi nokautas slimas govis un pārdotas bez veterinārās inspekcijas atļaujas. Jāatgādina – kāds no poļu televīzijas reportieriem bija iefiltrējies kautuvē un slepeni nofilmējis notiekošo. Slimo govju gaļa nonāca ne vien Latvijā, bet vēl 13 Eiropas valstīs, no kurām tā nekavējoties atsaukta. Piemēram, kaimiņvalstī Igaunijā nonāca 350 kg, bet Somijā – 250 kg. Labi, ka ātrās reaģēšanas sistēma ļauj nekavējoties izziņot dalībvalstīm par notikušo, dodot iespēju ātri rīkoties. “Lido” reaģēja ātri, un pie patērētājiem nekas nav nonācis.
Tomēr pati situācija ir iemesls vēlreiz parunāt par Latvijas zemnieku attiecībām ar lielajiem pārtikas iepircējiem.
Skaidrs, ka bizness ir bizness un visa pamatā valda princips iepirkt lētāku izejvielu un realizēt dārgāku galaproduktu, gūstot peļņu. Polija ir viens no lielākajiem liellopu gaļas eksportētājiem Eiropā, kur liellopu ražošanas pašizmaksa ir krietni vien mazāka nekā Latvijā. Salīdzinājumam – Polijā reģistrēti 6,2 miljoni liellopu, Latvijā pēc Lauksaimniecības datu centra datiem – 15 reizes mazāk jeb 420 tūkstoši, ieskaitot gan piena govis, gan gaļas liellopus. Jāatgādina arī ES subsīdiju atšķirības starp valstīm, kur Latvijā tās ir vienas no viszemākajām Eiropā, kas attiecīgi atstāj ietekmi uz ražošanas izmaksām.
Tomēr jau gadiem pašmāju liellopu audzētāji norāda – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi nelabprāt iepērk vietējo preci, tā vietā izvēloties importu, tostarp sasaldētu un pat no tik tālas zemes kā Jaunzēlande.
Pēc nupat notikušā vairāki pašmāju audzētāji norāda – sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos tikai vārdos atbalsta vietējo preci, bet ne darbos. “Viņi ignorē vietējos zemniekus, jo iepirkt importu ir izdevīgāk. Tāpēc zemnieki spiesti izvest pusizaugušus teliņus 7 – 8 mēnešu vecumā, lai turki un itāļi tos nobarotu. Mūsu iedzīvotājs spiests patērēt svešu gaļu,” sarunā ar “LA” norāda viens no lielākajiem liellopu gaļas audzētājiem. Uzņēmumā “Lido” gan norāda – “ņemot vērā, ka izmantojamās liellopu gaļas sortiments ir ļoti plašs, ārējos piegādātājus izvēlamies produktiem, ko nevar nodrošināt vietējie ražotāji.” Nevarēja nodrošināt tos 27 kg liellopu gaļas? Tiešām? Jāatgādina, ka Latvijas lielākais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums bieži vien lepojas ar to, ka izejvielu gādā no vietējiem zemniekiem.
Kur saredzams risinājums? Kamēr Latvijā nebūs izveidojies izglītots iedzīvotāju vidusslānis, kas produktus izvēlas nevis pēc cenas un akcijām, bet kvalitātes, tikmēr nekas nemainīsies, teic zemnieki. Liellopu gaļas audzētāji jau pirms daudziem gadiem rīkoja izglītojošu akciju, iepazīstinot ar vietējās liellopu gaļas priekšrocībām, taču rezultāti nebija iepriecinoši un vietējo liellopu ēdāju skaits nevairojas. Atklāts paliek arī jautājums par abu pušu satikšanos (lasi – nesatikšanos), kur vienā pusē atrodas ražotājs, otrā – ēdinātājs.
Protams, ka nevar neko pārmest uzņēmumam, kurš, biznesa apsvērumu vadīts, meklē iespējas izdevīgāk iepirkt izejvielu. Nule kā notikušais skandāls gan apliecina – produkta izsekojamībai un drošībai ir ne mazāka nozīme kā zemai cenai. Kamēr viens no ķēdes posmiem buksēs, uz jautājuma zīmes ir gan patērētāju drošība, gan sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma reputācija.
