Stāsts par ražotni 7
Tā nu sākas mūsu ekskursija. Apģērbtu baltā darba tērpā, mani ieved ļoti aukstā telpā, kas līdz griestiem pildīta ar lielām sasaldētu zivju paplātēm.
Vai, cik te auksti! Kas šī ir par telpu, kurā mēs atrodamies, un kas tās par zivīm?
Mēs patiešām esam saldētavā ar mīnus 18 grādu temperatūru. Šeit mēs turam visas zivis, tās mums tiek piegādātas jau sasaldētas. Lielāko daļu veido mūsu pašu zvejnieku lomi no Kurzemes jūrmalas, nozvejoti Rojas, Ventspils un citās Kurzemes zvejas vietās. Vietējās zivis ir gan brētliņas, gan reņģes. Siļķes mēs importējam no Islandes un Norvēģijas. Siļķes, kā jūs redzat, tiek atvestas kastēs. Tās tiek nogādātas ar kuģi uz Klaipēdu un no turienes ar kravas mašīnu mēro ceļu pie mums uz Lapmežciemu.
Es tēlaini biju iedomājusies, kā Garoza no “Zvejnieka dēla” ved reņģes vezumā zirga pajūgā… Laiki mainās. Tāpēc ar prieku brīnos, ka Latvijas zvejniekiem jau ir tik modernas saldētavas, lai varētu operatīvi sasaldēt un ērti pārvadāt zivis.
Kādi ir apjomi, cik tonnu zivju jūs apstrādājat dienā un gadā?
Latvijas zivis mēs apstrādājam ap pustonnu dienā, bet gadā aptuveni 135 tonnas. Savukārt importētās zivis – apmēram 100 kilogramus dienā, tas iznāk aptuveni 25 tonnas gadā. Kopumā 80% no “Liedagā” izmantotajām ir Latvijas zivis, bet 20% – importētās.
Un cik jums ir darbinieku?
Pie mums strādā 45 cilvēki. Tas ir samērā daudz, jo, kā jūs redzēsiet, mums pamatā tiek izmantots roku darbs. Neviena mašīna no mazajām brētliņām nevar dabūt tik skaistas un kvalitatīvas filejas, kā tas ir iespējams, izfilējot ar rokām.
Tagad ejam uz citu telpu, kur arī ir daudz zivju uz paplātēm, bet te jau ir manāmi siltāks.
Kas te notiek?
Mēs strādājam piecas dienas nedēļā, un katru darba dienu vairāk nekā pustonna zivju tiek izņemtas no saldētavas un ievietotas šajā telpā, lai atkustu. Šis process aizņem vienu diennakti. Pēc tam zivis tiek pārstrādātas.
Tieku ievesta citā telpā. Tā ir pilna ar lieliem toveriem, kuros marinējas zivis.
Kāda ir jūsu marināde, un cik ilgi zivis te “dzīvojas”?
Precīza marinādes recepte, protams, ir firmas noslēpums! Tik daudz gan pastāstīšu, ka sastāvdaļās ir īpašs garšvielu maisījums, etiķis, ūdens, sāls un pipari. Atkarībā no sugas un produkta zivis marinējas no 2 līdz 10 dienām.
Pēc šīs “marinādes” istabas mani ieved lielā telpā, kurā strādā vairākas darbinieces, ar rokām apstrādājot brētliņas. “Šņik, šņik”, ar šķērēm viņas nogriež mazai zivtiņai galvu, asti un atgriež vēderu. Es arī pamēģinu. Nav grūti, tikai man tas iet daudz lēnāk… Izrādās, dažas no “seniorēm” uzņēmumā strādā jau kopš “Selgas” laikiem – vismaz 20 gadus. Īstas Zivju dāmas!
Tālāk dodamies uz telpu, kurā ir vēl vairāk darbinieču. Te tiek fasētas zivis: gan saliktas burciņās sagrieztas siļķes ar dzērvenēm un marinādi, kuru man atļauj pieliet, gan saliktas kārbiņā manas mīļās brētliņu filejas “Sievas buča”. Es pamēģinu izņemt asaku vienai marinētai zivtiņai un tad salieku filejas vēdekļa veidā kārbiņā. Jauki!
Nonākam istabā, kur beidzot strādā arī vīrieši. Viņi uzliek etiķetes un veido lielos iepakojumus veikaliem.
Aptveru, cik daudz personīgas attieksmes un cilvēku darba ir ielikts katrā zivju kārbiņā vai burciņā. Redzu, ka tas viss tiek darīts ar lielu vērību un mīlestību. Tas priecē.
Tagad nu būtu viens no svarīgākajiem jautājumiem. Cik dažādu produktu jūs gatavojat?
Produktu mums ir daudz. Piemēram, marinētās siļķes mēs veidojam gan kā veselas filejas, gan sagriežam gabaliņos vai satinam rolmopšos. Daļu no veselajām filejām fasējam eļļā, bet daļu – marinādē. Populāras ir siļķes “Lapmežciema gaumē” marinādē ar dzērvenēm, kā arī “Selga”, kurām ir klāt vēl marinēts gurķītis. Ir arī ceptas siļķes, siļķes tomātu mērcē un pat želejā. Kā jau minēju, siļķes veido 20% no mūsu produkcijas, savukārt lielāko produkcijas daļu ražojam no mūsu pašu zivīm – brētliņām un reņģēm. Starp citu, brētliņas ir atrodamas arī Vidusjūrā, bet tikai mūsu brētliņām ir oficiālais nosaukums Baltic spratus spratus.
Vai tad tas nozīmē, ka brētliņas būtībā ir tās pašas šprotes? Un kas tad ir reņģes?
Jā, brētliņas ir tās zivis, no kurām taisa šprotes. Reņģes ir cita zivju suga. Tām ir cietāka asaka. Reņģes varētu saukt par Baltijas siļķēm. Angļu valodā tās pat mēdz dēvēt par reņģēm – Baltic herring.
Mums ir daudz produktu no brētliņām. Sāksim ar populārajiem “Vīra buča”, “Sievas buča” un “Maigā buča”. Tad vēl ir “Karstā buča” ar čili pipariem, un jaunākais produkts ar jauku nosaukumu – “Saules buča”. Tās ir marinētas brētliņas saulespuķu eļļā. Vēl ražojam brētliņas tomātu mērcē, eļļā un marinādē.
Toties reņģes tiek ceptas un piedāvātas gan marinādē, gan tomātu mērcē, gan želejā.
Visbeidzot, nonākam manā mīļākajā vietā – noliktavā, kur var redzēt visus gatavos produktus. Tik liela daudzveidība!
Kas nogādā gatavo produkciju uz veikaliem?
Mēs aizvedam produkciju uz “Rimi” un citu lielveikalu loģistikas punktiem vai noliktavām, un tad viņi paši nogādā uz saviem veikaliem. Tomēr mazajiem veikaliem mēs paši aizvedam preci.
Ieraugu kārbas ar Minhauzena attēlu un uzrakstu “Minhauzena nēģi”. Tas man tūlīt izraisa interesi. Daudzus gadus man ir bijusi māja pie jūras dažus kilometrus no Minhauzena muzeja. Minhauzena stāsti man kopš bērnības ļoti patīk, kad tēvs mums ar brāli tos stāstīja. Un nēģi man ļoti garšo. Taču tad es sapratu, ka Minhauzens ir mani kārtējo reizi piemānījis… Šie nav īsti nēģi, bet gan ceptas reņģes želejā!
No noliktavas ar dažādām kārbiņām rokās dodamies gatavot maltīti. To darām jūras krastā, kā to dara zvejnieki un viņu sievas. Cik fantastiska atmosfēra!
