Stāsts, kas liks baidīties no vismazākās skrambas: nelielas brūces dēļ sieviete gandrīz zaudē dzīvību. Kas ir miesu ēdošā infekcija? 0
Kāda britu pensionāre, skalojot konservu kārbu, uz tās asās malas nedaudz sagrieza pirkstu. Brūce bija tikai aptuveni centimetru gara, tāpēc viņa uzlika plāksteri – un par to vairs nedomāja. Taču divas nedēļas pēc šīs it kā nenozīmīgās brūces iegūšanas, viņa nonāca komā un pavadīja tajā desmit dienas, cīnoties par savu dzīvību, raksta izdevums “Daily Mail”.
Baktērijas, kas, šķiet, caur iegriezumu bija dziļi iekļuvušas sievietes ķermenī, izraisīja bīstamu infekciju – nekrotizējošo fascītu (NF) – infekciju, kas strauji iznīcina ādu un muskuļu audus.
To dēvē arī par miesu ēdošo slimību ātruma dēļ, ar kādu tā izplatās pa visu ķermeni.
Tā var būt nāvējoša, ja netiek ātri ārstēta vai novest līdz dažādu locekļu amputācijai.
Divas nedēļas pēc pirksta sagriešanas – kas tobrīd jau bija sadzijis – sieviete piedalījās apkārtnes uzkopšanas talkā, kad sajuta sāpes labajā plecā.
Viņa domāja, ka sastiepusi muskuli, taču pēc pāris stundām sāpes pārņēma visu roku. Sāpēja arī krūtis – it kā viņu būtu piemeklējusi sirdslēkme. Viņai arī bija drebuļi un karstuma viļņi.
Sievietes vīrs sazinājās ar Nacionālo veselības dienestu (NHS). Operatore atzina, ka simptomi izklausās nopietni, un nosūtīja ātro palīdzību.
Slimnīcas uzņemšanas nodaļā sievietes veselības stāvoklis strauji pasliktinājās.
Tika uzsākta ārstēšana ar antibiotikām, taču jau nākamajā dienā viņas roka kļuva melna, un ārsti bija spiesti steidzami veikt operāciju.
Operācijas laikā tika izgriezti mirušie audi no rokas, gurna un muguras. Papildus tika veiktas vēl citas ķirurģiskas procedūras, tostarp ādas transplantācijas no kājām.
Sievietes ģimeni gatavoja ļaunākajam: mediķi atklāti atzina, ka viņas iespējas izdzīvot ir 50%. Tomēr pensionārei izdevās uzvarēt cīņā ar šo slimību un pēc sešām nedēļām viņai bija ļauts doties mājās.
Lai gan sievietei joprojām ir dažādas veselības problēmas, viņa jūtas neizsakāmi pateicīga par iespēju dzīvot: “Es jūtos neticami laimīga. Zinu, ka daudzi šajā cīņā zaudē.”
Eksperti brīdina, ka kopš pandēmijas saslimšanas gadījumu skaits ar šo bīstamo slimību ir pieaudzis. Par to ziņojušas vairākas valstis. Iespējams, tas saistīts ar sabiedrības imunitātes samazināšanos.
Nekrotizējošais fascīts rodas, kad baktērijas, kas parasti atrodas uz ādas vai kakla gļotādas, nonāk ļoti dziļi organismā, parasti caur brūci, nobrāzumu vai asinsriti. Slimība strauji izplatās pa fasciju – plānu saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus –, radot toksīnus, kas iznīcina audus.
Saskaņā ar žurnālā BMC Infectious Diseases 2021. gadā publicētajiem datiem, pat ar ārstēšanu (kas parasti ietver neatliekamu operāciju un antibiotiku lietošanu) līdz pat 30% pacientu no šīs slimības mirst.
Izdzīvojušajiem bieži nākas veikt amputācijas, lai apturētu infekcijas izplatīšanos, un ādas transplantācijas pēc plašas inficēto audu izņemšanas operācijas.
Biežākie sastopamie sākotnējie nekrotizējošā fascīta simptomi ir pietūkums un apsārtums, jo baktērijas uzbrūk mīkstajiem audiem un bojā tos.
Galvenā pazīme, kam jāpievērš uzmanība, ir spēcīgas, mokošas sāpes skartajā vietā pēc iegriezuma vai ievainojuma, kas ir nesamērīgas ar jebkādām redzamām pazīmēm, jo infekcija izplatās dziļi pa audiem.
Eksperti brīdina, ka, infekcijai izplatoties uz ādas (parasti tas var ilgt trīs līdz četras dienas, lai gan var notikt gan ātrāk, gan lēnāk), var rasties čūlas, melni vai violeti izsitumi un spīdīga, izstiepta āda.
Baktērijas, kas iebrūk, ražo toksīnus, kas var izraisīt vemšanu un caureju, ko var kļūdaini diagnosticēt kā saindēšanos ar pārtiku.
Nekrotizējošais fascīts ir nopietna slimība, kas var attīstīties strauji – pat dažu stundu laikā – un izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas.
Šīs komplikācijas ietver toksisko šoku (ko izraisa bīstami toksīni) un sepsi (kad imūnsistēma pārspīlēti reaģē uz infekciju un sāk uzbrukt paša organisma audiem), abas no kurām var būt letālas.
Cilvēkiem ar cukura diabētu, paaugstinātu asinsspiedienu vai tiem, kuri lieto steroīdus, ir augstāks nekrotizējošā fascīta risks, jo viņiem kopumā ir lielāka uzņēmība pret infekcijām. Taču infekcija var skart jebkuru – neatkarīgi no vecuma vai veselības stāvokļa.
Nav skaidrs, kāpēc dažiem cilvēkiem baktērijas uz vai netālu no brūces neizraisa slimību, kamēr citiem tā attīstās.
“Baktērijas vairojas ik pēc 20 minūtēm fascijā, izplatoties ļoti ātri. Tā slimība ir slēpta un grūti atpazīstama,” stāsta Dr. Marina Morgana, klīniskās mikrobioloģijas un infekciju speciāliste.
Viņa uzsver, ka vienīgais jautājums, kas izglābs lielāko daļu pacientu no nepareizas diagnozes, ir jautāt, cik stipras ir sāpes? Ja sāpes ir skalā no astoņi līdz desmit, ir jāapsver nekrotizējošais fascīts.
Ibuprofēna lietošana var pasliktināt stāvokli, jo tas nomāc imūnsistēmu, viņa piebilst.
Laiks ir izšķirošs: Nekrotizējošais fascīts ir ātri jāidentificē – kas var būt izaicinājums, jo ārsti savā praksē ar to saskaras reti – un pacientam nekavējoties jāuzsāk ārstēšana ar lielu devu antibiotikām un ķirurģisku iejaukšanos, lai izgrieztu mirušos audus, kuros baktērijas strauji vairojas.
Lai pilnībā apturētu slimību, var būt nepieciešamas vairākas operācijas. Pacientiem, kuru stāvoklis turpina pasliktināties, var ievadīt imūnglobulīnu (imūnšūnas, kas iegūtas no ziedotām asinīm), lai neitralizētu baktēriju izdalītos toksīnus.
