Stāstīt par zinātni vienkārši un saistoši 0
“Kad mācījos vidusskolas pēdējās klasēs, no skolas mūs veda uz Zinātnieku nakts pasākumiem, un, re, tagad strādāju zinātniskā institūcijā un pati organizēju šādus pasākumus,” saka Ilze Elbere, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) zinātniskā asistente un Studentu padomes priekšsēdētāja.
Gatavojoties šovakar notiekošajai Eiropas zinātnieku naktij, Ilze koordinē visu 12 aktivitāšu sagatavošanu, ko piedāvās BMC savā mājvietā Rīgā, Kleistos, Rātsupītes ielā 1. Piemēram, te būs iespējams piedalīties kvestā – izglītojošu un interaktīvu aktivitāšu kopumā, ieskatīties mikroskopiskā pasaulē, nodot siekalu paraugu, lai noskaidrotu savu mitohondriālo DNS, pašiem izdalīt DNS no augiem, uzzināt vairāk par Latvijas biobanku, redzēt, kā asinis iespējams sadalīt dažādās sastāvdaļās, izstaigāt Mikrobioma labirintu, lai izpētītu, kā tas, ko ikdienā ēdam un ko darām, ietekmē mūsu organismu.
Nodot vēstulīti šūnai
Viena no interesantākajām zinātniskajām atrakcijām varētu būt “Escape room” spēles unikālā bioloģijas versija “Ielaušanās šūnā”. Atbildīgā par šo aktivitāti, BMC zinātniskā asistente Kristīne Soboļevska stāsta, ka apmeklētājiem būs jāiekļūst auga šūnā. Spēles dalībnieku uzdevums būs nodot šūnai informāciju no citas šūnas. Lai to izdarītu, būs jātiek līdz šūnas kodolam. Apmeklētājiem demonstrēs arī video par šūnas darbību. Lai labāk iepazītu šūnas uzbūvi un arī saprastu, kas tieši viņiem jādara, pirms došanās aktivitātes telpā apmeklētāji saņems karti. Lai šķērsotu telpu ar lāzeru labirintu, atvērtu šūnas membrānu un atrastu kodu, kas nepieciešams vēstules nosūtīšanai, būs arī jādomā, jāizmēģina dažādas iespējas nepieciešamo skaitļu atrašanai, jo ne visam būs dotas skaidras instrukcijas. Meklējot skaitļus, piemēram, varēs uzzināt, kāpēc “ne vienmēr viss ir tā, kā mums šķiet, un ne visu var saskatīt ar parasto redzi”, atklāj Kristīne. Katra aktivitāte, ko veiks apmeklētāji, palīdzēs iepazīt kādu šūnas sastāvdaļu. Ielauzties šūnā un sniegt tai vēstījumu būs jāpaspēj desmit minūšu laikā.
Tieši šāda spēle apmeklētājiem tiks piedāvāta tāpēc, ka BMC zinātnieki paši ikdienā nodarbojas ar šūnu izpēti, piemēram, pēta, kā šūnas sazinās savā starpā.
Jau tagad dalībai zinātnieku naktī BMC pieteikušies ap 600 cilvēku, taču kopējais apmeklētāju skaits varētu pat pārsniegt 1000, lēš zinātnieces. Ilze stāsta, ka pērn sabraukuši tik daudz skolēnu autobusu, ka uz brīdi pat apkārtnē nobloķēta satiksme. Skolēnu grupām ir iepriekš jāpiesakās, individuālie apmeklētāji var ierasties bez pieteikšanās. BMC ir tikai viens no vairāk nekā 40 objektiem, ko iespējams apmeklēt šovakar.
Rīgā – roboti, Jelgavā – kiberbites
Kopumā Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi notiks pat 17 Latvijas pilsētās un novados: Rīgā, Salaspilī, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā, Cēsīs, Ventspilī, Dobelē, Baldonē, Ķegumā, Skrīveros, Priekuļos, Pūrē, Papē un Dižstendē. Durvis vērs zinātniskie institūti, augstskolas un citas iestādes. Apmeklētāji varēs iepazīties ar zinātnes sasniegumiem un zinātnieku darbu, ielūkoties laboratorijās, vērot un iesaistīties eksperimentos, diskutēt ar zinātniekiem, piedalīties pētnieciskajās darbnīcās un citās izzinošās aktivitātēs.
Šogad pasākuma vadmotīvs ir “Zinātne nākotnei”. Tāpēc īpaša uzmanība vērsta uz zinātnes sasniegumiem, kuri ietekmēs cilvēku dzīvi nākotnē. Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā varēs iepazīties ar cilvēkveidīgo robotu Popiju un programmēšanas darbnīcā izmēģināt, kā kontrolēt šo robotu un iesaistīt to mākslinieciskās aktivitātēs. Popijs radīts vienā no Francijas izcilākajiem zinātniskajiem centriem informātikas un robotikas jomā “INRIA”. Arī citviet daļa aktivitāšu būs saistītas ar robotiem vai robotizētām sistēmām. Piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē varēs aplūkot robotu – virtuālās realitātes sistēmu sportistu un pilotu trenēšanai.
LU Dabas mājā būs apskatāmi eksperimenti ar elekromagnētisko lauku un radiāciju, kā arī būs iespēja noskaidrot savu lībiešu alter ego – kas esi un kāds esi lībiešu valodā. Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā varēs izpētīt cilvēka ķermeni ar virtuālās realitātes briļļu palīdzību un pārbaudīt savu spēku ar airēšanas, slēpošanas un velo ergometriem.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” apmeklētājus gaidīs Tomes zivju audzētavā, Ķeguma novadā un iepazīstinās ar jaunākajām tehnoloģijām zivju audzēšanā, kā arī atklās baktēriju daudzveidību dabā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā varēs uzzināt par kiberbitēm kiberstropā jeb medus ieguves perspektīvām nākotnē, savukārt Daugavpils Universitātē būs iespēja iepazīt zvaigžņu pasauli, apmeklējot observatoriju.
Eiropas Zinātnieku nakts pasākumi Latvijā notiks jau 14. gadu pēc kārtas. Ar pasākumu programmu var iepazīties interneta vietnē www.zinatniekunakts.lv.
Zinātnieku nakts notiek 30 valstīs
Eiropas Zinātnieku nakts ir Eiropas Komisijas iniciēts pasākums, kas katru gadu septembra pēdējā piektdienā vienlaikus notiek vairāk nekā 30 valstīs un 300 pilsētās, lai saistošā veidā skaidrotu zinātnes sasniegumus.
Latvijā Eiropas Zinātnieku nakti organizē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar vadošajām Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem. Eiropas Zinātnieku nakts pasākumu īstenošanu 2019. gadā līdzfinansē Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” Marijas Sklodovskas-Kirī aktivitātes projekts.
Viedokļi
Maija Bundule, Valsts izglītības attīstības aģentūras Pētniecības starptautisko programmu nodaļas vadītāja: “Domāju, ka netiešā veidā Zinātnieku naktij noteikti izdodas rosināt sabiedrības interesi par zinātni. Turklāt pasākumi organizēti tā, ka ir iespēja arī pašiem iesaistīties, piemēram, dažādos eksperimentos. Tas arī veicina interesi. Datu vai pētījumu par tiešu zinātnieku nakts ietekmi gan nav ne Latvijā, ne citviet Eiropā. Tomēr skaidrs, ka interese par pasākumu pieaug. Palielinās gan to institūciju skaits, kas Latvijā piedalās šajā pasākumā, gan apmeklētāju skaits. Sāk iesaistīties arī uzņēmumi, piemēram, šogad būs “Latvijas dzelzceļa” stends. Pērn pasākumus apmeklēja 22 500 cilvēku. Vienlaikus – Zinātnieku nakts nav vienīgais veids, kādā tiek popularizēta zinātne.”
