– Aptaujas neuzrāda, ka šie gudrie ļaudis skatītos, piemēram, “Euronews” krievu valodā vai vismaz “Doždj”… 6
– Aptaujas ir bīstamas. Piemēram, Afganistāna ir visaptaujātākā valsts pasaulē. Vaicāja, ko jūs domājat par valdību? Ko jūs domājat par NATO? Ko jūs domājat par izglītību sievietēm? Rezultāti bija krasi atšķirīgi. Arī britu vēlēšanu rezultāts atšķīrās no pirmsvēlēšanu aptaujās prognozētā. Jūs uztraucaties, ka 60,2% no krievvalodīgajiem atbalsta Putina politiku, bet esmu pārliecinājies, ka zināšanas nav izpratne. Izpratne ne vienmēr noved pie rīcības. Laiki ir mainījušies. Domāju, ka 25 neatkarības gados minoritātes ir integrētas, un krievvalodīgie nav tik tieši ietekmējami no Austrumiem. Protams, ir kāda daļa vecākās paaudzes ļaužu, kuriem ir padomju nostalģija un ar kuriem viegli manipulēt.
– Mēs esam nobažījušies par to, ka šādi faktiski atgriezīsimies pie divvalodības un vēl sašķeltākas sabiedrības.
– Kāda ir alternatīva? Ja jūs ļaujat dominēt meliem, ko Krievija izplata starp krievvalodīgajiem šeit, kaut vai atkārtojot, ka NATO ir slikta, NATO ir slikta un NATO ir slikta, līdz cilvēki tam notic, tad tas apdraud jūsu drošību. Tāpēc alternatīvs kanāls ir nepieciešams. Mēs Igaunijā apskaužam jūsu valodu politiku, jo esat spējuši būt daudz stingrāki tās ieviešanā.
– Mēs bijām un esam sliktākā situācijā. Tallinā tomēr krieviski nedzird runājam.
– Mums ir diezgan liela krievvalodīgo minoritāte Tallinā, un mūsu valdība jau ilgu laiku finansē igauņu valodas kursus viņiem. Jaunie krievi Latvijā ir faktiski bilingvāli, pat trilingvāli. Tallinā jaunie krievi pat ātrāk iemācās somu valodu nekā igauņi. Mēs Igaunijā atzīstam, ka esam bijuši pārāk toleranti. Nīderlandē, teiksim, arābi nevar saņemt sociālos pabalstus, ja viņi nevar apliecināt, ka kursos apguvuši valsts valodu un ka noskatījušies filmu par homoseksuāļu tiesībām. Šie ir rīki, ko Rietumu pasaule izmanto, un mums nav jābaidās līdzīgi izmantot neatkarīgas valsts privilēģijas.
– Saskaņā ar Krievijas jauno militāro doktrīnu, hibrīdkaram ir vairākas stadijas, no kurām tikai pēdējā ir militāra intervence. Pirmās stadijas paredz informatīvo karu, nevalstisko organizāciju finansēšanu valsts vērtību apšaubīšanā. Vai no tā izriet, ka Baltijā jau ir sācies karš?
– Oficiāli man jāsaka, ka mēs neesam karastāvoklī ar kaimiņvalsti.
– Arī Ukrainai oficiāli nav kara ar Krieviju…
– Ņemot vērā to, kas notiek Ukrainā un Sīrijā, kur rekrutēti ārvalstu kaujinieki no Eiropas valstīm, nedrīkst neuztraukties par notikumu tālāku attīstību. Mums ir jāmācās no tā, lai izdarītu nepieciešamos secinājumus.
– Kādi ir NATO “Stratcom” centra secinājumi?
– Mums nav jāveic pretdarbība, jo nevadām procesu, bet jāsniedz padomi. Vienlaikus apzināmies, ka vienmēr, kad atveram muti, kādu ietekmējam. Tātad: stāstiet savu stāstu, atmaskojiet melus. Godīgu stāstu lieciet pretī propagandai. Ir daudz kā laba ap mums, un cilvēki novērtēs, ja to uzzinās. Viņi iegūs sajūtu, ka viss attīstās pareizā virzienā. Lai to panāktu, komunikācijai nepieciešamas trīs lietas: laiks, nauda un cilvēki. Krievijas propagandai pretim jāliek komunikācijas iespējas.
– Pirmais un trešais nepieciešamais mums ir. Daudz aizsargātām Rietumeiropas sabiedrībām ir mehānismi preses finansiālam atbalstam, savukārt mums, daudz neaizsargātākām, – nav.
– Apkārt dzirdu vaimanas: mēs esam mazi, mums trūkst naudas. Jā, mēs esam mazas nācijas, bet kā igaunis esmu iemācījies: nekad neatzīsti, ka esi no mazas nācijas! NATO mums tāpat ir viena balss kā ASV un Vācijai. Viena lieta ir vēl svarīgāka par trim nosauktajām – tā ir griba. Atcerieties – 1991. gadā mūsu tautām nebija nekādu bruņoto spēku, trūka finanšu, bet izveidojām savas valstis. Tad es ar savu padomju armijas Pleskavas desantnieka pagātni pievienojos jaunveidojamās valsts bruņotajiem spēkiem.
– Aiz mūsu ārējās robežas stāv tā pati Pleskavas gaisa desanta divīzija.
– Daudz tehnikas, bet slikti apmācīti un slikti apgādāti. Kaut gan skaitās elites divīzija. Tāpēc Krievija cenšas ietekmēt mūsu gribu aizstāvēt savu valsti – ar nevalstisko organizāciju starpniecību, ar apmaksātiem viedokļu līderiem, ar apmaksātiem “akadēmiskiem pētījumiem”, ar “troļļu fermām”. Tas viss ir domāts Rietumu pasaules gribas salaušanai.
– Jā, esam pamanījuši aizdomīgus komentārus arī savā laikrakstā, kas nav raksturīgi mūsu auditorijai – gan tā satura, gan kroplīgās valodas dēļ, pat krieviski.
– Tas ir pirmais solis – nenobīties, ja pamanāt šādus mutiski vardarbīgus uzbrukumus laikrakstam. Jums jāsaprot, ka tas ir vardarbīgs akts. Arī manu ” Facebook” lapu uz neilgu laiku izdevās pārņemt nezināmiem “troļļiem”. Jums jāapzinās, ka tieši bailes jums grib izraisīt. Krieviem ir paruna “bojatsja značit uvažaķ” (baidīties nozīmē cienīt). Krievija pauž: “Ja jūs baidīsities, jūs mūs cienīsit!” Varmācīga retorika arvien vairāk parādās Krievijas oficiālajās runās.
– Jānis Kažociņš, aizsardzības ministra padomnieks, bijušais SAB direktors, nupat intervijā LETA pieļāva, ka Krievija situāciju Baltijā varētu destabilizēt ar sprādzienu organizēšanu un tautiešu aizsardzību. Reāli?
– Mana padomju armijas dienesta pieredze liecina, ka Krievija nav tik varena, kā izliekas. Pirmkārt, Krievija ir ļoti aizņemta ar Ukrainu, un, otrkārt, vardarbīga akta organizēšana NATO dalībvalstī nevar palikt bez sekām.
