– Kuri NATO “Stratcom” centra darba kārtībā ir svarīgākie jautājumi? Mums tā liekas Krievijas ofensīva Ukrainā, bet vai tā ir citām NATO valstīm? 6
– Uzsveru, ka mūsu centrs nav radīts, lai cīnītos ar Krievijas propagandu. Mūsu uzdevums ir uzlabot NATO komunikāciju. Mēs pētām komunikāciju krīzes skartās vietās, kurās valda likumpārkāpēju propaganda. Būtu muļķīgi ignorēt to, kas notiek Ukrainā un ko Krievijas propaganda dara tur un Rietumu sabiedrībā, cenšoties to sašķelt. Mēs pētām Sīrijas krīzi, kas ir tikpat augstā uzmanības lokā kā notikumi Ukrainā. Piemēram, kā islāma valsts rekrutē kaujiniekus Rietumeiropā. Šie ir divi svarīgākie jautājumi.
Mēs pētījām, ko Afganistānā darījām nepareizi vai kas aizgāja greizi ar komunikāciju. Un ko pēc tās mācījušās NATO dalībvalstis, un kā tās tagad veic stratēģisko komunikāciju.
– Kas virsniekam jāspēj stratēģiskā līmenī?
– Stratēģiskās komunikācijas līmenī ir jābūt kā ģenerālim, kuram jāredz bilde kopumā. Tai ir jādod virziens un vadlīnijas. Vajadzīga pieredze, tāpēc jauni cilvēki nevar nākt strādāt uzreiz šajā līmenī.
– Vai varam teikt, stratēģiskā komunikācija, kas nāk no Krievijas, ir daudz sekmīgāka par NATO piekopto?
– Nu jūs velkat vienlīdzības zīmi starp stratēģisko komunikāciju un propagandu. Krievija, lai sasniegtu savus mērķus, izmanto visus propagandas ieročus un iespējas – tā melo, manipulē, maldina. Stratēģiskā komunikācija nav propaganda. Mēs, NATO, esam vienojušies nekad nemelot. Mūsu komunikācija balstās uz vērtībām.
Ja jūs vaicājat, vai Krievijas propaganda ir sekmīga, tad atbildēt var gan ar jā, gan nē – tas atkarīgs, no kuras puses skatās. Es domāju, ka Krievija ieguldījusi daudz naudas par klātbūtni Rietumu informācijas telpā. Piemēram, kad biju Vašingtonā, viesnīcā nebija pieejams ne CNN, ne BBC, bet bija RT (“Russia Today”). Liekas, ka tas bija Vudijs Alens, kas teica, ka 80% veiksmes ir atkarīga no tā, vai esi klāt.
No otras puses, es gribētu ticēt – Rietumu sabiedrībai ir savas vērtības un gudri ļaudis, kuri var vērtēt dažādus informācijas avotus. Piemēram, arī Vācijā raida RT, bet cilvēki par to stāsta jokus un neuztver kā nopietnu informācijas avotu.
– Ja mēs lūkojamies uz Latvijas auditoriju, tad SKDS sabiedriskās domas aptauja parādījusi, ka 60,2% krievvalodīgo pozitīvi vērtē Putina politiku. Tas ir NATO dalībvalstī! Kas no “Stratcom” centra viedokļa būtu jādara?
– Mūsdienu modernajā sabiedrībā, kurā ir internets un sociālie mediji un ziņas nāk ļoti ātri, tikpat ātri auditorija tās uztver. Jūs, mediju cilvēki, esat ļoti sarežģītā situācijā, jo ātruma dēļ nevarat kritiski izvērtēt informācijas avotus, atšķirt viltotus notikumus no īstiem. Mēs esam tai lūzumpunktā, kurā jāspēj noturēties pretī tiem melu viļņiem, kas nāk no Austrumiem, un jāspēj saglabāt mediju kvalitāti un auditorijas uzticēšanos avotam. Mēs mūždien esam reaģējošajā aizstāvības pozīcijā. Mums jāizglīto gudri žurnālisti, varbūt mums vajag revidēt mūsu mediju finansēšanu. Kad mūzika ienāca internetā par brīvu, industrijai izdevās pārkārtot mūzikas tirgu, lai cīnītos pret pirātismu. Jaunajā situācijā arī mediju finansēšana jāpārskata.
– Šī aptaujātā auditorija acīmredzami ietekmējusies ne jau no vietējiem medijiem, bet no Krievijas televīzijas.
– Lai novērstu uzmanību no Krievijas medijiem, mums jārada alternatīva – uzticams avots, kas stāsta savu stāstu. Mums nevajadzētu ļaut šiem Krievijas propagandas kanāliem dominēt mūsu mediju telpā. Jābūt alternatīvai – citiem uzticamiem, godīgiem, augstākas kvalitātes avotiem.
– Tātad atbalstāt krievu valodas TV kanāla izveidi Baltijā? Līdzīgu Dānijas atbalstītajam krievvalodīgajam kanālam Igaunijā?
– Jā, Igaunijā tādu plāno izveidot, jo tur līdz šim nebija krievvalodīga TV kanāla. Latvijā ir TV5, ziņas LTV7. Varbūt nākotnē mūsu valstu kanāli varētu sadarboties. Esmu pārliecināts, ka šeit dzīvojošie krievi ir gana gudri, lai ieklausītos un novērtētu šo informāciju un izdarītu savus secinājumus.
