Stāstiet savu stāstu, atmaskojiet melus. Saruna ar Aivaru Jaeski 6
Uz ko un kā Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstīm ir jāatbild hibrīdkara apstākļos – par to NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) direktora vietnieks Aivars Jaeski intervijā “LA” redakcijā žurnālistam Ivaram Bušmanim.
– Dzirdot nosaukumu “NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs”, lasītājam var rasties iespaids, ka esat speciālu uzdevumu vienība, kas sniedz slepenus padomus NATO štābam tieši…
– Nē, pilnīgi pretēji. Mūsu centrs ir atvērta institūcija, un visi mūsu pētījumi ir pieejami internetā. Jā, padomus mēs dodam NATO dalībvalstu vēstniekiem Briselē, politiskajiem viedokļu veidotājiem, NATO publiskās diplomātijas komunikatoriem, NATO mediju centram, kā arī NATO ACT centram Norfolkā, kas veido stratēģisko komunikāciju. Padomi ir balstīti uz to cilvēku zināšanām, kuri ir sapulcināti Rīgā, un mūsu veikto izpēti. Līdz šim esam pabeiguši divus pētījumus – viens par ballistisko raķešu komunikāciju sabiedrībai un otrs par Krievijas informācijas kampaņu Ukrainā. Abi tie ir atrodami mūsu mājas lapā internetā*. Tagad revidējam stratēģiskās komunikācijas definīciju un sniedzam padomus, kā reaģēt Sīrijas krīzes laikā un Krievijas informācijas kara apstākļos. Novembrī plānojam izlaist savu akadēmisko žurnālu par stratēģisko komunikāciju, piesaistot pazīstamus ekspertus. Mūsu politika ir tāda, ka mūsu “saražotais” nav slepens.
– Pilnīgi nekā slepena?
– Varētu būt atsevišķi secinājumi vai padomi klasificēti kā ierobežotas pieejamības, bet paši pētījumi un ziņojumi, uz kuru pamata tie izsecināti, ir visiem pieejami.
– Mēs Latvijā NATO “Stratcom” centra rašanos uztveram kā atbildi uz Kremļa īstenoto “mīksto varu”.
– Tad man jāatkāpjas vēsturē: ideja par šāda centra radīšanu radās Afganistānas kara laikā. NATO paveica daudz labu darbu šajā valstī – uzbūvējām slimnīcas, panācām sievietēm balsstiesības, devām sievietēm iespēju iet uz skolu, bet talibu uzspridzinātais autobuss kā sabiedriskas nozīmes notikums ieguva daudz plašāku rezonansi. Rietumvalstu prese sāka rakstīt, ka NATO zaudē karu Afganistānā. No tā NATO guva pārliecību, ka nepieciešama stratēģiskā komunikācija. Vajadzība pēc NATO stratēģiskās komunikācijas tika definēta 2009. gadā. Bet neviens neuzņēmās tās attīstību, līdz vienā sanāksmē, kad visi lūkojās apkārt, Latvija pacēla roku un pieteicās: “Mēs to varam izdarīt!”
