“Stasi” dokumenti nākamgad tiks nodoti Vācijas Federālajam arhīvam 0
Gandrīz 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas Vācijas parlaments nobalsojis par plašā bijušās Austrumvācijas slepenpolicijas “Stasi” dokumentu krājuma pievienošanas Federālajam arhīvam, lai gan par to bažas pauduši atsevišķi vēsturnieki un bijušie disidenti.
Parlamenta lēmums paredz, ka no 2021.gada vidus “Stasi” dokumentu krājums nonāks Federālā arhīva pārziņā.
Federālais “Stasi” dokumentu komisārs Rolands Jāns solīja, ka arī turpmāk dokumenti būs pieejami režīma upuriem, žurnālistiem un vēsturniekiem. Viņš uzsvēra, ka krājums tikai iegūs no arhīva darbinieku zināšanām un infrastruktūras dokumentu saglabāšanā un digitalizācijā.
Daļa ieceres kritiķu pauž bažas, ka šie dokumenti pazudīs lielajā arhīva dokumentu gūzmā, kā arī brīdina, ka informācija varētu tikt izmantota politiskiem mērķiem.
Vēsturnieks Hubertus Knābe norādījis, ka “no 2021.gada vairs nepastāvēs lielākā institūcija, kas saistīta ar Vācijas Demokrātiskās Republikas pagātni”.
Viens no lēmuma kritiķiem ir Zaļo partijas deputāts Eiropas Parlamentā Verners Šulcs, kurš to raksturo kā pārsteidzīgu, un brīdinājis, ka tas “uzliks vāku vēsturei”.
Arī vēsturnieks Ilko Saša Kovalčuks, kurš tāpat kā Šulcs savulaik bijis komunistiskā režīma kritiķis, izdevumam “Der Spiegel” sacīja, ka ar šādu lēmumu “tiks pārvilkta svītra” centieniem izprast bijušo diktatūru.
Bijušo “Stasi” upuru atbalsta grupa “Aufarbeitungsverein Buergerkomitee 15.Januar” brīdina, ka nedrīkst apdraudēt komisāra un arhīvu neatkarīgo statusu.
Aukstā kara laikā Austrumvācijā valdīja bailes no slepenpolicijas, kas bija izveidota kā represīva iestāde pilsoņu novērošanai un iebiedēšanai. “Stasi” izmantoja miljoniem štata darbinieku un informatoru, noklausīšanās tehnoloģijas un slepenos cietumus.
1989.-1990.gadā, kad bruka Padomju Savienības uzspiestais marionešu režīms, “Stasi” virsnieki dedzīgi papīra smalcinātājos iznīcināja dokumentus, bet, kad iekārtas salūza no slodzes, dokumentus ar rokām saplucināja driskās vai sadedzināja.
Tomēr 1990.gada 15.janvārī “pilsoniskās komitejas” iebruka “Stasi” birojos un sagrāba miljoniem dokumentu un to atlieku.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās tika izveidots federālā “Stasi” dokumentu komisāra amats, kura uzdevums ir sargāt šos krājumus, kas, dokumentu mapes sarindojot vienā plauktā, stieptos 111 kilometru garumā. Turklāt “Stasi” arhīvā ir arī vairāk nekā 15 000 maisu ar sasmalcināto dokumentu driskām, vairāk nekā 1,7 miljoni fotogrāfiju un tūkstošiem audio un videoierakstu.
Pēdējo 30 gadu laikā vairāk nekā trīs miljoni cilvēku ir lūguši piekļuvi šiem dokumentiem. Tie galvenokārt ir režīma upuri, kas vēlējās noskaidrot, ko valsts par viņiem zināja vai ko bijušie kolēģi, skolotāji vai pat tuvinieki ir ziņojuši.
