“Staru terapija Latvijā ir ļoti labā līmenī. Latvijā staru terapiju var saņemt četrās slimnīcās valsts struktūrā un vienā privātajā slimnīcā Siguldā,” RīgaTV 24 raidījumā “Dr. Apinis” stāsta Dace Bogoroda-Saukuma, Latvijas Teraipeitiskās radioloģijas asociācijas valdes priekšsēdētāja, staru terapeite.
Divi no valsts struktūras centriem atrodas Rīgā – Latvijas Onkoloģijas centrs, kurā ir pieci staru terapijas lineārie paātrinātāji, kas ir vislielākais skaits vienuviet, tādēļ arī pacientu tur ir visvairāk.
Daļa staru terapiju saņem Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā, kur ir viens lineārais paātrinātājs un vēl pa vienam lineārajam paātrinātājam ir Daugavpils un Liepājas reģionālajās slimnīcās.
“Kā mums rāda statistika, šie astoņi lineārie paātrinātāji skaita ziņā ir pietiekami uz apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju. Sarežģījumi rodas tajā, ka aparatūra ir regulāri jāmaina, tātad nepietiek, ka to vienreiz mūžā nopērkam un turpinām ar to strādāt – kaut ko pielabojam, kaut ko nomainām,” skaidro staru terapeite.
Lineārajam paātrinātājam ir savs kalpošanas mūžs, ideālā variantā tas būtu septiņi gadi, bet iespējams strādāt arī mazliet ilgāk, astoņus, desmit gadus.
Latvijā lineārie paātrinātāji Onkoloģijas centrā no pieciem trīs pēdējo divu gadu laikā ir nomainīti, divus vēl nepieciešams nomainīt. Atlikušie divi ir 16 un 11 gadus veci. “Par spīti vecumam, šie aparāti strādā ļoti labi, tie arī atšķiras pēc enerģijām, funkcijām, dažādām darbību iespējām,” viņa papildina.
Gadā staru terpiju Latvijā izmanto vairāki tūkstoši, Onkoloģijas centrā apmēram divi tūkstoši, bet tas atkarīgs no konkrētā gada. Tagad arī jūtama Covid-19 ietekme un pacienti līdz terapijai nonāk vēlāk un skaitliski mazāk.
“Cilvēks laikus netiek pie ķirurga, viņu operē vēlāk, tāpēc vēlāk nokļūst arī uz ķīmijterapiju un staru terapiju,” Bogoroda-Saukuma atklāj.
Latvijā, visās slimnīcās skaitot kopā, šo staru terapiju izmanto apmēram četri, pieci tūkstoši cilvēku.