Starts ar skandālu 4
Olafs Zvejnieks
2023. gadā Latvijā būtu jāsākas Atveseļošanas fonda projektu ieviešanai – šobrīd notiek pēdējo noteikumu saskaņošana un projektu izpildes līgumu slēgšanas process. Taču starts sācies ar skandālu – uzņēmēju organizācijas pieprasījušas nomainīt atbildīgos Finanšu ministrijas ierēdņus un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras vadību, apsūdzot viņus nespējā vadīt šo procesu un tā kavēšanā, kas apdraud programmas izpildi.
Uzņēmēji sašutuši
Atveseļošanas fonda (AF, agrāk saukts arī par Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM)) projektu īpatnība ir tā, ka atšķirībā no dažādām ES struktūrfondu programmām, kur iespējams nedaudz manevrēt ar līdzekļiem un termiņiem, šim fondam ir strikti projektu pabeigšanas datumi un nekāda līdzekļu vai projektu pārcelšana nebūs iespējama.
Projektu atskaites un rezultātu mērīšanas punkts ir 2026. gada vidus, un atlikušais pusgads līdz 2026. gada beigām tiek dots dokumentācijas sakārtošanai. Tik strikti termiņi visas iesaistītās puses padara nervozākas, kas arī izpaudies uzņēmēju organizāciju un asociāciju nosūtītajā vēstulē ar prasībām nomainīt atbildīgos ierēdņus. Vēstulē teikts, ka CFLA vadības lēmumi rada reālus draudus Latvijas attīstībai un Latvijas tēlam Eiropā.
“Tā vietā, lai kopā ar ministriju atbildīgajiem ierēdņiem atbalstītu Latvijas uzņēmējus, īstenojot Ministru kabinetā apstiprinātās programmas, tiek novilcināta, bremzēta un būtībā apturēta ES struktūrfondu programmu uzsākšana un īstenošana inovāciju un digitālās transformācijas atbalstam. Pat jau īstenoti un CFLA apstiprināti projekti tiek apšaubīti, turklāt šīs šaubas izpaužas kā vēstules Eiropas iestādēm, nevis sarunas ar uzņēmējiem,” teikts uzņēmēju vēstulē.
Uzņēmēju neapmierinātību raisījis tas, ka Atveseļošanas fonda uzņēmējdarbības atbalsta programmas tika diskutētas un plānotas jau kopš 2021. gada aprīļa. Pēc ilgstošām diskusijām Ministru kabinets 2022. gada 5. jūlijā pieņēma noteikumus, kas regulētu jaunās Kompetenču centru darbības programmas norisi, – šī programma ir galvenā inovācijas veicinošā programma tautsaimniecībā.
2022. gada septembrī astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centri – meža nozarē, pārtikā, farmācijā, mašīnbūvē, informācijas tehnoloģijās, elektronikā, enerģētikā un transportā, ķīmijā un biotehnoloģijās – iesniedza projekta pieteikumus un redzējumu par nozares inovāciju tālāku attīstību, un tie līdz pērnajam septembrim tika izvērtēti un apstiprināti Ekonomikas ministrijā. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem 2022. gada ceturtajā ceturksnī kompetences centri izsludināja inovāciju projektu konkursus, izvērtēja projektus un iesniedza apstiprināšanai CFLA.
Pašlaik ir 2023. gada aprīlis, un joprojām neviens projekts no CFLA puses nav apstiprināts, lai gan tas bija jāizdara 30 darba dienu laikā, un nav arī saņemta informācija, ka vērtēšanas process tiek pagarināts, norāda uzņēmēji. Vienlaikus uzņēmējiem tiekot izvirzītas jaunas prasības, ko neparedz esošais regulējums.
Vainu neatzīst
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa teic, ka kopumā Latvija jau ir izstrādājusi vairāk nekā pusi reformu un investīciju regulējošo noteikumu, bet nozaru ministrijas strādā pie atlikušajiem ar mērķi panākt, ka līdz gada beigām visu noteikumu izstrāde ir pabeigta un projektu īstenošana var sākties.
Atsevišķas aktivitātes izdevies uzsākt ātrāk par paredzēto, dažās vērojama kavēšanās, taču kopumā Latvija AF finansējumā paredzēto projektu un reformu īstenošanā virzoties uz priekšu veiksmīgi, vērtē CFLA. Aptuveni 30% no Atveseļošanas fonda finansējuma jau esot apritē. Divos AF finansējuma gadījumos projekti jau ir pabeigti – Liepājas slimnīcai ir iegādātas onkoloģisko slimību ārstēšanas iekārtas, tāpat pabeigta arī muitas laboratorijas analītisko spēju stiprināšana. Šobrīd jau noslēgti līgumi par 40 citu projektu vai reformu īstenošanu.
Krūmiņa saka, ka publiski paustā uzņēmēju neapmierinātība skar divas AF programmas no 80 investīcijām vai reformām. Viņa uzsver, ka atšķirībā no struktūrfondu programmām Atveseļošanas fonda programmu īstenošanā CFLA esot iesaistīta tikai daļēji – projektu atlasi tā veicot vien piektdaļā no visām reformām vai programmām, pārējo veicot nozaru ministrijas. CFLA atbildības jomā esošie 19 projekti esot apstiprināšanas fāzē, vēl četros izsludinātas atlases.
CFLA vadītāja norāda, ka Eiropas Digitālās inovācijas centru programmā (EDIC), kuras ietvaros tiek veikti divi projekti, atbildīgā par projektu atlasi esot Ekonomikas ministrija un šie projekti vēl joprojām tiekot precizēti. Līgumus varēšot slēgt tikai tad, kad EM būšot saskaņojusi projektu precizējumus.
“Līgumi ir jau sagatavoti, tiklīdz būs ziņa par saskaņojumu, līgumi tiks noslēgti, jo šis process notiek elektroniski un ļoti ātri,” teica A. Krūmiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, šis process tikšot paveikts tuvākajās dienās. Otra programma, kas saskārusies ar problēmām, ir kompetenču centru programma, kur Latvija saskārusies ar mazo valstu problēmām. Proti, daudzos gadījumos cilvēki, kas iesaistīti projektu atlasē, un tie, kas īsteno pašas programmas, ir vai nu vieni un tie paši, vai arī cieši saistīti savā starpā.
“Kompetenču centru programma ir samērā sarežģīta programma, kas agrāk tika atbalstīta no struktūrfondu līdzekļiem. Iepriekšējā periodā esam saskārušies ar vairākiem Eiropas Komisijas auditiem, kas izsaka bažas par interešu konflikta riskiem šīs programmas ietvaros. Konkrēti – tiek pārmests, ka nav līdz galam ievērotas EK prasības par interešu konfliktu novēršanu. Problēma saistīta ar to, ka kompetences centros izveidotajās padomēs ir iesaistīti uzņēmēji un zinātnieki, kas saistīti ar pētniecības projektiem, kurus finansē no AF līdzekļiem.
Vairākās programmās ir veikti uzlabojumi, galvenokārt tādējādi, ka uzņēmēji nebalso par tiem projektiem, kuros paši iesaistīti, taču joprojām notiek viedokļu saskaņošana ar Eiropas Komisiju, vai tas ir pietiekami, lai pilnībā likvidētu interešu konflikta riskus. Šis process diemžēl ir lēns, un gala atbilde no EK vēl nav saņemta,” skaidro CFLA vadītāja A. Krūmiņa.
Pagātnes ēnas
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone par CFLA pašreizējo darbību ir daudz kritiskāka, viņas vārdi faktiski sasaucas ar uzņēmēju pārstāvju teikto. “Ministru kabineta noteikumi par kompetenču centru darbību tika pieņemti 2022. gada jūlijā, tam sekoja ļoti ilgs un garš process, kā CFLA slēdza līgumus ar kompetenču centriem, taču beidzot pabeigts arī tas. Pašreizējā sāpe saistīta ar to, ka jau vairākus mēnešus tiek vilcināta konkrēto pētījumu vai projektu iekļaušana līgumos, lai varētu sākt izmaksāt finansējumu. Kāpēc notiek šāda vilcināšanās – tas jājautā CFLA.
Taču Ekonomikas ministrija uzskata, ka, ja reiz Finanšu ministrija (FM) un Tieslietu ministrija pagājušā gada jūlijā ir saskaņojušas jau minētos MK noteikumus, kuros novērsti auditā norādītie trūkumi un precīzi atrunātas procedūras, kas jāveic, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, tad šī jautājuma risināšana ir pabeigta. Pēc tam nedz FM, nedz CFLA nav nākuši ar priekšlikumiem, ka kaut kas šajos noteikumos vēl būtu jāgroza, attiecīgie līgumi ir noslēgti, tad pašreizējā CFLA darbība nav izprotama.
Ministre skaidro, ka nekāda diskusija par interešu konfliktu novēršanu kompetenču centros ar Eiropas Komisiju šobrīd nenotiekot. “Ekonomikas ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju ir lēmušas, ka savu uzmanību koncentrēs uz audita ziņojumu par šo jomu ar mērķi pierādīt EK, ka nekāda interešu konflikta šajā jomā nav un audita izteiktie pārmetumi par šāda konflikta iespējamību nav īstenojušies,” teica ministre. Indriksone atzina, ka interešu konflikta riski tiešām pastāvējuši un atsevišķi procesi un dokumentu noformēšana nav bijusi perfekta, taču viss esot paveikts tā, ka šie riski nav pārvērtušies reālos interešu konfliktos. “Gribam pierādīt, ka viss paveikts vislabākajā veidā,” teica ministre.
Ministre sacīja, ka gala vārds par līgumu slēgšanu vai darbu sākšanu projektiem ES Atveseļošanas fonda programmās jāsaka CFLA, taču līgumi par digitālajiem inovāciju centriem netiekot slēgti divus trīs mēnešus, lai arī ES līmenī tie ir atzīti un akceptēti. “Līdz ar to digitālizācijas programmas nevaram uzsākt,” skaidroja ekonomikas ministre.
Ekonomikas ministre zināja teikt, ka CFLA šķitis, ka tai vajagot digitālās jomas atbalsta programmu atkārtoti saskaņot ar ES, lai pārliecinātos, vai Latvijā tiešām var darīt tā, kā iecerēts. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras skatījums uz visām šīm problēmām ir nevis no tās puses, kā mēs varam izpildīt Eiropas nosacījumus, vienlaikus vērtējot, kā visvienkāršāk, ērtāk un ātrāk ir arī Latvijā to īstenot bez liekas birokrātijas un šķēršļiem, bet otrādi – kā pēc iespējas visus riskus novērst līdz maksimumam. Visus riskus nekad nevar novērst,” uzskata ministre.
Izpilde apdraudēta
Ekonomikas ministre uzsver, ka EDIC gadījumā kavēšanās dēļ ir apdraudēta ja ne visa programma, tad vismaz rezultatīvo rādītāju sasniegšana pilnībā. Tas ir svarīgi, jo pilnībā nepabeigts darbs, visticamāk, tiks novērtēts kā neizdarīts. “Runājot par kompetenču centru programmu, problēma it kā nav tik liela, jo teorētiski naudu vēl var paspēt iebērt atpakaļ lielajā makā un sākt procesu no gala, bet šāda rīcība apdraud labāko Latvijas uzņēmumu nākotni, tieši to, kas strādā ar zinātniskajiem pētījumiem un komercializē tos. Šāds pārrāvums uz vairākiem gadiem varētu pilnībā sagraut kompetenču centru programmu un beigtos ar pašu centru likvidēšanu. Šīs sistēmas būvēšana no jauna, ņemot vērā birokrātiskos šķēršļus, prasīs vismaz vairākus gadus – un tad gan līdz 2026. gadam Atveseļošanas fonda finansējumu apgūt vairs nebūs iespējams. Tāpēc ir tik svarīgi šobrīd pieņemt vajadzīgos lēmumus un uzsākt procesu,” teica I. Indriksone.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktore Anita Krūmiņa: “Iepriekšējā periodā esam saskārušies ar vairākiem Eiropas Komisijas auditiem, kas izsaka bažas par interešu konflikta riskiem kompetenču centru programmas ietvaros. Problēma saistīta ar to, ka kompetences centros izveidotajās padomēs ir iesaistīti uzņēmēji un zinātnieki, kas saistīti ar pētniecības projektiem, kurus finansē no AF līdzekļiem.”
Video pielikumu skatiet šeit:
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
