Starta šāvieni pusnaktī – Katarā sākas sporta karalienes balle 0
Kataras galvaspilsētā Dohā šodien sākas pasaules čempionāts vieglatlētikā, kurā 210 valstu komandās startēs 2043 sportisti, tostarp 12 no Latvijas. Igauniju pārstāvēs deviņi vieglatlēti, Lietuvu – 11.
Pirmais bija Kūla
Pasaules čempionātu vieglatlētikā rīko tikai kopš 1983. gada, un pašā pirmajā no tiem Helsinkos bronzas medaļu šķēpa mešanā izcīnīja ventspilnieks Dainis Kūla. Taču nākamā godalga atnāca tikai pēc 28 gadu gaidīšanas, kad Ineta Radēviča pasaules čempionātā Dienvidkorejas pilsētā Tegu bronzu nopelnīja tāllēkšanā. Pēc tam tā pārtapa sudrabā, jo otrās vietas ieguvēju krievieti Olgu Kučerenko diskvalificēja par dopinga lietošanu. Likteņa ironija – tagad diskvalifikācija nopļāvusi arī Radēviču, tomēr medaļu viņai neatņems, jo tā izcīnīta no dopinga tīrajā periodā.
Uz iepriekšējo pasaules čempionātu aizpērn Londonā pēc medaļas septiņcīņā devās Laura Ikauniece, taču jau pirmajā sacensību disciplīnā 100 metru barjerskrējienā saplēsa augšstilba muskuli, kas viņu no sacensību aprites izslēdza ne tikai Londonā, bet arī visu nākamo gadu, kurā Lauru divas reizes operēja. Londonā no Latvijas vieglatlētiem sekmīgākā bija Lauma Grīva ar devīto vietu tāllēkšanā (6,58 m). Gunta Latiševa-Čudare (tagad – Vaičule) sacensības 400 m skrējienā pabeidza 12. vietā (51,37), taču izrādījās ātrākā eiropiete. Otrajā desmitā iekļuva arī šķēpmetēji Aneta Kociņa (62,26 m, 13. v.) un Rolands Štrobinders (79,68 m, 19. v.), tāpat Elvijs Misāns trīssolī (16,55 m, 15. v.).
9 – 1 + 4
Nežēlīgi augstās pasaules čempionāta kvalifikācijas normas, kas pavēra ceļu uz Kataru, pa spēkam bija deviņiem Latvijas vieglatlētiem – šķēpmetējiem Līnai Mūzei, Madarai Palameikai, Rolandam Štrobinderam un Gatim Čakšam, Laurai Igaunei vesera mešanā, Arnim Rumbeniekam un Ruslanam Smolonskim 50 kilometru soļošanā, Laurai Ikauniecei septiņcīņā un garo distanču skrējējam Dmitrijam Serjoginam, kura rezultāts gan tālu atpalika no pieprasītā, bet startēt Dohā viņam ļauj pavasarī izcīnītā desmitā vieta Rīgas maratonā. Taču Ikauniece no līdzdalības pasaules čempionātā atsacījās, aizbildinoties ar nelielu traumu, kas Dohā varētu progresēt un sabojāt viņai gatavošanos nākamā gada olimpiskajām spēlēm Tokijā.
Toties Starptautiskā vieglatlētikas federācija, saprotot, ka augstās normas Dohā nenodrošinās iecerēto dalībnieku skaitu visās 49 disciplīnās, sāka izsūtīt ielūgumus startēt pasaules čempionātā arī tiem, kuriem līdz kvalifikācijas rezultātam mazliet pietrūkst. Brīvbiļetes saņēma arī četri mūsu vieglatlēti – Gunta Vaičule un Sindija Bukša 200 m skrējienā, Līga Velvere 800 m un Anete Kociņa šķēpa mešanā.
Zelta metienu gaidot
Pēc Ikaunieces atkāpšanās latviešu izredzes papildināt trūcīgo medaļu krājumu pasaules čempionātos kļuvušas minimālas. Tomēr Latvijas Vieglatlētikas savienības sporta direktors Kaspars Gabaliņš-Briška nezaudē optimismu “Mūsu komandā ir pieci šķēpraiži un vesera metēja, un šajās disciplīnās, kā zināms, visu var izšķirt viens vienīgs metiens – pat zelta vērtībā.”
Dohā startēs 31 šķēpmetēja, un tikai astoņas no viņām šogad sasniegušas labākus rezultātus nekā Līna Mūze, kura pavasarī spēja 64,87 m. Madara Palameika (63,22 m) un Anete Kociņa (61,10 m) atrodamas starta saraksta otrajā pusē – tuvāk beigām nekā sākumam. 31 dāma metīs arī veseri, un Laura Igaune ar 73,56 metriem uz papīra ieņem 11. vietu. Kungu šķēpmešanā būs 34 dalībnieki, Gatis Čakšs (83,72 m) un Rolands Štrobinders (83,15 m) ar attiecīgi 20. un 24. vietu varēs būt apmierināti, ja kvalificēsies fināla ducim. Savukārt iekļūt otrajā kārtā 800 m skrējienā tieksies Līga Velvere (2:01,12, 32. v. no 43 dalībniecēm), 200 metros – Gunta Vaičule (23,08, 39. v. no 53) un Sindija Bukša (23,24, 48. v.). Piebilstams, ka personiskie rekordi labāki ir visiem, izņemot Mūzi un Igauni. Maratonā startēs 81 skrējējs, 50 km soļošanā – 47, un mūsējie uz kopējā fona izskatās visai pieticīgi, lai neteiktu vairāk.
Rudens un tveice
Pasaules čempionāts Dohā izceļas ar divām īpatnībām – tas notiek rudenī, nevis vasarā kā parasti, tomēr gaisa temperatūra jau no rīta uzkāpj virs plus 30. Gadalaiks gan nav īpaši unikāls, jo, piemēram, 1956. gada olimpiskajās spēlēs Melburnā vieglatlēti startēja novembra beigās un decembra sākumā, bet astoņus gadus vēlāk Tokijā par olimpiskajām medaļām cīnījās no 10. līdz 24. oktobrim. Un ne vainas – Melburnā par olimpisko čempioni šķēpa mešanā kļuva Inese Jaunzeme, un no Tokijas bronzas medaļu pārveda viņas ieroču biedrs Jānis Lūsis. Pēdējā laikā gan tādas nobīdes sacensību kalendārā nav notikušas.
Raudzīsim, kā ar klimatu un gadalaiku sadzīvos mūsu vieglatlēti un kā pārējie. Ļoti iespējams, ka tas būtiski ietekmēs vairāku sacensību iznākumu. Čempionāta saimnieki gan cenšas pasaudzēt atlētus, cik nu vien iespējams. Stadionā “Khalifa International”, kurā sēdvietu pietiek 40 tūkstošiem skatītāju, ierīkota inovatīva un videi draudzīga gaisa dzesēšanas iekārta, kas ļauj regulēt temperatūru gan cīņu arēnā, gan tribīnēs. Sacensību sākums ik dienu ieplānots ne agrāk kā četros pēcpusdienā, bet maratonā gan kungi, gan dāmas startēs pusnaktī. Precīzāk – vienu minūti pirms tās.
