Divvaldība Liepājas domē. Vairāki vietējie politiķi paredz, ka domē ir izredzes iekļūt lielākam partiju skaitam 5
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Liepājas mēra tagadējā vietnieka Ulda Seska vadītā Liepājas partija, Latvijas Reģionu apvienība, kuru pārstāv pašreizējais domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis, un partija “Saskaņa” bija tie trīs politiskie spēki, kuri sadalīja 15 deputātu mandātus Liepājas domē 2017. gada pašvaldību vēlēšanās.
Visām trim tiek prognozēta diezgan droša iekļūšana domē arī šogad.
Taču partiju starta pozīcijas ir mainījušās, tāpēc nevarot izslēgt, ka šoreiz 5% barjeru izdosies pārvarēt vēl kādam politiskajam spēkam, ja vien tas spēs atrast Liepājā populāru saraksta līderi, uzskata liepājnieks, bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš.
Viņš uzsvēra, ka Liepājas domē ir pārstāvētas partijas, no kurām neviena nav pie varas lielajā politikā. Ja kāda no tagadējās valdības partijām tiks ievēlēta domē, tai tas būs papildu trumpis, lai iekļūtu domē valdošajā koalīcijā, kurai ir būtiska sadarbība ar valdību.
Atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām, kurās tagadējais mērs J. Vilnītis startēja kā opozicionārs toreizējam pilsētas vadītājam U. Seskam, tagad šie politiskie spēki abi ir pie varas Liepājā.
Tas palielina vēl kādas partijas izredzes, jo ir iespēja iegūt to vēlētāju balsis, kas nav apmierināti ar esošo koalīciju, “Latvijas Avīzei” pieļāva J. Lagzdiņš.
Vairākuma izveidošana pēc iepriekšējām vēlēšanām Liepājā bija visai sarežģīta. Tas izdevās tikai pēc tam, kad Liepājas partija un Latvijas Reģionu apvienība vienojās par ļoti savdabīgu modeli – divus gadus domi vadīja U. Sesks, bet divus gadus – J. Vilnītis.
Taču “Saskaņas” vietējais līderis, Saeimas deputāts Valērijs Agešins, kura pārstāvētā partija ir opozīcijā, teica, ka viņa kolēģiem domē joprojām neesot skaidrs, kurš ir mērs.
Jāteic, ka arī “Saskaņai” šoreiz būs citas starta pozīcijas – pirms nepilniem četriem gadiem tās saraksta līderis bija V. Agešins, bet tagad tās mēra kandidāts ir jurists Indulis Jankovskis.
Viņš daudzus gadus ir bijis V. Agešina deputāta palīgs Saeimā un organizējis regulārās tikšanās ar iedzīvotājiem, kas arī nodrošina viņa atpazīstamību. “Saskaņa” savu kandidātu sarakstu ir jau atklājusi, bet nedēļas nogalē to partijas kongresā prezentēs Liepājas partija.
Vieni vienojas, citiem neizdodas
Konkurence par vietām Liepājas domē allaž bijusi liela. Arī 2017. gadā bija pieteikti desmit saraksti, bet iekļuva tikai trīs. Aiz svītras palika Nacionālā apvienība, “Liepāja kvadrātā”, Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā savienība “Taisnīgums” un “Vienotība”, par kuriem katru nobalsoja vairāk nekā 2% vēlētāju.
Vēl mazāks atbalsts bija “Gods kalpot mūsu Latvijai” un “No sirds Latvijai”. Iepriekšējo vēlēšanu mācība šoreiz vairākus politiskos spēkus mudināja veidot apvienotos sarakstus. Dažiem tas izdevās, bet dažiem – ne, liecina partiju pārstāvju teiktais “Latvijas Avīzei”.
Kopīgs saraksts varētu būt “Kustībai Par”, “Jaunajai Vienotībai” (“JV”) un “Progresīvajiem”. Taču Nacionālās apvienības (NA) aicinājumam konservatīvajiem spēkiem apvienoties neatsaucās ne Jaunā konservatīvā partija (JKP), ne Latvijas Reģionu apvienība.
LRA kā valdošās partijas lēmumu startēt atsevišķi vēl varētu saprast, taču par to, kāpēc nevienojās NA un JKP, tām ir atšķirīgs viedoklis. Saeimas deputāts Uldis Budriķis norāda uz JKP ietekmes palielināšanos gan valdībā, gan pilsētā.
“Mēs esam stiprinājuši savas pozīcijas. Ar Nacionālo apvienību sarunas notika, bet neatradām kopīgus saskarsmes punktus, ja neskaita to, ko kopā esam izdarījuši valdībā,” sacīja U. Budriķis.
Viņš atzina, ka partijām atšķiras pozīcija arī jautājumā par ostu reformu, kuru virza JKP satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Reforma nozīmē ostu pārvaldības modeļa maiņu, kam pašvaldība nepiekrīt.
NA vietējās nodaļas vadītājs Artūrs Butāns savukārt uzskata, ka partijas nevienojās, jo “neizdevās nolikt malā personīgās ambīcijas”.
Viņaprāt, JKP nebija pieņemams arī NA nosacījums par Liepājas Universitātes saglabāšanu, kas ir apdraudēta, ja tiks īstenota JKP pieteiktā augstskolu reforma. Tā paredz, ka ir jābūt ne mazāk kā 4000 studentiem.
Taču NA ir gatava startēt arī viena. Tās mēra kandidāts būs Liepājas simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis. JKP savu saraksta līderi vēl neatklāj, bet tas varētu būt Saeimas deputāts U. Budriķis.
Saeimā ir strādājusi arī Dace Bluķe, kura tagad ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre. Viņa būs apvienotā “Kustības Par”, “Progresīvo” un “JV” saraksta līdere.
Par kopīgu sarakstu galīgais lēmums otrdien, 16. martā, vēl nebija pieņemts. Taču, ja partijas vienosies, tad no “JV” saraksta galvgalī būs Liepājas 6. vidusskolas direktors Kārlis Strautiņš, bet no “Progresīvajiem” – Bruno Rancis, kas atgriezies Latvijā no Vācijas. Liepāja ar 75 895 iedzīvotājiem ir otra lielākā valsts pilsēta aiz Daugavpils.
Taču tās domē arī pēc vēlēšanām būs 15 vietas. Tāpēc apvienotais saraksts var cerēt uz iekļūšanu, atņemot balsis kādam no tagad tajā pārstāvētajiem spēkiem, atzina D. Bluķe.
Viņasprāt, tā, visticamāk, nebūs LRA, kas ir ideoloģiski atšķirīgs konservatīvs politiskais spēks. Šajā spārnā paredzama konkurence, tāpēc viņai loģiska šķiet to spēku apvienošana, kuriem pārklājas vēlētājs.
Divvaldība Liepājas domē
“Saskaņas” pārstāvis V. Agešins uzskata, ka arī jaunajā domē iekļūs tikai trīs tajā jau pārstāvētās partijas. Tagad Liepājas partijai ir sešas vietas, LRA – piecas, bet “Saskaņai” – četras.
“Tad valdošajām partijām būs jāizšķiras, vai turpināt mocīties savstarpējās neuzticības gaisotnē, kad nav skaidrs, kurš ir mērs, vai sadarboties ar “Saskaņu”, sacīja V. Agešins.
Taču intriga būšot tā, cik mandātu katra iegūs. Var paredzēt cīņu arī starp LRA un Liepājas partiju, jo to iegūto mandātu skaits arī noteiks, kuram būs iniciatīva koalīcijas veidošanā.
Pēc tam kad mēra amatu no U. Seska pārņēma J. Vilnītis, U. Seska ietekme pašvaldībā daudz nesamazinājās, jo viņš ir viens no trijiem priekšsēža vietniekiem, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs.
J. Vilnītis, kura vadītajai biedrībai “Liepājnieki” ir sadarbības līgums ar LRA, “Latvijas Avīzei” atzina, ka sarakstam tagad ir jāstartē nevis no opozīcijas, kā iepriekš, bet no varas pozīcijām, tāpēc uzsvars tiks likts uz jaudīgu piedāvājumu.
Viņš piekrita – tā ir zināma īpatnība, ka pašvaldību vada divas partijas, dalot varu uz pusēm, bet tā bija abu vienošanās. Tas neesot viegli, bet, viņaprāt, tas esot izdevies. J. Vilnītis prognozē, ka partiju skaits jaunajā domē būs lielāks.
Uz jautājumu, ko nozīmē strādāt bez tiešās saiknes ar valdības partijām, J. Vilnītis atbildēja diplomātiski, uzteicot vairākus ministrus, kas, neraugoties uz to, ir uzklausījuši pašvaldību, ieskaitot satiksmes ministru.
Daudz ko nosakot domes spēja argumentēti pārliecināt par savu viedokli.
Priekšsēža vietnieks U. Sesks, kura vadītajai Liepājas partijai ir līgums ar Zaļo un zemnieku savienību, par sadarbību ar valdību bija kritiskāks. Viņš izjūtot plaisu starp valdību un pašvaldībām, jo šajā koalīcijā pašvaldības netiekot uztvertas par līdzvērtīgiem partneriem.
To īpaši dome izjutusi, kad sākās nedienas ar vakcināciju – ģimenes ārstu praksēs gaiteņos sēdēja daudzi cilvēki, bet vairākas dienas viņiem nācās atteikt vakcināciju. Ģimenes ārsti izmisumā meklējuši palīdzību pašvaldībā, bet valdība ar tām nav vēlējusies izstrādāt kopīgu šā procesa plānu, kas šādu situāciju būtu novērsis.
Ar valdības neizpratni viņam nācies saskarties arī jautājumā par Liepājas ostu, kas Liepājā ir speciālās ekonomiskās zonas sastāvā. Runas par ostu reformu atbaidot potenciālos investorus, un esot iespaids, ka kāds apzināti mēģinot sagraut kaut ko labi funkcionējošu.
Koalīcija šonedēļ vienojās atbalstīt reformu Rīgas un Ventspils ostās, bet Liepājā pagaidām vēl neīstenos ostu pārvaldības modeļa maiņu. Par Liepājas partijas nodomiem pašvaldību vēlēšanās līdz sestdien plānotajam kongresam U. Sesks atturējās izteikties.
