Pēc senču receptēm gatavota kafija. Ciemos “Laurīšos” Strenču novadā 2
Nu jau piekto gadu ŅINAS LAURENOVIČAS vadītajā piemājas saimniecībā “Laurīši” Strenču novada Jaunjērcēnos top pēc senču receptēm gatavota Dižozola kafija un ekoloģiski tīrā vidē augušu garšaugu maisījumi.
“Laurīšu” saimnieces mazo biznesu dāsni atbalsta pati daba. Ozolzīles tiek iegūtas lielākoties no Jērcēnu simbola – Kaņepju dižozola, kas ir otrs resnākais dižozols Latvijā un Baltijā. Pēc dendrologa S. Saliņa aprēķiniem, tas sācis augt vienlaikus ar bīskapa Alberta ienākšanu lībiešu zemē. Pirms vairākiem gadiem koku gandrīz iznīcinājis zibens, taču tas sācis atjaunoties stumbra dienvidu pusē. Ozolam ir milzīgs dobums, kurā var izvietoties vairāki cilvēki. Ar zīlēm kafijas pamatsastāvam nodrošina arī kāds sprauns koks Ķeižu pusē un Jērcēnmuižas parka ozoli.
Saimniece mūs sagaida, ģērbusies tautastērpā, kas tapis, dziedot vietējā folkloras kopā “Mežābele”. Ņina nākusi no Balvu puses. Pēc Ludzas lauksaimniecības tehnikuma beigšanas norīkota uz Vāli par ekonomisti, tur satikusi savu mūža mīlestību, un abi pārcēlušies uz Jērcēniem. Neklātienē pabeigusi toreizējo Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, iegūstot agronomes ekonomistes izglītību. Aizejot pensijā, nav vēlējusies pārvērsties īgnā būtnē, kas visu dienu televizorā skatās seriālus un kritizē valdību, tāpēc sākusi darboties.
