Starpvainagu siltinājums – dabīgu vai sintētisku? 0
“Plānoju paša spēkiem būvēt nelielu guļbaļķu pirtiņu. Savulaik baļķu savienojumu vietu apsildīšanai lietoja sūnas. Vai iespējams lietot arī citus materiālus?” jautā lasītājs Pēteris no Mazsalacas.
Būvējot ēku no guļbaļķiem, patiešām šāds blīvējums nepieciešams. Izņēmums varētu būt līmētie frēzbaļķi, kuriem savienojumā ir daudzi sīki zobi. Baļķu konstrukcija izveidota tā, lai tie sagultu pietiekami blīvi un varētu iztikt bez blīvējuma.
Ja frēzējumi dziļāki un to ir mazāk, blīvējums tomēr nepieciešams. Bez tā jebkurā gadījumā nevarēs iztikt baļķu savienojumu vietās stūros.
Visos pārējos gadījumos spraugu aizblīvēšana nepieciešama, lai kompensētu baļķu ģeometrijas izmaiņas, ka notiek nepārtraukti. Koks ir dzīvs celtniecības materiāls. Sausā laikā tas izžūstot saraujas, mitrākā – piebriest. Tāpēc blīvējuma materiālam jābūt ne tikai ar augstu siltumnoturību, bet arī elastīgam.
Vienlaikus blīvējums samazina trokšņu līmeni, kas ēkā varētu iekļūt no ārpuses. Tāpat materiāls nedrīkst pieļaut mitrā un aukstā gaisa iekļūšanu ēkā, gan sienas konstrukcijā. Šādā situācijā uz baļķiem veidojas kondensāts, kas ilgi žūst. Savukārt mitra koksne bojājas daudz straujāk, tā trupē, veidojas pelējums.
Starpvainagu siltinājums var būt gan no dabīgiem, gan sintētiskiem materiāliem, turklāt katram no tiem ir savas priekšrocības un arī trūkumi.
Tradicionāli šim mērķim izmantoja tikai dabīgus materiālus: sūnas, linu šķiedru. Tos izmantojot, ēka elpo un kalpos gadu desmitiem bez sienu papildu siltināšanas. Ražotāji piedāvā virkni sintētisku materiālu, kas noteiktā situācijā veiksmīgi aizstāj dabīgos.
Sintētiskos materiālus vainagu savienojumu vietu blīvēšanai bieži izgatavo neausta auduma strēmeļu veidā no poliestera šķiedrām. Tas ir nekaitīgs materiāls, kas pilnībā atbilst visām normatīvo dokumentu prasībām. Taču speciālas blīvēšanai domātas lentes izgatavo arī no speciāli sagatavotas minerālvates.
Šāds materiāls ir elpojošs un nesamirkst, piemēram, Isover KH, kas ir gaisa caurlaidīgs, ugunsdrošs, ķīmiski neitrāls, bez pesticīdiem uz alergēniem, izturīgs un drošs materiāls. Derēs arī Isover SKC, Isover KT, Paroc XSI blīvējuma lentes. Jo dziļāks un nelīdzenāks grebums baļķī, jo biezāks materiāls jāizvēlas.
Vilnas voiloks – šo salīdzinoši dārgo materiālu izgatavo no vilnas, piesūcinot ar antiseptiskiem līdzekļiem, lai tajā neieviestos kukaiņi. Šis materiāls nodrošina lielisku siltumizolāciju, spēj atjaunot savu sākotnējo biezumu. Materiālam ir raksturīga smarža, kas ar laiku izgaro.
Džuta. Šis materiāls populārs reģionos ar siltāku klimatu. Džutas šķiedras praktiski nepūst, tās atbaida grauzējus. Taču ir arī kāds trūkums – ar gadiem šķiedras salīp un materiāls zaudē siltumizolācijas īpašības.
Lina–džutas šķiedru audums. Tas noteiktās proporcijās sastāv no lina un džutas šķiedrām, un siltinājumam piemīt abu šķiedru labākās īpašības. Siltināšanai labāk izvēlēties džutas voiloku, kurā ir tikai 10 procentu lina.
Neausts lina audums (lina voiloks). To izgatavo no augstvērtīgām lina šķiedrām. Jāizvēlas baļķu diametram atbilstīga platuma un biezuma lente. Tomēr šis materiāls ar laiku var sākt pūt, to par mājvietu nereti izvēlas kukaiņi. Lai to novērstu, ražotāji mēdz lina šķiedrām pievienot antiseptiskus līdzekļus.
Pakulas. Dabīgs, taču ļoti higroskopisks materiāls, kas ir tā lielākais trūkums. Savukārt sausas pakulas viegli aizdegas pat no nelielas dzirksteles. Tāpēc pakulas pirms lietošanas noteikti jāapstrādā ar kādu no antipirēniem.
Kaņepju siltumizolācijas lente. Kaņepju siltumizolācijas materiāls ir pilnībā dabīgs un ekoloģisks, ar zemu siltumvadītspēju. Tas ir elastīgs, nelīdzenumus sienā iespējams izlīdzināt bez šuvēm. Kaņepju siltumizolācijas materiāls spēj uzņemt līdz pat 17% mitruma no savas tilpummasas, turklāt nezaudējot siltumizolējošās īpašības.
Kaņepes satur dabīgas antiseptiskas vielas, iestrādājot siltumizolācijas materiālu konstrukcijās, tas nepelēs, materiāls ir ugunsdrošs. Kaņepēm piemīt specifiska smarža, tādēļ grauzēji, piemēram, peles, to negrauzīs.
Sūnas. Klasisks materiāls, ko mūsdienās izmanto salīdzinoši reti. Sūnas pirms izmantošanas vairākus mēnešus jāžāvē, turklāt siltināšanai neder jebkuras sūnas. Piemērotas ir sfagnu sūnas – tajās ir dabīgas antiseptiskas vielas, kas nepieļauj koka pūšanu.
Sausas sūnas kārto vairākās kārtās 3–5 centimetru biezumā. Sūnas spēj ātri uzsūkt un arī atdot ūdeni, nodrošinot telpā labu ventilāciju. Jāņem vērā, ka celtniecībai derīgās sūnas iegūstamas purvos, kas visbiežāk ir aizsargājamas dabas teritorijas, un par to postīšanu paredzēta atbildība.
Izvēloties siltinājumu dzīvojamajām ēkām, priekšroka tomēr dodama dabīgajiem materiāliem, turklāt ne tikai tāpēc, ka pastāv neliela iespēja – tie tomēr izdala kaitīgas vielas. Vairums sintētisko materiālu neelpo. Koks saskarē ar šiem materiāliem ilgi ir mitrs, un samazinās tā kalpošanas laiks.
Šos materiālus var izmantot, piemēram, pirtīs, kur dabīgie ilgi nekalpos palielinātā mitruma dēļ. Guļbaļķu ēkās apdarei ieteicams izmantot citus dabīgus materiālus, piemēram, lineļļu, uz lineļļas vai ūdens bāzes izgatavotas beices.
Kā ieklāt siltinājumu
Vispirms, protams, jāaprēķina nepieciešamā materiāla daudzums. Jāsaskaita visu vainagu savienojuma vietas un to garums, pierēķinot 5–8% rezervi. Materiālam jābūt par 5–10 centimetriem platākam par attiecīgo izkalumu vainaga baļķī. To piestiprina ar skavu pistoli, solis – 10 centimetru.
Liekās platās malas ieloka uz iekšu vai arī vēlāk, pēc būves sēšanās, iedzen šķirbās ar speciālu kaltu un āmuru. Otrajā gadījumā saglabājas risks, ka siltinājuma materiāls var piesūkties ar ūdeni.
Celtniecības laikā baļķus vēlams apstrādāt ar antiseptiķiem, kas paredzēti apstrādei celtniecības laikā. Šie līdzekļi neļauj kokā iesūkties ūdenim, līdz ar to nesākas koksnes zilēšana un trupēšana. Būve ir pasargāta, pat ja tai nav jumta. Piemēram, derēs līdzeklis SINESTO B.
Jāatceras, ka pirmā vainaga baļķis, kas ir saskarsmē ar pamatu hidroizolāciju, ar koksnes aizsardzības līdzekļiem jāapstrādā rūpīgāk nekā pārējie. Zem šā vainaga var piestiprināt dēli, kas ar antiseptiskiem materiāliem piesūcināts rūpnieciski.
KonsultēJIS SIA Vidzemes koka mājas valdes loceklis Jānis Brokāns
