Starptautiskā vīriešu veselības nedēļa, 10. – 16. jūnijs
10
Mīļie draugi! Pienākusi nedēļa, kad mūsu dzimumam ir tiesības uz rūpi par veselību.
Starptautiskā vīriešu veselības nedēļa (MHW) ir globāls veselības aprūpes pasākums, ko atzīmē jūnijā – tā, lai šī nedēļa noslēgtos trešajā jūnija svētdienā, ko gandrīz simts valstis pasaulē atzīmē kā Tēvu dienu.
Tiesa, tēvu dienu Zviedrija, Somija, Norvēģija, Islande un Igaunija atzīmē 10. novembrī, bet Latvija (vienīgā valsts pasaulē) – 8. septembrī. Iespējams, ka tas, ka Latvijā Tēvu dienu jūnijā nesvin, kļuvis par iemeslu vīriešu veselību ignorēt ne tikai visu gadu, bet arī piemirst vīriešu veselības nedēļā.
Latvijā Tēva dienu par oficiāli atzīmējamu noteica 2009. gadā pēc toreizējā Latvijas Republikas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministra Ainara Baštika ierosinājuma. Ainars Baštiks ministra posteni ieņēma 6 valdībās 7 gadus, un Tēva dienas svinības septembrī ir viņa lielākais pienesums Latvijas demogrāfijai un vīriešu veselībai. Iespējams, tālajā 2009. gadā viņa kabinetā nebija interneta savienojuma lai noskaidrotu – kāds ir starptautiski svinamo dienu kalendārs.
Bet atgriezīsimies pie Starptautiskā vīriešu veselības nedēļas, kas šogad tiks atzīmēta no 10. līdz 16. jūnijam, lai apzinātu un risinātu veselības problēmas, kā arī – lai veicinātu vīriešu un zēnu agrīnu diagnostiku un skrīninga testu nozīmi. Vienkārši – Pasaules Veselības organizācijas amatpersonas (kam ir pieejams internets) paraudzījās statistikā un pamanīja, ka pēdējos desmit gadus jau pilnīgi visās pasaules valstīs sieviešu dzīves ilgums pārsniedz vīriešu dzīves ilgumu, un vīriešu veselība pilnīgi visās zemeslodes valstīs ir sliktāka nekā sieviešu. Pēdējos trīsdesmit gados visā pasaulē vīriešiem strauji mazinājies testosterona līmenis, līdz ar to – potence, spermatozoīdu kvalitāte un spēja radīt bērnus bez medicīniskās apaugļošanas ārsta līdzdalības.
Tai pašā laikā gan pasaulē, gan Latvijā procentuāli strauji pieaug vecu vīriešu skaits, un šos vīriešus vajā hroniskas slimības. Vīrieši retāk nekā sievietes atpazīst brīdinājuma pazīmes par tādām slimībām kā vēzis. Turklāt gados vecāki vīrieši biežāk izjūt sociālās izolācijas kaitīgās sekas (negatīvo ietekmi) uz viņu garīgo veselību, kā rezultātā pasliktinās dzīves kvalitāte. Tiesa, profesora Andreja Ērgļa milzīgajā Latvijas iedzīvotāju sirds riska faktoru un paradumu pētījumā atklājās arī tādas dīvainas lietas, ka vīriešiem, kas jau ir sasnieguši 70 gadus (nav līdz tam nositušies, noslīkuši, nomiruši) ir mazāk riska faktoru un slimību nekā sievietēm vienaudzēm, tiesa šajā vecumā sieviešu jau ir divkārt vairāk.
Vīriešu slikto veselību visvairāk veicina mazkustīgs dzīvesveids un riska ieradumi (alkohola lietošana, trekna pārtika un smēķēšana), kā arī veselības aprūpes pakalpojumu, piemēram, skrīninga, nepietiekama izmantošana. Globāli jooprojām maz tiek runāts par vīriešu garīgās veselības nozīmi.
Šogad, 2024. gadā, Vīriešu veselības nedēļas tēma ir “Vīriešu veselības pārbaudes” (Men’s Health Checks). Šī tēma ir vērsta uz izpratnes veicināšanu par novēršamām veselības problēmām vīriešu vidū un slimību agrīnas atklāšanas un ārstēšanas veicināšanu.
Kāpēc vīrieši vairāk slimo un agrāk mirst? Vai tiešām testosterons?
Autors labi apzinās, ka vairums šī raksta lasītāju ir sievietes, tādēļ stāstīs gan par testosteronu vīriešiem, gan sievietēm.
Vīriešu un sieviešu mūža ilguma atšķirības ir sarežģīts fenomens, kas ietver bioloģiskos, uzvedības un sociālos faktorus; vīrieši mirst agrāk nekā sievietes dažādu šo faktoru kombināciju dēļ.
Kā būtiskāko bioloģisko faktoru es minēšu hormonālās atšķirības un pavisam nedaudz aprakstīšu testosteronu, kas var veicināt agresīvāku un riskantāku uzvedību, kas var palielināt nāves risku traumu vai nelaimes gadījumu dēļ. Ir stigma, kas testosteronuu saista ar mačo vīriešiem, ar agresīvu, nepacietīgu, alfa tēviņu tipa uzvedību un vardarbību.
Testosterona loma sliktā uzvedībā ir mīts. Parasti vīrietis ar augstu dabisku testosterona saturu ir stiprs, izlēmīgs un laipns.
Testosterons ir galvenais dzimumhormons vīriešiem, ko ķīmiski mēdzam rakstīt kā formulu C19H28O2. Tas ir būtisks vīriešu augšanas un vīrišķo īpašību attīstībai. Kā hormons tas ceļo caur asinsriti un ietekmē daudzus dažādus organisma procesus.
No smadzenēm uz hipofīzi, kas atrodas smadzeņu pamatnē, tiek nosūtīti signāli, kas kontrolē testosterona ražošanu vīriešiem. Pēc tam hipofīze pārraida signālus sēkliniekiem, lai tie ražotu testosteronu. Atgriezeniskā saite cieši regulē hormona daudzumu asinīs. Ja testosterona līmenis paaugstinās pārāk augstu, smadzenes nosūta signālus hipofīzei, lai samazinātu testosterona ražošanu.
Testosterons organismā nosaka dzimumlocekļa un sēklinieku attīstību, balss padziļināšanos pubertātes laikā, sejas un kaunuma apmatojuma parādīšanās pubertātes laikā, muskuļu izmēru un spēku, kaulu augšanu un izturību, dzimumtieksmi (libido), spermas veidošanos.
Testosterons palīdz uzturēt normālu garastāvokli, tam ir nozīme vīriešu humora izpratnē un – vēlāk dzīvē tas rada plikpaurību.
Testosterons veidojas arī sievietēm olnīcās un virsnieru dziedzerī. Tas ir viens no vairākiem androgēniem sievietēm, kas ietekmē olnīcu funkciju, kaulu izturību, seksuālo uzvedību.
Pareizs līdzsvars starp testosteronu (kopā ar citiem androgēniem) un estrogēniem ir būtisks olnīcu normālai darbībai. Sievietēm androgēniem ir svarīga loma normālā smadzeņu darbībā (tostarp, garastāvoklim, dzimumtieksmei un kognitīvajām funkcijām).
Testosterons organismā tiek sintezēts no holesterīna. Taču augsts holesterīna līmenis nenozīmē, ka testosterona līmenis būs augsts. Testosterona līmenis asinīs laika gaitā un pat dienas laikā krasi mainās.
Pārāk daudz dabiskā testosterona ir ļoti reti sastopama vīriešu problēma. Augsts testosterona līmenis ir arī tiem vīriešiem, kuri lieto anaboliskos steroīdus, testosteronu vai saistītos hormonus, lai palielinātu muskuļu masu un sportiskos rezultātus. Būtiski, ka mākslīgi paaugstināts testosterona līmenis vīriešiem samazina spermatozoīdu skaits, veicina sēklinieku sarukšanu un impotenci, sirds muskuļa bojājumus, prostatas palielināšanās un grūtības urinēt, aknu slimības, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, bezmiegu, galvassāpes, neraksturīgi agresīvu uzvedību, garastāvokļa svārstības, eiforija, aizkaitināmība, spriedumu traucējumus.
Vīriešiem novecojot, testosterona līmenis samazinās ļoti pakāpeniski, apmēram par 1–2 % katru gadu. Sēklinieki ražo mazāk testosterona, ir mazāk signālu no hipofīzes, kas liek sēkliniekiem ražot testosteronu. Turklāt, vīriešiem novecojot, viņu aknas ražo vairāk dzimumhormonus saistošo globulīnu (SHBG), kas saistās ar asinīs cirkulējošo testosteronu. Tas viss samazina aktīvās testosterona formas daudzumu organismā.
Pieaugušiem vīriešiem par testosterona trūkumu liecina samazināts ķermeņa un sejas apmatojums, muskuļu masas zudums, zems libido, impotence, samazināts spermatozoīdu skaits un neauglība, aizkaitināmība, vāja koncentrēšanās spēja, depresija, trausli kauli un paaugstināts lūzumu risks.
Ir gadījumi, kad zems testosterona līmenis nav tik slikts. Visizplatītākais piemērs, ir prostatas vēzis. Testosterons var stimulēt prostatas dziedzera un prostatas vēža augšanu. Tāpēc medikamenti, kas pazemina testosterona līmeni, ir izplatīta prostatas vēža ārstēšanas metode vīriešiem.
Testosterons ir daudz vairāk, nekā liecina tā reputācija. Vīriešiem un sievietēm ir nepieciešams atbilstošs testosterona daudzums, lai attīstītos un normāli funkcionētu.
Pārbaudīt testosterona līmeni ir tikpat vienkārši kā veikt asins analīzi. Sarežģītāka ir rezultātu interpretācija, bet vislabāk to veic andrologi un urologi. Testosterona līmenis dienas laikā mainās. Vislabāk brīvā testosterona līmeni izmērīt no rīta.
Citi faktori, kas vīriešiem predisponē īsāku dzīvi
Ģenētiskie faktori sargā sievieti vairāk nekā vīriešus. X hromosoma, kuras sievietēm ir divas, var sniegt zināmu aizsardzību pret noteiktām ģenētiskām slimībām un imūnsistēmas traucējumiem. Sieviešu hormoni, piemēram, estrogēns, sniedz zināmu aizsardzību pret sirds un asinsvadu slimībām, līdz menopauzei.
Un tomēr daudz lielāka nozīme vīriešu īs-mūžībai ir uzvedības faktoriem. Vīrieši biežāk ignorē veselības problēmas un retāk apmeklē ārstu profilaktiskām pārbaudēm, kas nozīmē, ka slimības vīriešiem tiek atklātas un ārstētas vēlākā un smagākā stadijā. Vīrieši biežāk smēķē un lieto alkoholu pārmērīgi, kas palielina dažādu veselības problēmu, tostarp vēža, sirds un asinsvadu slimību un aknu slimību risku.
Vīriešu uzvedība ir arī riskantāka.
Vīrieši biežāk iesaistās riskantās aktivitātēs, piemēram, braukšanā ar pārmērīgu ātrumu, viņi bīstami sporto. Vīrieši biežāk strādā fiziski smagus un bīstamus darbus, kas saistīti ar lielāku traumu, nelaimes gadījumu un arodslimību risku. Dažās kultūrās vīriešiem tiek izvirzītas augstākas prasības attiecībā uz apgādnieka lomu, kas var radīt lielāku stresu un negatīvi ietekmēt veselību.
Vīriešiem ir augstāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām jau agrākā vecumā nekā sievietēm. Augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis un citi riska faktori bieži vien ir izteiktāki vīriešiem. Vīriešiem biežāk ir metaboliskais sindroms, kas ietver aptaukošanos, insulīna rezistenci, hipertensiju un dislipidēmiju, kas veicina sirds un asinsvadu slimības.
Lai cik tas dīvaini neliktos, vīriešu psihiskā veselība ir vairāk apdraudēta nekā sieviešu veselība. Vīrieši visā pasaulē ir vairāk pakļauti pašnāvības riskam nekā sievietes. Tas bieži vien saistīts ar sociālajiem un emocionālajiem spiedieniem, kā arī mazāku atbalsta meklēšanas tendenci.
Un vēl viena problēma – vīrieši ir nelīdzestīgāki ārstēšanai, kā liecina pētījumi – katrs otrais vīrietis zāles holesterīna līmeņa mazināšanai, asinsspiediena mazināšanai, cukura līmeņa regulēšanai lieto retāk un mazākās devās nekā ārsts nozīmējis, bet itin ātri pārtrauc lietot vispār.
Vidējais Latvijas vīrietis ir gatavs izteikties par medicīnas kvalitāti, kuru vērtē tikai no viedokļa – vai viņa problēmu (galvas sāpes, zobu sāpes, paģiras, slēpojot salauzto potīti, matu pazušanu no pakauša vidusdaļas) ārsts māk vai nemāk izārstēt ar vienu tableti. Toties – ja ārsts izraksta zāles, mūsu varonis šīs zāles nopērk, bet nedzer.
Toties lieto uzturbagātinātājus, ko viņam piedāvā Facebook reklāmas un reklāma televizorā futbola spēles pārtraukumā. Sākot no jaunības strauji pieaug to vīriešu skaits, kam ir lieks svars, bet līdz ar to – reproduktīvās veselības problēmas, proti, neauglība, vismaz pusei Latvijas vīriešu psihisko veselību ietekmē stress, trauksme, depresija, un visai lielai populācijas daļai jau relatīvi agrīni vērojams augsts asinsspiediens, holesterīna līmenis.
Ieteikumi vīriešu veselības aprūpes skrīningam, sākot no 20 gadu vecuma
Kā jau rakstīju – šogad, 2024. gadā, Vīriešu veselības nedēļas tēma ir “Vīriešu veselības pārbaudes” (Men’s Health Checks). Pasaule Veselības organizācija un globālās ārstu asociācijas publicējušas daudz dažādu ieteikumu, sākot no regulāras vizītes pie ģimenes ārsta, zobārsta un zobu higiēnista, dermatologa, urologa, kardiologa. Ieteicamo laboratorisko analīžu skaits un profilaktisko radioloģisko izmeklējumu skaits ievērojami lielāks nekā Latvijas budžets var atļauties. Ja Latvija censtos šajā Vīriešu veselības nedēļā izpildīt kaut daļu no ieteiktajām profilaktiskajām apskatēm, nekam citam laika nepietiktu ne ģimenes ārstiem, ne laborantiem, ne slimnīcu speciālistiem.
Un tomēr – pienācis laiks atgādināt, ka arī vīrieša pienākums ir domāt un rūpēties par savu veselību, citastarpā apmeklējot ārstu.
Pasaules Veselības organizācija šogad izcēlusi atziņu, ka par savu veselību, agrīnu diagnostiku vīrietim pašam jādomā jau no 20 gadu vecuma. Izklausās jau necienīgi, bet slimot var, drīkst (un to dara) arī 20–30 gadu veci vīrieši.
Galvenās veselības problēmas vīriešiem šajā vecumā ir tādi garīgās veselības traucējumi kā depresija un trauksme, infekciju slimības (uzmanību – šajā vecumā prevalē seksuāli transmisīvās infekcijas) un traumas. Tomēr jau šajā vecumā ir jādomā par sirds un asinsvadu veselību, it īpaši, ja ir ģenētiska predispozīcija.
Tādēļ viens no Vīriešu veselības nedēļas uzstādījumiem ir – ja nu vīrietis to vēl nav izdarījis – iepazīties ar savu ģimenes ārstu, un turpmāk vismaz reizi gadā to apmeklēt, lai veiktu vismaz asinsspiediena un būtisko laboratorisko parametru noteikšanu. Protams, noteicošais ir veselīgs dzīvesveids, regulāras fiziskās aktivitātes, drošības pasākumu ievērošana sportā un citās aktivitātēs, vakcinācija un STI testēšana, bet nepieciešamības gadījumā – garīgās veselības novērtēšana.
Vesels vīrietis ir psiholoģiski vesels – viņš ne tikai dzīvo, bet arī rada pievienoto vērtību – valstij, pilsētai, ģimenei vai vismaz sev. Viņš ikdienā nervozē un streso – un tas ir pilnīgi normāli.
Daži mani kā vienkārša ārsta un Pasaules Veselības organizācijas galvenie priekšlikumi, lai vīrietis ilgi būtu vesels kā veselums un vesels kā neslimotājs (pat, ja mani ieteikumi pilnībā nesakrīt ar Nacionālā Veselības dienesta apmaksāto – un līdz ar to – ieteikto skrīninga apjomu):
• holesterīna līmenis asinīs jāpārbauda reizi piecos gados, bet – ja ir lieks svars un ģimenes sirds slimību anamnēze – katru gadu. Ja holesterīna līmenis paaugstinās – atlikušo dzīvi nāksies lietot medikamnetus (katru dienu), kas holesterīna līmeni samazina;
• pamatojoties uz riska faktoru klātbūtni, vīrietim jāveic ādas vēža, seksuāli transmisīvo slimību, HIV un narkotisko vielu ļaunprātīgas lietošanas skrīnings;
• jau sākot ar 20 gadiem vīrietim reizi divos līdz piecos gados vīrietim nāktos ieplānot skrīninga testus sēklinieku vēža, diabēta, vairogdziedzera un aknu problēmu noteikšanai;
• ne vēlāk kā 30 gadu vecumā būtu pirmoreiz jāveic skrīninga izmeklējumi koronārās sirds slimības (KSS) noteikšanai, ja ģimenē ir spēcīga sirds slimību anamnēze un riska faktori;
• ne vēlāk kā 40 gadu vecumā būtu jāveic skrīnings vairogdziedzera slimību, aknu slimību, anēmijas un prostatas vēža noteikšanai;
• pēc 50 gadu vecuma būtu jāveic ikgadējs ādas vēža, 2. tipa diabēta, lipīdu traucējumu skrīnings, bet ik pēc pieciem gadiem resnās zarnas vēža, un plaušu vēža skrīnings (smēķētājiem katru gadu), vēl 50 gadu vecumā būtu jāiepazīstas ar savu urologu un jāapmeklē viņu ne retāk kā reizi divos gados līdz mūža beigām;
• 60 gadu vecumā būtu jāveic miega artērijas ultrasonogrāfiju un jāpārbauda, vai nav depresijas, osteoporozes, demences, Alcheimera slimības un vēdera aortas aneirismas pazīmju;
• pēc 70 gadu vecuma skrīningu dažām vēža formām var veikt pat ik pēc sešiem mēnešiem atkarībā no iepriekšējiem rezultātiem.
Ko Pasaules Veselības organizācija šogad iesaka attiecībā uz ilgmūžību vīriešiem:
• iegūt vairāk draugu neatkarīgi no to dzimuma un vecuma;
• atturētiss no tabakas smēķēšanas un pašārstēšanās ar bezrecepšu zālēm un uzturbagātinātājiem;
• ierobežot alkohola lietošanu un pārmērīgu atrašanos saulē;
• lietot tikai tādus “vitamīnus” un “zāles”, ko ir apstiprinājuši uzticami medicīnas resursi, nevis tikai produkta ražotājs;
• sportot katru dienu vai vismaz aktīvi kustēties, izvēloties skrējienuus, pastaigas, riteņbraukšanu, slēpošanu un peldēšanu, jāuztur veselīgs svars;
• ieteicams izvairīties no riskantas uzvedības, piemēram, īsziņu rakstīšanas vai runāšanas, vadot transportlīdzekli, drošības jostas nelietošanas vai drošības pasākumu neievērošanas, braucot ar velosipēdu vai motociklu;
• lai samazinātu prostatīta risku, braucot ar velosipēdu vai motociklu, ieteicams lietot prostatai draudzīgu sēdekli;
• pavadīt laiku kopā ar cilvēkiem ar labu humora izjūtu, jo smiekli paaugstina endorfīna līmeni un, savukārt, palielina dzīves ilgumu.
