Lielākoties ārstē bez operācijas 1
Abi speciālisti vienprātīgi norāda – vairumā gadījumu ar mugurkaula starpskriemeļu diska protrūzijas jeb deformācijas problēmu var tikt galā bez operācijas. Arī īstas trūces gadījumā. “Mums bieži gadās pacienti, kuriem izmeklējumos ir redzama liela diska trūce, taču tā neskar nervus. Šādos gadījumos pacientam nav nepieciešama operācija, parasti rekomendējam vispārēju ārstnieciskās vingrošanas un rehabilitācijas kursu,” saka dr. Jānis Šlēziņš.
Situācijās, kad diska trūce tomēr saspiež nervus, ārstēšana ir atkarīga no slimības simptomu smaguma. Dr. Raimonds Mikijanskis uzsver: “Ja kāja kļuvusi nejutīga vai zaudējusi kādas savas funkcijas, operācija ir jāveic 72 stundu laikā. Savukārt tikai sāpju vai jušanas traucējumu gadījumā vispirms problēmu varam censties atrisināt ar 4–8 nedēļas ilgu ārstēšanas kursu. Tas ietver gan pretsāpju un pretiekaisuma medikamentu lietošanu, gan ārstniecisko vingrošanu speciālista uzraudzībā un atsevišķos gadījumos arī citas fizioprocedūras.”
Mugurkaula diska trūces ārstēšanā ārkārtīgi liela nozīme ir ārstnieciskajai vingrošanai. “Mūsu mugurkaulu ieskauj muskuļi. Ja tos trenē ar speciālu vingrinājumu palīdzību, tie kļūst stiprāki un samazina kustīgumu starp diviem blakus esošiem skriemeļiem. Tas savukārt samazina slodzi uz starpskriemeļu disku un ļauj sadzīt esošajai trūcei. Nereti ar šādu terapiju pietiek, lai atrisinātu problēmu,” saka neiroķirurgs Raimonds Mikijanskis. Ārsts vēlreiz uzsver, ka runas par diska trūces ārstēšanu tikai ar operāciju ir mīts: “Pieredze liecina – pacientiem, kuri godprātīgi ievērojuši visus ārsta norādījumus un pildījuši vingrinājumus, pēc aptuveni diviem mēnešiem magnētiskā rezonanse uzrāda acīmredzamu efektu. Pat ļoti liela diska trūce var izzust pavisam. Bez operācijas.”
Protams, daba ir daba, un ne vienmēr izdodas sasniegt iecerēto rezultātu, lai arī viss ir darīts pēc labākās sirdsapziņas. Ja 6–8 nedēļu laikā nav jūtamu izmaiņu, ir jādomā par operāciju.
Dr. Jānis Šlēziņš īpaši uzsver, ka no mugurkaula operācijas nav jābaidās, jo tas nenozīmē palikšanu ratiņkrēslā: “Mūsdienu tehnoloģijas un izpratne par šīs problēmas ārstēšanu ir ļāvusi tai kļūt par vienas dienas ķirurģiju. Operāciju veic ar mikroskopu caur aptuveni 2,5 cm lielu griezumu. Pēc operācijas pat nav nekādu ievērojamu sāpju. Cilvēks pamostas no narkozes – un kāja vairs nesāp. Pāris stundu vēlāk pacients jau varētu doties mājās, taču mūsu klīnikā pacients paliek līdz nākamajai dienai, lai viņu novērotu.”
Kādu laiku pēc operācijas ir jāievēro daži piesardzības pasākumi – nevajadzētu celt smagumus, pāris nedēļas nevajadzētu ilgstoši sēdēt un stāvot liekties uz priekšu. Toties var droši stāvēt, staigāt un gulēt.
Abi speciālisti uzsver – mēdz būt ļoti pacietīgi cilvēki, kas ilgi gaida un nedodas pie ārsta. Sāpes var arī pāriet, un kāja vairs nesāpēt, taču… “Tā kā nervs bijis ilgi saspiests un gājis bojā, sāpju vairs nav un pēda kļūst vāja. Cilvēks vairs nespēj kontrolēt kāju, noturēt to vajadzīgajā pozīcijā. Tas ir ļoti slikts simptoms, un arī operācijas rezultāts visbiežāk ir neapmierinošs. Mirušo nervu nevar atjaunot,” uzsver dr. Raimonds Mikijanskis. Viņa kolēģis neiroķirurgs Jānis Šlēziņš piemetina, ka ne velti cilvēks izjūt sāpes, jo šādi organisms signalizē par radušos problēmu: “Ja sāp ļoti stipri, tad tas ir nopietni. Ir jādodas pie ārsta!”