Starpsavienojumi – drošībai un cenu izlīdzināšanai 3
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Neizmērojama nozīme ir ne tikai Latvijā esošajiem elektriskajiem tīkliem, bet arī starpsavienojumiem ar citām valstīm, kas ļauj vajadzības gadījumā elektroenerģiju vai nu paņemt no kaimiņvalstīm, vai tām to piegādāt – tam ir būtiska loma apgādes drošībā, bet to ekonomiskais nozīmīgums ikviena valsts iedzīvotāja dzīvē būtiski pieauga līdz ar elektroenerģijas tirgus liberalizēšanu. Šī enerģētiskā krīze pierāda – Latvijā trūkst gan pašiem savu elektroenerģijas jaudu, gan starpsavienojumu jaudu.
Elektroenerģijas tirgus modelis Latvijā (un arī citur Eiropā) paredz mehānismu, ka elektroenerģija no lētākiem tirdzniecības apgabaliem plūst uz dārgākiem, un, ja starpsavienojumu jauda ir pietiekama, cenas izlīdzinās. “Vienkāršoti sakot, ja kaimiņvalstī cena ir zemāka, starpsavienojums piedalās ar savu piedāvājumu otras valsts elektroenerģijas tirgū, un tas tiek ņemts vērā, veidojot kopējo cenu.
Piemēram, ja Igaunijā ir pietiekams ražošanas jaudas piedāvājums par cenu, kas ir zemāka nekā Latvijā, starpsavienojuma piedāvājums konkurē ar citiem piedāvājumiem Latvijas tirgū un tirgum atvēlētā starpsavienojuma jauda nosaka, cik daudz Igaunijas elektrības konkrētajā stundā varētu pārdot Latvijā, ja cena būs konkurētspējīga,” saka AST Sistēmvadības departamenta vadītājs Ivars Kronenbergs.
Ikdienā elektroenerģijas cenas aprēķins nākamās dienas katrai stundai notiek “Nord Pool” biržā, kas ņem vērā visus šos aspektus – gan plānoto patēriņu katrā valstī, gan katras valsts ražotāju cenas un apjoma piedāvājumus, gan starpsavienojumu tirgum atvēlēto jaudu. Tādējādi, piemēram, Lietuvā, kur pēc Ignalinas AES slēgšanas ir konkurētspējīgu jaudu deficīts, jūras starpsavienojums ar Zviedriju ar savu piedāvājumu regulāri samazina elektroenerģijas cenu. Latvijai šobrīd ir astoņi maiņstrāvas savienojumi – trīs starpsavienojumi ar Igauniju, četri ar Lietuvu un viens ar Krieviju, visu spriegums ir 330 kW.
Jāgaida jūras parki
“Ideāli starpsavienotos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos cena ir vienāda, jo trūkstošais elektroenerģijas apjoms kādā tirdzniecības apgabalā tiek nosegts ar pāri palikušo apjomu no blakus tirdzniecības apgabala, un arī “NordPool” biržas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad elektroenerģijas cena atsevišķās stundās visos tirdzniecības apgabalos ir vienāda,” norāda Kronenbergs.
Vai vairāk starpsavienojumu ar kaimiņiem varētu biežāk nozīmēt vienādu cenu visos apgabalos? Ļoti iespējams, bet cik ātri tādas investīcijas atmaksātos, ja starpsavienojumu izveide maksā desmitiem un simtiem miljonu eiro? Tāpat jāņem vērā, vai valstīs, starp kurām tiktu izveidots starpsavienojums, ir pietiekamas ražošanas vai patēriņa jaudas.
“Pārvades sistēmas operatoriem viens no ienākumu veidiem jaunu savienojumu būvniecībai ir tā saucamie pārslodzes ieņēmumi, kas veidojas no elektrības cenu starpības starp tirdzniecības apgabaliem un pārvadītās elektroenerģijas apjoma, un šo ieņēmumu izlietošana ir stingri reglamentēta un uzraudzīta. Tādējādi faktiski jauns starpsavienojums var tikt izveidots, ja tam ir pietiekams pamats – prognoze par sabiedrības ieguvumiem no starpsavienojuma darbības nākotnē vai iepriekš uzkrāti pārslodzes ieņēmumi.
Prognozējams, ka pamats jauniem Latvijas starpsavienojumiem ar Zviedriju varētu rasties līdz ar liela apjoma jūras vēja parku attīstību, kas būtu savienoti ar abām valstīm,” uzskata Kronenbergs.
Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis teic, ka jautājums par starpsavienojumu jaudām vairāk ir politisks nevis ekonomisks, jo uz citu Eiropas reģionu fona Baltijas valstu savienojumi ar kaimiņvalstīm ir vērtējami kā salīdzinoši labi attīstīti, taču ar nosacījumu, ja Baltijas valstīs joprojām saglabājas arī elektroenerģijas ražošana un ja tiek attīstīts arī plānotais starpsavienojums ar Poliju sinhronās darbības nodrošināšanai.
Tomēr, viņaprāt, Baltijas reģionam pavisam komfortabli būtu vēl viens elektroenerģijas savienojums ar aptuveni 700–1000 MW jaudu, kas savienotu, piemēram, Latviju ar Zviedrijas 3. reģionu. “Uzskatu, ka starpsavienojumu jauda un tirgus darbība nedrīkst kļūt par apstākli, kas bremzē investīcijas jaunās ražošanas jaudās, un infrastruktūras un ražotņu darbībai ir jānodrošina arī nozares ekonomiskā ilgtspēja.
Skandināvijas cenu līmeni pilnīgi noteikti nevaram uzskatīt par ilgtspējīgu, jo no publiski pieejamas tirgus dalībnieku informācijas ir iespējams secināt, ka tieši lejupejošs cenu līmenis un ar to saistītie zaudējumi ir veicinājuši vairāku tirgus dalībnieku lēmumu slēgt jau esošās elektroenerģijas ražotnes, piemēram, Ringhals AES Zviedrijā, un faktiski ir veicinājis krīzes veidošanos. Jāņem vērā, ka ļoti attīstīti pārvades savienojumi var atnest ne tikai zemākas cenas, bet arī strauju cenu kāpumu.
Nelabvēlīgas hidroresursu situācijas gadījumā Skandināvijā var izrādīties, ka konkurētspējīgāka ir tieši ražošana Baltijas valstīs, nevis Skandināvijā, bet ļoti jaudīgu starpsavienojumu gadījumā augstās cenas no Skandināvijas var pārmesties arī uz Baltiju. Jāņem vērā tas, ka šobrīd pieprasījums pēc Skandināvijas lētās elektroenerģijas jau tāpat ir augsts, savukārt izstrādes apjomi Skandināvijā būtisku pieaugumu neuzrāda, tāpēc ir maz ticams, ka Zviedrijai ir ekonomiskais pamatojums attīstīt starpsavienojumu tieši uz Baltijas valstīm. Šī iemesla dēļ projekta attīstību vērtēju skeptiski,” argumentē Valdmanis.
Situācija uzlabosies
AST kopumā prognozē, ka Latvijas elektroenerģijas piedāvājums dažu gadu laikā varētu būtiski uzlaboties, ja tiks realizēta kaut puse no pieteiktajiem projektiem. Latvijas elektroenerģijas sistēmas maksimālā noslodze pagājušajā gadā bija 1251 MW, savukārt AST ir saņēmis pieteikumus jaunu elektrostaciju pieslēgumu būvniecībai par vairāk nekā trīs reizes lielāku jaudu – kopumā rezervētā jauda jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam 2022. gada 18. augustā sasniedza 3792 MW.
Ņemot vērā saules un vēja ražotās enerģijas nepastāvīgumu, nākotnē gan var veidoties situācija, kurā ražotājs piemaksā klientam par viņa produkta patērēšanu saulainā un vējainā dienā, bet bezvēja vakarā ziemā liela elektroenerģijas patēriņa dēļ elektrība maksā ievērojami dārgāk nekā patlaban vidēji.
Vai ir kāds slieksnis, cik vispār elektroenerģijas drīkst saražot Latvijā un Baltijā, ņemot vērā tīklu kapacitāti? Izrādās, ka pēc sinhronizācijas ar Centrālās Eiropas energosistēmu, drošu energosistēmas darbu būs iespējams nodrošināt, ja Baltijas valstu kopējā jaudas plūsma ar Centrālās Eiropas energosistēmu nepārsniegs 2000 MW. Ja kapacitāte tiek pilnībā izmantota, veidojas t. s. pudeles kakls.
Valdmanis piebilst, ka vēsturiski Latvija ir spējusi eksportēt līdz pat aptuveni 1200 MW, bet pēc Latvijas un Igaunijas pārvades savienojumu rekonstrukcijas teorētiski iespējamais apjoms varētu pieaugt par vēl vairākiem simtiem MW. “Praksē gan jārēķinās, ka, strauji pieaugot vēja un saules enerģijas izstrādei, šis apjoms var samazināties, jo augsta izstrāde Latvijā praktiski vienmēr korelēs ar augstu izstrādi arī kaimiņvalstīs, tāpēc var būt situācija, ka biržā veidosies negatīvas cenas.
Tas ekonomiski ir vērtējams kā ļoti negatīvs attīstības scenārijs un no sistēmas stabilitātes viedokļa daļu ražotņu reģionā var nākties atslēgt. Visticamāk, sekmīgai attīstībai jau reģionālā vai pat Eiropas līmenī ir nepieciešama tirgus reforma, kura novērstu negatīvu cenu veidošanos un nodrošinātu iespēju ražotājiem saņemt maksu arī par uzstādītajām ražošanas jaudām, ne tikai par saražoto elektroenerģiju.”
Joprojām vienā tīklā ar Krieviju
Kaut gan maijā tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas un pirms tam arī no Baltkrievijas, svarīgi atcerēties, ka Baltijas valstis joprojām darbojas vienotā tīklā ar Krievijas apvienoto energosistēmu un arī frekvence tiek regulēta tur, pateicoties maiņstrāvas starpsavienojumiem. Tas nozīmē, ka vēl līdz 2025. gadam Baltijas valstis darbojas sinhroni ar Krievijas sistēmu.
Pēc nu jau mazāk kā divarpus gadiem no Krievijas tīkla atvienosimies, pārslēdzot esošo Lietuvas–Polijas līdzstrāvas starpsavienojumu darbam maiņstrāvas režīmā, kas ļaus uzsākt sinhronu darbu ar Eiropas energosistēmām. Savukārt pārējie esošie līdzstrāvas savienojumi ar Zviedriju un Somiju turpinās darboties līdzstrāvas režīmā un nodrošinās elektroenerģijas tirdzniecību. Izrādās, ka jūras kabeļos nav iespējams izmantot maiņstrāvu, kas nodrošina sistēmu sinhronizāciju.
2019. gadā noslēgtais sinhronizācijas līgums starp Baltijas valstu un Eiropas pārvades sistēmu operatoriem nosaka izpildāmos priekšnosacījumus, lai Baltijas energosistēma tiktu sinhronizēta ar Eiropas energosistēmu. “Līgumā ietverts ļoti intensīvs projektu grafiks, ko nav iespējams realizēt vēl ātrākā tempā. Šobrīd notiek alternatīvo sinhronizācijas plānu izskatīšana starp Eiropas operatoriem, kas izvērtē Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropas tīklu ātrāk par 2025. gadu.
Baltijas valstu operatori ir sagatavojušies visiem potenciālajiem notikumu scenārijiem un ir tehniskā gatavībā arī ārkārtas desinhronizācijai. Ja Krievija patvaļīgi atslēgs Baltijas valstis no BRELL loka, tad tiks iedarbināts rīcības plāns ārkārtas sinhronizācijai ar Eiropas energosistēmu,” pārliecināts Kronenbergs no Augstsprieguma tīkla.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
