Pašvaldību reforma ar konfliktu pamatos. Jau prognozē nākamo reformu 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Tā ir liela Jura Pūces uzvara,” “Latvijas Avīzei” pēc pašvaldību reformas likuma pieņemšanas atzina bijušais premjers un arī kādreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš savulaik sāka iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu, kuru 2009. gadā pabeidza politiķa toreizējais partijas biedrs Edgars Zalāns (abi tolaik bija Tautas partijā).
M. Kučinskis piekrīt, ka arī tagad reforma bija vajadzīga, bet, viņaprāt, Saeima varēja iedot “zaļo gaismu” arī Salacgrīvas, Ikšķiles novadam, Pierīgas spēcīgajām pašvaldībām, “kas tagad ir nezināmai nākotnei pakļautas”.
Taču grūtākais vēl esot priekšā – Saeimai jāpieņem ar reformu saistītais Pašvaldību likums, kuru valdība sola iesniegt rudenī, un vēl vairāki likumi. Turklāt tas notiks priekšvēlēšanu gadā un kampaņas gaisotnē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) preses konferencē norādīja, ka šis esot tikai nozīmīgs starpfinišs – Saeima ir noteikusi jauno pašvaldību iedalījumu un tām tagad ir dots gads, lai sāktu apvienošanos.
Tas, ka daļa no vietvarām noskaņota doties uz Satversmes tiesu un apstrīdēt jauno novadu karti, J. Pūci nebiedē – viņš ir pārliecināts par procedūras atbilstību pamatlikumam, uzsverot, ka likumu pieņēma Saeima un tai tas Satversmes tiesā būs jāaizstāv.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“AP”) daudzkārt ir apgalvojis, ka procedūra ir ievērota, jo notikušas konsultācijas ar visām pašvaldībām.
Tagad Ministru kabinetam būs jāsagatavo noteikumi, kā pašvaldībām organizēt apvienošanos, “Latvijas Avīzei” paskaidroja Plešs.
Lai arī starp lielāko Ogres novadu, kurā būs gandrīz 60 000 iedzīvotāju, un mazāko Valkas pašvaldību ar aptuveni 8000 iedzīvotāju joprojām ir lielas atšķirības, komisijas priekšsēdētājs norāda, ka tās tomēr esot daudz mazākas nekā tagadējā iedalījumā.
Drīzumā Saeima skatīs galīgajā lasījumā Pašvaldību vēlēšanu likumu, bet gada otrajā pusē valdība iesniegs ne tikai Pašvaldību likumu, kurā jānosaka arī pašvaldību funkcijas un vietējā “nulles” līmeņa darbība, bet arī Reģionālās attīstības plānošanas likumu.
Tajā būtu jāparedz administratīvo reģionu regulējums, par ko bija lielākie strīdi. M. Kučinskis gan uzskata: “Ja Latvijā ir tikai 42 pašvaldības, tad otrais – reģionālais līmenis – ir zaudējis aktualitāti.”
Būs grūti, bet tas ir izdarāms
Ilgajās diskusijās par reformas likumu bija pārdesmit deputātu, kurus varēja dzirdēt ļoti bieži, bet daudz vairāk bija to, kuru viedoklis tā arī neizskanēja. Vairāk kā novērotājs bija arī premjers Krišjānis Kariņš un viņa vadītās “Jaunās Vienotības” deputāti.
Pirmo reizi “JV” viedoklis plašāk parādījās nākamajā dienā pēc likuma pieņemšanas “Facebook” organizētajā sarunu seriālā “Sarunas klikšķa attālumā”. Tajā piedalījās Valmieras mērs Jānis Baiks un Kuldīgas novada priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
“Jaunā Vienotība” reformas īstenošanā bija tuvākais “Attīstībai/Par” sabiedrotais, un abi pašvaldību vadītāji apstiprināja savu atbalstu pārmaiņām reģionos.
I. Bērziņas vadītajā Kuldīgas novadā 2009. gadā apvienojās Kuldīgas pilsēta un 13 pagasti, bet tagad klāt nāks vēl Skrundas un Alsungas novads. I. Bērziņa uzskaitīja labās lietas – ne tikai finanšu, bet arī cilvēkresursu koncentrācija ļaus piesaistīt profesionālus juristus, attīstības plānotājus, arhitektus un citus speciālistus, par darbu piedāvājot konkurētspējīgu atalgojumu, ko mazākie novadi nevarētu atļauties.
Taču vienlaikus tik lielā novadā, kurā no Rendas līdz Nīkrācei ir visai liels attālums, būšot daudz vairāk jādomā par atbalstu nomalēm. “Tas nebūs viegli, bet tas ir izdarāms,” sacīja I. Bērziņa.
Valmieras mērs Jānis Baiks tagad vada lielo pilsētu ar nepilniem 25 000 iedzīvotāju, bet jaunajā novadā (vienā no trijiem, kurā tāpat kā Jēkabpils un Ogres novadā atradīsies valstspilsēta) būs vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.
Tā ir viena no pašvaldībām, kur pilsētas politiķiem saglabāt politisko ietekmi būs liels izaicinājums, jo lauku vēlētāji var viņus pārbalsot. Taču J. Baiks jau 2009. gadā vēlējies veidot novadu ar apkārtējām pašvaldībām, ar kurām Valmiera bijusi un ir cieši saistīta, “taču tās toreiz iedeva mums kurvīti”.
Iedzīvotāju blīvuma ziņā Valmiera ir trešajā vietā aiz Rīgas un Rēzeknes, bet tās ietekme ir ļoti plašā teritorijā – 38% pilsētā strādājošo dzīvo citās pašvaldībās. Tur arī maksā nodokļus, bet izmanto pilsētas infrastruktūru, kuras uzturēšanai trūkst resursu.
Valmierā mācās bērni no 71 pašvaldības, kā dēļ ļoti daudz laika jātērē birokrātiskās saskaņošanas procedūrās, piebilda J. Baiks. Viņš uzteica mazos novadus, jo arī tajos esot labie stāsti – “Rūjienu visi zina, un mēs iestāsimies par to, lai tiktu stiprināta katras vietas atpazīstamība”, sacīja tagadējais Valmieras mērs.
Ja vara nedzird, krājas protests
“Saskaņa” nebalsoja ne par, ne pret jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, bet atturējās. Līdz pagājušajai nedēļai “Saskaņa” vadīja divas lielās pilsētas, kas netiks apvienotas ar laukiem, – Rēzekni, kā arī Daugavpili, kur varu nupat zaudēja.
Vēl “Saskaņa” ir pie varas Viļānos, kas tiks iekļauti Rēzeknes novadā. Vairāki saskaņieši debatēs par reformas likumu piedalījās ļoti aktīvi, bet partijas līderis, rēzeknietis Jānis Urbanovičs ar savu viedokli arī iepazīstināja “Facebook”.
J. Urbanovičam neesot ilūziju, ka reformas var īstenot “no apakšas”. “Taču lielais neapmierināto cilvēku skaits liek domāt, ka šo reformu tomēr nav izdevies veikt kā labāko iespējamo, un tāpēc tā nebūs pēdējā.
Iedzīvotājiem palika neizprasta reformas jēga, palika rūgtums par formālo apspriešanu. Sajūta, ka novadu identitāte nav vērtība, bet apgrūtinājums. Palika izjūta, ka vara tevi nesadzird,” uzskata J. Urbanovičs. Viņaprāt, kad vara kļūstot pašpietiekama un kurla, cilvēkos krājoties protests.
To varētu uztvert kā opozīcijai raksturīgu vēlmi būt kritiskiem, ja vien to pašu “Latvijas Avīzei” nebūtu sacījis Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs no “Jaunās Vienotības”.
Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rēzeknes novadā apvienojās 25 pagasti, bet tagad būs 32 teritoriālās vienības, jo klāt nāks Viļānu un arī Varakļānu novads, kam pēc tā svītrošanas no Madonas novada kartes pēdējās nedēļās bija pievērsta īpaši liela uzmanība.
M. Švarcs varot saprast Varakļānu kolēģu rūgtumu, jo neviens Saeimas deputāts uz pašvaldību tā arī neesot aizbraucis. Pēdējo reizi politiķi šai pusē esot redzēti pirms vēlēšanām, bet, kad vēlēšanas paiet, vairs nerādoties.
M. Švarcs atceras tikai vienu Saeimas deputātu – 11. Saeimā no Reformu partijas ievēlēto Gunāru Igauni –, kurš braucis uz novadu un regulāri konsultējies par likumiem, kas attiecas uz pašvaldībām. “Tagad Saeima ir ielikusi konfliktu starp Varakļāniem un jauno Rēzeknes novadu – neviens no mums pie tā nav vainīgs, bet Varakļāni no tā cietīs,” uzskata M. Švarcs.
Viņaprāt, vispirms bija jāpieņem likums par kultūrvēsturiskajām zemēm un tikai tad jālemj par administratīvo iedalījumu.
M. Švarcs un arī Viļānu kolēģi jau ir saņēmuši ielūgumu šonedēļ ierasties uz tikšanos Varakļānos. Ja M. Švarcs vadīs arī jauno pašvaldību, viņš varot solīt Varakļāniem lielas pašnoteikšanās iespējas, jo novadā ir izveidota sistēma, kurā par visiem teritorijas attīstības projektiem un citiem vietējiem jautājumiem lemj četrās pagastu apvienībās – pašvaldība netiek vadīta centralizēti, nevienam nekas neesot domei jālūdz.
Taču M. Švarcs nevarot solīt tik bieži piesaukto ekonomisko izaugsmi, jo Rēzeknes novads nav starp tām deviņām lielajām pilsētām un 21 administratīvā centra, kas var pretendēt uz miljoniem eiro ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
“Ja sivēnam silē ber kombikormu, tad var priecāties, kā sivēns aug, bet beriet visiem vienādi, citādi mums nav tādu iespēju, kādas ir citiem,” sacīja M. Švarcs. Viens no iemesliem, kāpēc Varakļāni gribēja palikt pie Madonas, ar kuru pašvaldībai ir jau daudzu gadu sadarbība, bija saistīts arī ar lielākām iespējām ekonomiski attīstīties.
