Santas Kalējas veiktā pētījuma rezultāti apstiprina, ka starpcirte var būt rentabla 2
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Santas Kalējas veiktā pētījuma rezultāti apstiprina, ka enerģētiskās koksnes sagatavošana mašinizētā starpcirtē var būt rentabla, izvēloties atbilstošu tehniku.
Zinātniskā asistente Santa Kalēja LVMI “Silava” strādā astoto gadu. Aizstāvēšanai gatavās disertācijas tēma saistīta ar mašinizētas enerģētiskās koksnes sagatavošanas tehnoloģiskajiem un ekonomiskajiem risinājumiem starpcirtēs.
Santa Kalēja izpētījusi audzes, kuras kādu iemeslu pēc veidotas vai veidojušās ar lielu sākotnējo koku skaitu (vairāk nekā 2000 koku uz hektāra) un nav laikus koptas.
Izmēģinājumi šādās audzēs veikti, izmantojot vidējas un mazas klases mežizstrādes mašīnas, kas aprīkotas ar trīs dažādām darba galvām. Paredzēts bija izpētīt faktorus, kas ietekmē meža darbu ražīgumu un enerģētiskās koksnes ražošanas pašizmaksu mašinizēti izstrādātās starpcirtes cirsmās.
Iegūtie rezultāti salīdzināti ar rezultātiem, kas sasniegti, starpcirti veicot ar rokas motorzāģi. Tāpat pētījumā novērtēta dažādu starpcirtes mašinizācijas risinājumu ietekme uz enerģētiskās koksnes sagatavošanas rentabilitāti.
Pētījuma secinājums: relatīvi mazākas enerģētiskās koksnes ražošanas izmaksas iespējams sasniegt, izmantojot vidējas klases mežizstrādes mašīnu ar standarta darba galvu, kas aprīkota ar papildu satvērējiem, neatkarīgi no izmantotās darba metodes.
Tā kā vidējas klases mežizstrādes mašīnas praksē jau šobrīd izmanto visbiežāk, plašāks mašīnu pielietojums, kas ietver starpcirtes un galvenās cirtes nelielu dimensiju koku audzēs, teorētiski ļauj palielināt to izmantošanas efektivitāti un samazināt pārvietošanas izmaksas.
Kāpēc Santa Kalēja izvēlējās šādu tēmu?
“Kad ieguvu bakalaura grādu ekonomikā, pat nenojautu, ka mana dzīve kādreiz varētu būt saistīta ar mežu. Mans vīrs ir diplomēts meža inženieris, kam mežs ir ne vien darbs, bet arī sirdslieta, tāpēc mājās bieži vien risinājās sarunas par mežu un meža darbiem, kas man sāka likties interesantas.
Iestājoties maģistrantūrā Meža fakultātē, mani nepameta sajūta, ka par mežu nezinu neko, tāpēc lasīju un mācījos, lai labāk saprastu, spētu analizēt. Studiju procesā ne vien uzzināju, kas ir mežsaimniecības cikls, bet arī sapratu, kā praktiski lietot iepriekš iegūtās zināšanas, kas sniedza iespēju izvērtēt mežā notiekošos procesus no ekonomiskās puses, kas mūsdienās nav mazsvarīgi.
Studijas doktorantūrā sāku, “Silavas” kolēģu un Meža fakultātes pasniedzēju iedrošināta un atbalstīta. Sākumā studiju tēma par meža mašīnām un to izmantošanu enerģētiskās koksnes ieguvē likās pilnīgi netverams kosmoss. Mūsdienīgu meža mašīnu biju redzējusi vien no attāluma, bet lielu atbalstu sniedza pieredzējušie kolēģi. Profesionālā ziņā tur arī aizsākās mana lielā dzīves skola,” atklāj meža zinātniece.
“Tā kā esmu praktiska, rezultātu tam, ko daru, vēlos redzēt uzreiz. Mežsaimniecības cikls ir garš, un ir svarīgi to izprast, lai pieņemtie lēmumi ikvienā posmā pozitīvi ietekmētu ciklu kopumā. Mani visvairāk interesē tieši tie cikla posmi, kuros iespējams novērtēt sasniegto rezultātu.
Enerģētiskās koksnes ieguve mašinizētā starpcirtē ietver vienu no šiem posmiem. Tad iespējams izdarīt secinājumus par to, kādiem faktoriem jāpievērš lielāka vērība, lai šo ražošanu padarītu vēl efektīvāku gan no mežsaimnieciskā, gan ekonomiskā viedokļa.
Vērtējot enerģētiskās koksnes sagatavošanu no ekonomiskā viedokļa, aprēķinātie lielumi ir salīdzināmi un vērtējami katrā no izmaksu pozīcijām, kas ļauj atrast piemērotāko vai pielāgot jau esošo tehnoloģiju vēlamo izmaksu sasniegšanai.
Enerģētiskās koksnes sagatavošanas izmaksām mašinizētā starpcirtē jābūt tādām, lai tās nepārsniegtu sagatavotās produkcijas tirgus cenu,” norāda Santa Kalēja.
