Baltie lāči un mūžīga gaisma 0
Ne tikai ledus kušana bija tas, kas apdraudēja pārgājienu. Svalbārā uz diviem tūkstošiem iedzīvotāju ir veseli trīs tūkstoši balto lāču. Ejot ārā no pilsētas, kas patiesībā ir tikai tāds ciematiņš, līdzi jāņem ierocis. Pilsētiņu, starp citu, sauc Longjēbaijerna. Ārprāts, cik ilgs laiks paiet, kamēr iemācās to nosaukumu…Atgriežoties pie lāčiem un ieročiem — diezgan baisi, jo ikdienā jau nav pierasts pārvietoties ar ieroci pie sāniem, bet Svalbārā tā ir ikdiena. Cik parunājām ar vietējiem iedzīvotājiem, neviens līdz šim nebija cīnījies par savu dzīvību ar lāci, bet neviens arī neiesaka doties pārgājienā bez ieroča. Saprotams, ka veseli, paēduši lāči cilvēkiem neuzbrūk un drīzāk cenšas izvairīties, bet izbadējušies, novārguši un izmisuši ķepaiņi cilvēkā saskata medījumu. Šā gada laikā pilsētā nošauti jau divi lāči, kuri bija uzbrukuši cilvēkiem. Iedzīvotājiem ir ieroči, bet nogalināt lāci skaitās kriminālnoziegums. Baltos lāčus sargā, tāpēc, ja kādreiz gadās kāds starpgadījums, ir sūri un grūti jāpierāda, ka lācis nav nošauts tāpat vien, bet dzīvnieks ir uzbrucis un cilvēkam vajadzējis aizsargāties, lai glābtu savu dzīvību. Ja nošauj lāci, sekas var būt vēl briesmīgākas, nekā pat, ja nošauj cilvēku.
Reāls gadījums, kuram par piemiņu ir uzstādīts piemineklis, notika ar divdesmitgadīgu meiteni un viņas draugu. Draugs izglābās, bet no meitenes pāri nepalika nekas, nebija pat, ko apglabāt. Jāpiemin, ka dzīvnieks svēra vien 80 kilogramus, kas ir ļoti maz, ņemot vērā, ka baltā lāča vidējais svars ir ap 500 kg. Bet, kā pierāda tieši šis notikums, arī novārdzis lācis ir spējīgs uzbrukt un pat nogalināt.
Ne tikai sniegs un lāči Svalbārā ir balti — trīs mēnešus gadā te valda baltās naktis jeb polārā diena, un trīs mēnešus ir polārā nakts. Mēs piedzīvojām polāro dienu, kad saule zīmē kronīti – nedaudz pakāpjas un nedaudz nolaižas, un tā visu laiku. Fantastisks skats. Trijos naktī saule spīd sejā un par to pat nenāk prātā dusmoties, jo tas ir kaut kas nepieredzēts, fantastiski skaists un interesants. Neaizmirstami, jo visu laiku ir sajūta, ka pulkstenis ir 11/12 dienā. Sākumā pierast ir grūti, guļammaiss naktī jāvelk pāri galvai, bet ar laiku tas vairs netraucē.
