Āgenskalna tirgus paviljona rekonstrukcijai jāatrod 3,5 miljoni eiro 3
“Vajag kārtīgu tirgu, nevis parodiju. Vadība grib likvidēt sakņu paviljonu un tā vietā izbūvēt maksas autostāvvietu, mūs noliekot blakus piena produktiem. Saka – nav naudas tirgus remontam, bet, re, laukumam nauda bija un to pašu pazaudēja,” teic Āgenskalna tirgus sakņu paviljona pārdevēja Ināra Eiduka.
Āgenskalna tirgu apmeklēju pēc tam, kad Rīgas dome bija nolēmusi atņemt infrastruktūras fonda naudu, kas bija paredzēta tirgum piegulošā laukuma un satiksmes mezgla rekonstrukcijai. Kā pārliecinājos, renovācija nepieciešama Āgenskalna tirgus paviljonam, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
“Šeit regulāri iepērkos kopš 1963. gada. Ēkai ar steigu vajag remontu – sienas, balsti ir sapelējuši un katastrofālā stāvoklī. Tie pēc dažiem gadiem vienkārši sagrūs,” norāda apkaimes iedzīvotājs Alberts Sondors, kurš ir neapmierināts ar domes lēmumu kārtējo reizi atlikt šīs vietas savešanu kārtībā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājs Jānis Asaris pastāstīja, ka vēsturiskā tirgus ēka ir apsekota un sniegti norādījumi par pieminekļa saglabāšanu un izmantošanu, kā arī izteikts aicinājums veikt ēkas atjaunošanai nepieciešamos izpētes darbus. Rīgas mērs Nils Ušakovs sola, ka dome neļaus Āgenskalna tirgum aiziet bojā un arī iecerētais laukuma rekonstrukcijas projekts nākotnē tikšot realizēts. “Šobrīd tehniski labāk sagatavoti bija citi projekti, kam par labu nauda tika pārdalīta,” sacīja N. Ušakovs, uzsverot, ka viss projekts jāskata sasaistē ar pašu tirgus attīstību, kas jau ir uzdevums Centrāltirgus valdei.
Kopumā vēsturiskā paviljona rekonstrukcijai nepieciešami apmēram 3,5 miljoni eiro, kas šobrīd tiekot meklēti, teica Āgenskalna tirgus direktors Andris Furmanovs. Tiesa, nekādi termiņi pagaidām nav noteikti, tāpēc naudas meklēšana var arī ieilgt. A. Furmanovs gan pastāstīja, ka veikti vairāki neatliekamie darbi pusgada laikā, kopš Āgenskalna tirgus nokļuvis Centrāltirgus pārziņā. Tāpat tuvākajā laikā ieplānots, piemēram, daļēji nomainīt logus, veikt remontdarbus administrācijas un kāpņu telpās. Paviljona iekšienē tiekot veidota jauna dārzeņu un sakņu tirdzniecības sala, kas aizstās līdzšinējo sakņu paviljonu, kurā nav ne apkures un ventilācijas, ne siltumizolācijas. “Sakņu paviljona tehniskais stāvoklis ir tāds, ka ieguldījumi tehniskā stāvokļa uzlabošanā būtu lielāki, nekā izmaksātu ēkas demontāža un jaunas celtnes būve,” rezumēja A. Furmanovs. Maksas autostāvvietas ierīkošana šā paviljonā vietā esot viens no variantiem, jo “autostāvvietu jautājums ir sasāpējis”. VKPAI pārstāvis J. Asaris apliecināja, ka Āgenskalna tirgus sakņu paviljons ir koka būve ar savu kadastra numuru, kas piebūvēta vēsturiskajam tirgus paviljonam, tāpēc teorētiski tā nojaukšana ir iespējama. “Taču būve ir arhitektūras pieminekļa aizsardzības zonā, līdz ar to darbības būs jāsaskaņo arī ar mums,” piebilda Asaris.
Pēc Āgenskalna un Esplanādes projektu apturēšanas pilsētas infrastruktūras fondā radās papildu līdzekļi un nauda tika pārdalīta tādiem projektiem kā Juglas kanālmalas renovācija, Centrāltirgus attīstība, Torņakalna transporta mezgla izveide u. c. Rīgas domes opozīcijā šāds lēmums izraisīja kritiku. “Āgenskalnam jābūt prioritātei. Tas ir Pārdaugavas centrs, kas faktiski ir otrs Rīgas centrs, taču dome veido lokālos centrus tālās apkaimēs – Pļavniekos, Purvciemā. Attīstītāji acīmredzot neredz, cik izpostīts un nesakopts ir Āgenskalna tirgus, tā vietā atbalstot daudz vienkāršākus projektus,” vērtē Nacionālās apvienības pašvaldības deputāts Andris Lācis. Viņaprāt, izveidot promenādi Juglā ir krietni vienkāršāk nekā beidzot sākt attīstīt Āgenskalna tirgu. “Vienotības” pārstāvis Olafs Pulks savukārt uzskata, ka naudu nācies pārdalīt tukšā infrastruktūras fonda dēļ: “Jāizvēlas, ko var un ko nevar atļauties! Āgenskalna tirgus apkārtnei savulaik starptautiskā plenērā meklēja labāko projektu. Tagad priekšroka atkal dota Centrāltirgum, kurā dažādos amatos sēž “Saskaņas” biedri.” Viņš arī pauda nožēlu, ka vēsturiskas vietas nav domes prioritāšu augšgalā.
Rīgas domes Attīstības departamenta pārstāve Inese Pabērza skaidro, ka iepriekš naudu minētajiem projektiem bija plānots piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, taču jaunajā ES plānošanas periodā ir mainīti nosacījumi finansējuma saņemšanai. “Tagad atbalsts tiek piešķirts projektiem, kas vērsti uz teritoriju revitalizāciju, nodrošinot vides ilgtspēju veicinošu teritoriālo izaugsmi un jaunu darba vietu radīšanu,” sacīja I. Pabērza, minot, ka būvprojektiem noteikts arī derīguma termiņš. Piemēram, Āgenskalnā veikta satiksmes modelēšana, un saņemts CSDD atzinums par nepieciešamību veikt padziļinātu pētījumu par satiksmes organizāciju šajā vietā, kas bijis viens no iemesliem, kāpēc nauda “aizrotējusi” citiem projektiem. Bet uz jautājumu, kā, piemēram, finansējumu saņēmušais Juglas promenādes projekts veicinās darba vietu pieaugumu, I. Pabērza atbildēja, ka šajā objektā darbi jau bija sākti, tāpēc jānoved līdz galam, turklāt visus projektus nedrīkstot skatīt vienādi. Arī I. Pabērza uzsvēra, ka pašvaldība nav atteikusies no Āgenskalna projekta īstenošanas, taču laiku, kad tas varētu notikt, nosaukt nevarēja.
