“Pēkšņi kļūsti gandrīz par noziedznieku. Iepīšana skandālā bija sāpīga.” Intars Berkulis par sportu un biznesu 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Intara Berkuļa vārds Latvijas sportā ilgu laiku bija zināms saistībā ar biatlonu – mūsu līdera Andreja Rastorgujeva treneris, federācijas valdes loceklis. Kopš pagājušā gada rudens viņš rūpējas arī par mūsu labākā motokrosa braucēja Paula Jonasa fizisko sagatavotību. Bet viņa pamatnodarbošanās ir uzņēmējdarbība.
Pirms desmit gadiem intervijā tu sevi dēvēji par uzņēmēju. Šobrīd ir tāpat?
I. Berkulis: Šajā jomā nekas nav mainījies, esmu līdzīpašnieks vairākos uzņēmumos – gan saistībā ar mežiem, gan kokapstrādi.
Pagājušajā gadā tavs vārds izskanēja Baibas Brokas skandālā, medijiem izvelkot to saistību, ka esi biatlona cilvēks un ziedojis Nacionālajai apvienībai.
Tagad to var divdomīgi uztvert. Savulaik bija tādas iespējas, labi pelnīju un man partija simpatizēja. Bet te nonācu krustugunīs, lai gan vienmēr esmu atbalstījis sportu – gan caur saviem uzņēmumiem, gan laiku veltījis, strādāju Latvijas Biatlona federācijā (LBF).
Kādreiz tas viss bija normāli, laiki mainās, un pēkšņi kļūsti gandrīz par noziedznieku. Man tas bija sāpīgi, rokas nolaižas, un jādomā, vai vispār palīdzēt.
Tur viss tika izrauts no konteksta – ka esmu ziedojis, ka esmu LBF… Nedomāju, ka kāds vispār darīja ko sliktu, jo federācija vienmēr bijusi uz robežas, trūcis finansējuma, un valdē ievēlētie cilvēki strādā patriotiski, darām, ko varam.
Pēc Phjončhanas olimpiskajām spēlēm šķīrās tavi un Andreja ceļi. No sporta biji pagājis malā?
Kā treneris nepiedalījos Andreja treniņu procesā, bet tāpat turpinājām kontaktēties, federācijas valdē paliku. Arī man vajadzēja atpūsties, jo ar Andreju strādājām nesavtīgi, gājām uz rezultātiem, mērķiem. Sākumā komandā bijām divi, tad parādījās menedžeris, palīgi un izveidojās “Rastorgujev team”, biju piekusis, jo veltīju daudz laika un enerģijas.
Olimpiskajās spēlēs rezultāts nesanāca, un tad ir sāpīgi. Domāju, ka šobrīd neko kardināli nemainītu, varbūt dažas nometnes būtu ne tik intensīvas, pastrādātu kādu periodu Latvijā, jo bieži sanāca būt prom no mājām.
Kā jūsu ceļi atkal krustojās?
Šajā pavasarī sazinājāmies, runājām, ka ne tik aktīvi, bet kā varu palīdzēt, ko viņš no manis vēlas. Salikām darba plānu un mēģinām strādāt. Viņš ir pieredzējis sportists un daudz ko pats zina.
Kas ar viņu pa šiem diviem gadiem noticis?
Strādāja ļoti nopietni, treneri mainīja plānus, un tas varbūt ne tik labi derēja tieši viņam. Pirmajā sezonā šaušana uzlabojās, un to pierādīja arī pasaules čempionāts, Andresens ļoti labi pastrādāja, bet fiziskā kondīcija tā netika noturēta.
Rastorgujevs kļūst vecāks, un jāstrādā gudrāk, nevar likt tādas slodzes kā 24 gados.
Tagad viņam jau 32, mēģinām atrast labāko pieeju. Šovasar ir iespēja nometnēs tikties ar spēcīgiem partneriem, un tas ir ļoti noderīgi.
Tu šobrīd esi ne tikai Andreja treneris, bet arī sponsors?
Jāskatās, kāda būs situācija uzņēmumos uz gada beigām, un tad arī redzēsim, vienmēr esmu atbalstījis. Covid-19 ietekmē visus, koku biznesā pasaulē ir sava veida krīze. Pagaidām nevar saprast, cik lielu iespaidu tas būs atstājis uz mums.
Šobrīd uzņēmumi strādā, varbūt kaut kas vēl notiek pēc inerces, bet rudenī un ziemā varētu būt sekas.
Valdības sniegtās atbalsta iespējas, par laimi, neizmantojām, jo nebija nepieciešams, darbiniekus nelaidām vaļā.
Kā sākās sadarbība ar Latvijas labāko motosportistu Paulu Jonasu?
Esmu ļoti kaislīgs motokrosa fans, savulaik arī mans dēls brauca. Pagājušajā gadā braukāju pa pasaules čempionāta posmiem, sekoju līdzi Paula startiem. Saruna sākās ar tēvu Kasparu, menedžeri Kristeru Serģi, ka varbūt varētu pieslēgties, jo esmu brīvāks.
Tā no pagājušā gada rudens sākām sadarbību, gatavoju Jonasam fiziskās sagatavotības plānu. No oktobra ik pa brīdim lidoju pie Paula uz Beļģiju, pēc jaunā gada arī uz Itāliju, biju uz pirmajiem pasaules čempionāta posmiem. Kad bija slēgtas robežas, sarīkojām nometnes pie manis Alūksnē.
Kādi ir tavi iespaidi?
Pirmkārt, patīkams cilvēks un, otrkārt, sportists ar kolosālām darba spējām, neatlaidīgs, mērķtiecīgs. Prieks sadarboties. Arī tas, kas saistīts ar moci, sadzīvi. Daudziem jaunajiem viņš būtu labs piemērs. Atbrauc pēc treniņa, viss netīrs, uzreiz nomazgā moci, zābakus, drēbes saliek veļas mašīnā, brilles sakopj. Visu viņš pats dara un sagatavo nākamajam treniņam. Tāpat gatavo pusdienas, vakariņas.
Vai trenerim arī uztaisīja ēst?
Jā, viņš ir piešāvies, un es neatteicos. Piedāvājos palīdzēt, viņš teica, ka ne, viss esot atstrādāts. Viss ātri gatavs un piemērots pašam – ne tikai makaroni, bet arī rīsi, zivtiņa, dārzeņu ēdieni, interesanti kopā sataisa.
Kādas ir atšķirības, gatavojot biatlonistu un motosportistu?
Motosportā nevar akcentu likt tikai uz fiziskajiem treniņiem, jo jānobrauc noteiktas stundas ar motociklu. Bet spēka, izturības darbs ir ļoti līdzīgs.
Pauls vēl ir jauns, var likt virsū slodzes, pamatiņus vajag vēl nostiprināt, turpretim Andrejs mazliet jāpiebremzē. Nevajag tiekties uz to – vairāk izdarīšu, būšu stiprāks, jo viņam piemīt īpašība treniņos sevi mocīt. Vienmēr izdarīs maksimumu, ar smalku pieeju kā juvelieris. Varbūt šaušanā tas reizēm traucē, ka grib ļoti pedantiski, vajadzētu brīvāk palaist. Andrejs arī ļoti ievēro sportisko režīmu, savulaik atklāja, ka nedrīkst ēst visu pēc kārtas, un viņš seko līdzi norādījumiem. Tas nav viegli.
Paulam pēc divām smagām traumām izdosies atgriezties iepriekšējā līmenī?
Domāju, ka noteikti. Viņš aktīvi darbojas, dara visu, ko drīkst, – peld, brauc ar velotrenažieri, nūjo ilgstoši, vingro pie fizioterapeita. Atgriezīsies stiprāks nekā bija. Līdzko būs zaļā gaisma, ka drīkst fiziskos treniņus, tā metīsies iekšā. Ar moci braukšanu nesasteigs.
Pauls ir ļoti labi sagatavots atlēts, par ko parūpējies viņa tēvs jau kopš bērnības – bija gan fiziskās sagatavotības, gan motokrosa treneris. Pielikām klāt dažas lietas no biatlona, slēpošanas izturības sporta veidiem. Ar diviem darba rūķiem vieglāk strādāt nekā ar tādiem, kuri vēl tikai veido sevi kā sportistus, viņiem ikdienā jābūt klāt. Andrejs un Pauls daudzas lietas izdara paši.
Vizītkarte. Intars Berkulis
* Dzimis 1976. gada 2. februārī
* Treneris, uzņēmējs
* Biatlonā trenējās no 1988. līdz 1998. gadam, vairākkārtējs Latvijas jauniešu un junioru čempions
* Izglītība: Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
* Ģimene: sieva Irēna, bērni Marks (22) un Katrīna (15)
