Edgars stāsta, šajā reizē izrādes veidotāji vēlas uzrunāt sākumskolas vecuma bērnus. “Mazākiem bērniem varbūt būs mazliet grūti uztvert, ja viņi vēl nav darbojušies ar skaitļiem. Starp citu, arī lielai daļai pieaugušo tas viss būtu pietiekami interesanti, ja ir interese par tādām lietām. Foršākais jau būtu tad, ja skatītājs pēc izrādes aizietu mājās, sāktu lasīt grāmatas vai meklēt filmas, jo viņu ir pēkšņi aizķērusi kāda lieta, par ko viņš pieaugušo skrējienā ir aizmirsis. Te es spriežu pēc sevis.” 5
Aktieris atklāj, ka jaunā izrāde ir kā pilotprojekts, kuru iecerēts turpināt arī nākamajā sezonā. “Veidosim trīs šādas lugas – redzēsim, kāda būs bērnu interese, kur varbūt esam pieļāvuši kļūdas. Manuprāt, ir potenciāls arī līdzīga veida pieaugušo izrādei.”
Edgara Samīša paša radošais “skrējiens” šobrīd ir visai spraigs – teātra izrāžu grafiks un tēta pienākumi atpūtai vaļu nedodot. “Agrie rīti ir mana ikdiena – meita mācās otrajā klasē, rītos modina arī mazā Elīza, tad mēģinājumi, izrādes. Protams, ir gadījies arī tukšāks laiks teātrī. Ja sagadās, ja ir kas interesants, ar ko nodarboties, tad iesaistos.” (Aktieris piedalījies Ģertrūdes ielas teātra projektos, arī kamerizrādē “Stāsts par zaldātu” kopā ar orķestra “Sinfonietta Rīga” kameransambli.) “Pēc tāda īsti darbīga posma var kārtīgi izbaudīt dīkstāves. Bet ir bijis arī tā, ka darāmā nav ilgāk kā pussezonu. Atceros, ka tad gan sāc mazliet “trīties”. Tas, protams, ir laiks, lai beidzot palasītu, skatītos izrādes citos teātros. Šo laiku izmantoju, lai pievērstos lietām, ko esmu gribējis darīt, bet tām nav atlicis laika. Viena no tām vienmēr ir būšana kopā ar ģimeni. Mēdzam aizbraukt uz laukiem pie maniem vecākiem Talsos. Vasarā – tad reizēm uz kādām ārzemēm. Šovasar mazākajam bērnam bija tikai pusgads, tad bijām tepat Igaunijā. Paceļojām pa salām, protams, bijām zinātnes centrā “Ahhaa”. Gan meitai, gan man bija interesanti. Kopā ar bērniem daudzām lietām atgriezās pilnīgi jauna garša. Ar bērniem sanāk izdarīt visādas lietas, kas man bērnībā nemaz nebija, piemēram, kārtīgi izbraukt ar kartingu kopā ar meitu!”
Aktieris atzīst, ka, tuvojoties pirmizrādei, ģimeni satiekot “vidēji reizi divās dienās”. “Saprotu, ka ģimenei, bērniem, manas aktiera profesijas dēļ tiek atņemts daudz, un daudz kas manā dzīvē notiek uz viņu rēķina. Gadās situācijas, kad darba laiks ievelkas. Nu jau pirms pirmizrādes visi zina, ka manis tikpat kā nebūs mājās, un arī tad, ja būs, tad esmu domās tur. Nezinu, vai viņi ir pieraduši pie tā, bet, šķiet, ir sapratuši, ar to nav vērts cīnīties.”
