Pat neko nezinot par Kristellera paņēmienu, jaunas sievietes nereti baidās no dzemdībām. Kāpēc? 0
Tie ir mīti, kurus sagādā vecāki, televīzija un citi informācijas avoti. Mūsu mammas savā laikā dzemdēja… nu, kā dzemdēja. Tā, ka reizēm dvēsele kliedz par to, ko izjutusi. Ir izveidojies priekšstats, ka tas ir kaut kas šausmīgs, un šī informācija tiek izklāstīta visapkārt. Bet sievietes, kas piedzīvo jaukas dzemdības, visbiežāk par to daudz nestāsta.Arī televīzija ietekmē uztveri. Visbiežāk filmās rāda, ka dzemdības sākas ar ūdeņu noiešanu kaut kādā nepiemērotā vietā, bet pēc tam ir lielas sāpes, kliegšana, haoss. Dzīvē tā īsti nenotiek.
Dažādi pētījumi apstiprinājuši, ka dūlas klātbūtne dzemdībās, piemēram, par 50% samazina ķeizargrieziena risku, ir arī citi ieguvumi. Tomēr tas ir maksas pakalpojums. Vai nav tā, ka tikai turīgās sievietes var atļauties vieglas dzemdības, bet pārējām jādzemdē, kā pagadās?
Ideālajā gadījumā varētu runāt par valsts atbalstu. Kamēr tā nav, jāmeklē citi varianti. Turklāt vienmēr ir dūlas, kuras mācās. Tas nozīmē, ka viņas ir ieinteresētas praksē. Sievietes, kuras nevar samaksāt, var vērsties pie topošajām dūlām. Rezultāti nebūs sliktāki. Piemēram, 80. gados Gvatemalā jaunās māmiņas atbalstīja parastas ciema sievas, kuras vispār nekādos kursos nebija gājušas, – sievietes, kas pašas kādreiz dzemdējušas, atbalstīja tās, kuras dzemdē tagad. Arī tad rezultāti bija ļoti labi.
Samazinātu ķeizargriezienu skaitu min pie dūlošanas plusiem, tomēr dažas sievietes to izvēlas apzināti.
Ne vienmēr cilvēki apzinās, ka tā ir liela operācija, iejaukšanās cilvēka ķermenī. Tas var būt bīstami, jo nekad nevar zināt, kā organisms uz to reaģēs. Var būt daudz komplikāciju, par kurām sievietes nav informētas. Piemēram, asiņošana, infekcija, risks zaudēt dzemdi, palielināts trombu skaits, narkozes komplikācijas. Vēderā var veidoties saaugumi, uz ķermeņa paliks rēta, un reizēm atkopšanās process ir daudz sāpīgāks, nekā dzemdējot dabiski.
Katrai manipulācijai ir savi riski. Tas nenozīmē, ka sievietē nav jāieklausās – kaut kas viņu ir pamudinājis izvēlēties ķeizargriezienu, jāmeklē sakne. Tas varbūt saistīts, piemēram, ar iepriekšējo dzemdību pieredzi, seksualitāti, mītiem par dzemdībām un citiem faktoriem.
Kādas ir šābrīža tendences valstī – vai ģimenes laikus atrod savus speciālistus vai tomēr dodas uz dzemdībām nesagatavojušās?
Man šķiet, ka tendence sameklēt sev piemērotākos speciālistus kļūst arvien populārāka. Arī dūlas kļūst pazīstamākas. Protams, ģimenes, kurās nav bērnu, visbiežāk par tām nav dzirdējušas.
Jaunās ģimenes arvien vairāk sāk domāt par veselību. Tā jau sen nenozīmē tikai potes un zāles pret galvassāpēm. Cilvēki grib ēst veselīgi un būt fiziski aktīvi. Šie jautājumi kļūst būtiski un iesakņojas kā ģimenes vērtības. Tāpēc arī gaidību laikā cilvēki bieži vēlas visu izdarīt tā, lai tas saskanētu ar viņu filozofiju, un meklē speciālistus, kuri spēj sadzirdēt un saprast.
Ja tēvs vēlas piedalīties dzemdībās, bet tur jau atrodas medicīniskais personāls un dūla, vai viņš netiek nedaudz pastumts malā?
Nē, tētis tiek iesaistīts. Vīrietim nekad netiek atņemta viņa loma. Ja sievietei vajadzīgi pieskārieni vai masāža, to var izdarīt vīrs vai dzīvesbiedrs. Tas ir viņu bērns, viņu mīlestības stāsts. Bieži vien vīrietis daudz labāk zina, kas sievietei vajadzīgs, jo viņi jau kādu laiku ir kopā. Viņš zina, kādi pieskārieni viņai patīk vai sagādā baudu. Es ļauju viņam justies drošāk, jo nereti vīrietis nezina, ko drīkst vai nedrīkst darīt. Tad es varu pateikt, ka var pieskarties vai nobučot. Varētu pat teikt, ka es esmu slinka, jo ļoti iesaistu tēvus. (Smejas.) Reizēm viņiem vienkārši neienāk prātā, ka tāda vienkārša lieta kā buča var palīdzēt.
Kad piedzimst bērns, savā ziņā piedzimst arī mamma un tētis.
Jā, piedzimst jaunā lomā. Ne vienmēr tajā pašā sekundē vai minūte, tomēr izveidojas kaut kas, kā viņos iepriekš nav bijis. Dažreiz vecāki tikai gadu pēc bērniņa nākšanas pasaulē var patiesi teikt – es esmu piedzimusi kā mamma vai tētis. Pat ja dzemdē ceturto reizi, sieviete piedzimst kā četru bērnu māmiņa.
Var teikt, ka dzemdības ir arī atvadas no iepriekšējās dzīves. Kaut kas tiek zaudēts un kaut kas iegūts. Mainās ikdienas situācija, pasaules redzējums un dzīves izjūta.
