Futbola aģenta slepkavība Rīgā šokē sabiedrību. Vai šis darbs ir bīstams un ko par futbola aizkulišu shēmām atklāj speciālisti? 65
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan aģenti veic ļoti svarīgu darbu futbola ekosistēmas nodrošināšanā, proti, saved kopā spēlētājus un klubus, palīdz sportistiem atrast darbu un aizstāv viņu intereses, ievērojamai starpnieku daļai interesē tikai sava un vēlams – ātra peļņa.
No māņiem un viltus sporta karaļa pasaulē jāuzmanās ik uz soļa.
Atstrādāta shēma
Futbolisti nokļūst skautu un aģentu redzeslokā jau agrīnā vecumā – pat 14 gados, lielākie talanti ārzemēs tiek ievēroti arī agrāk.
“Viņi sāk uzrunāt spēlētājus sociālajos tīklos, iegūst telefona numurus. Tur ir atstrādāts mehānisms, kā piestāsta pilnas ausis gan spēlētājam, gan vecākiem,” “Latvijas Avīzei” stāsta Baltijā lielākās futbola skolas “Metta” līdzdibinātājs Ģirts Mihelsons.
“Piemēram, Aleksejs Saveļjevs no “Babītes” pārcēlās uz Lietuvas zemākās līgas klubu, kur noslēdza profesionālu kontraktu, un, neaizvadot nevienu spēli, pēc mēneša devās uz Itāliju. Tā ir skaidra shēma, kur iesaistīti aģenti, notiek blēdīšanās.”
Lai novērstu to, ka spēlētājs jaunieša gados tiek slepeni pārvilināts, liela loma ir ģimenes spējai saprast skaidras un atklātas komunikācijas nozīmi.
“Profesionālajā futbolā mēdz būt, ka aģents apkalpo spēlētāju grupu, kas ir vienā komandā, un, ja viņš ir negodīgs, var sākt kontrolēt klubu – ietekmēt spēles, izplatīt baumas par treneriem, vadību, tādējādi veidojas ļoti slikts mikroklimats, tā var izpostīt klubu.
“Mettā” šādi gadījumi bijuši vairākkārt, atbrīvojāmies no šiem spēlētājiem, citādi arī iedzīvotos problēmās. Bijušas komandas, kur selektīvi atlasīti spēlētāji, treneru korpuss un tiek manipulēts ar spēļu rezultātiem,” saka Mihelsons.
Viņa pieredze liecina, ka ap 30 procenti starpnieku izmanto negodīgas metodes.
Bīstams darbs?
“Ir bijušas situācijas, kad klubam vienu spēlētāju piedāvā desmit aģenti vienlaikus un tad jautājums – kurš ir īstais? Aģentu teritorija sākas un beidzas ar oficiālu dokumentu,” saka Latvijas futbolā labi zināmais aģents Aleksandrs Čekulajevs.
Lai kļūtu par aģentu, esot jāpārzina process no iekšpuses, teicami jāsaprot futbols, vismaz pamatu līmenī jābūt juridiskām zināšanām, tāpat labiem kontaktiem ar spēlētājiem un klubiem. Ikdienā pārsvarā esot darbs pie datora un telefona.
Lai sāktu pietiekami pelnīt, vispirms jāiegūst sev vārds un jābūt arī kādam piemēram, ka esi spēlētāju iekārtojis klubā, lai citiem parādās interese un vēlēšanās ar tevi sadarboties.
Agrāk Čekulajevs pats rakstījis spēlētājiem un piedāvājis savus pakalpojumus, tagad klienti uzmeklē viņu.
Aģenta pienākumus var veikt jebkurš, un obligāti nav nepieciešama licence. Latvijas Futbola federācijas reģistrētajā spēlētāju starpnieku sarakstā ir vien trīs cilvēki (ieskaitot arī šonedēļ Purvciemā nogalināto Romānu Bezzubovu) un divas aģentūras, kaut realitātē darbojošos cilvēku skaits daudz lielāks.
“Neesmu dzirdējis, ka būt par aģentu ir bīstami, īpaši Latvijā. Tur, kur ir lielāka nauda, ir arī lielākas problēmas, vairāk cilvēku, kas vēlas nopelnīt. Latvijā visi viens otru pazīstam un cienām, es varēju piezvanīt Romānam palūgt palīdzību. Esmu šokā par notikušo,” atzina aģenta darbā pieredzi guvušais Andrejs Butriks, izsakot līdzjūtību Bezzubova ģimenei.
Uzmeta Butriku
Kaspars Gorkšs 2018. gadā pirms ievēlēšanas Latvijas Futbola federācijas prezidenta amatā sacīja, ka futbolā spieto cilvēki, kas sarunas organizē pagrabos, liekot telefonu atstāt ledusskapī.
“Daudzi personāži staigā apkārt un mēģina gūt sev labumu. Futbols pakļauts daudziem riskiem un briesmām. Zemāka līmeņa līgās ir liela problēma ar spēļu sarunāšanu. Lai vai kāds būtu vēlēšanu iznākums, Latvijas futbolam draud ļoti daudz. Cilvēku lērums, kāds grozās ap to, ir stipri neviennozīmīgs,” toreiz teica Gorkšs.
Tā gan nav tikai Latvijas specifika. Uz savas ādas šakāļu tikumus izjutis Andrejs Butriks, kurš savulaik atveda uz Ventspili nigērieti Aijegunu Tosinu. Aizpērn talantīgais uzbrucējs pārcēlās uz Šveices vienību “Zurich”.
“Šajā darījumā es runāju ar “Ventspils” klubu, otra puse – ar “Zurich”. Savu darbu izpildīju, spēlētājs tika pārdots, kopā braucām uz Cīrihi un kluba ofisā parakstījām līgumu, bet tad viņš paziņoja, ka negrib ar mani sadarbību, nesamaksāja ne centa,” atceras Butriks, kuram garām tādējādi aizgāja vairāki desmiti tūkstoši eiro.
“Viņam ir otrs cilvēks, kurš uz to pamudināja. Sākumā biju šokā, nolīgu juristu, tomēr nolēmu nevērsties tiesā. Negribēju bojāt viņam karjeru, Dievs ir tiesnesis. Pats Aijegunu piesaistīju “Ventspilij”, palīdzēju, bet tāds ir šis darbs.”
Jāpamet valsts
2009. gadā “Ventspils” klubā risinājās asa sižeta filmas cienīgi notikumi – no kopumā četriem spēlētājiem tika mēģināts izspiest virs simts tūkstošiem eiro, iebiedēšanas nolūkos kāds tika vests uz mežu, kādam galvā vilkts plastmasas maiss, arī sadedzināta mašīna.
Tādas epizodes figurēja apsūdzībā pret kluba toreizējo direktoru Sergeju Barkovski un vēl četrām personām, kas savukārt norādīja, ka iesaistītie futbolisti ietekmējuši spēles rezultātu totalizatorā. Tiesa visus apsūdzētos attaisnoja.
“Man ir zināmi gadījumi no Krievijas – spēlētājiem pasaka, tu mums vairs neesi vajadzīgs. Līgums? Klau, tev ir sešas stundas, lai atstātu valsti, un, prom ejot, neaizmirsti parakstīt papīru. Ja nepaspēsi, strādāsim pēc saviem noteikumiem,” norāda Ģirts Mihelsons.
Nereti aģenti ir saistīti ar klubu vadību – komandā tiek aicināti tikai viņa klienti. Šāda sistēma kaitē sportisko rezultātu sasniegšanā, taču finansiālā ziņā komandas pārstāvis iegūst lielu labumu, jo par katru nolīgto spēlētāju aģents atdod noteiktu daļu no savas peļņas.
Šāda, izmantojot svešvārdu, otkatu shēma ir populāra Austrumeiropas valstīs dažādos sporta veidos. Bijušais futbola aģents Edgars Ikstens ir stāstījis – aģents un kluba direktors vienojas par spēlētāja pirkšanu par pusotru miljonu, lai gan viņa vērtība ir miljons.
Futbolista notirgojušā kluba vadītājs 500 tūkstošus atdod atpakaļ un tos sadala aģents ar direktoru.
“Spēlētāja vērtība pieauga primitīvi uz šīs shēmas pamata, turklāt juridiski neviens netiek apkrāpts, tikai kluba akcionāri. Šī shēma tiek lietota arī “TOP 5″ līgās, taču krietni mazāk.”
Nogalinātais Romāns Bezzubovs tiek raksturots kā laipns, korekts cilvēks, kas nav tendēts uz konfliktiem.
Pērn gan viņa vārds izskanēja skandālā saistībā ar “Valmieras” klubu – virkne Bezzubova klientu nostājās pret komandas galveno treneri Tamazu Pertiju un viceprezidentu Uldi Pūcīti, lielākā daļa vienības spēlētāju parakstīja vēstuli, vēloties panākt viņu atstādināšanu.
To gan neizdevās panākt.
