Anta Kučere savulaik strādājusi Rīgā par galveno finansisti un grāmatvedi gan Īpašu uzdevumu ministrijā sabiedrības integrācijas lietās, gan Sabiedrības integrācijas fondā. Lauksaimniecībai pievērsusies pēc tam, kad ģimenei pienākuši grūti laiki – vīrs zaudējis darbu, bet bērni vēl skolā laižami. “Pamazām iekrājās parāds par dzīvokli Aizkrauklē, mūs draudēja no tā izlikt, tādēļ bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. Atcerējos, ka laukos mums pieder septiņi hektāri zemes. Nolēmām tajā audzēt ārstniecības augus. Manas saknes ir Latgalē, Dricēnos. Mammai vienmēr bija sasietas zāļu slotiņas. Interese par augiem bija, bet zināšanu par tiem – nekādu,” viņa saka. No algotā darba brīvajā laikā stādījusi laukos kliņģerītes, kumelītes, ehinācijas, piparmētras, lavandas, māteres, melisas. Kad apnicis drogas par lētu naudu atdot uzpircējiem, ekonomiskais aprēķins mudinājis doties uz Pārtikas un veterināro dienestu pēc sertifikāta. Tagad uzņēmīgā seniore savus augus pati fasē maisiņos un reizi mēnesī ved uz zaļajiem tirdziņiem. Jāpiebilst, ka uz visām “Janavās” gatavotajām zāļu tējām ir Latvijas ekoprodukta zīme. 3
Uzņēmuma vadīšanu nu jau pārņēmuši Antas abi dēli. Daudz palīdz vedeklas un četri mazbērni – Marko, Markus, Dārta un Beāte. Vecākā mazmeita Beāte, kurai tagad ir astoņi gadi, reiz bija paņēmusi uz “Janavām” līdzi savu draudzeni. Kādu dienu abas, pieaugušajiem neko nesakot, pielasījušas lielu grozu ar rudzupuķēm. Par to vecmāmiņa mazajām palīdzēm izmaksājusi arī pirmo algu, ar ko abas ļoti lepojušās.
“Janavas” ir viena no Kokneses novada bioloģiskajām saimniecībām, kas reizi nedēļā apgādā ar svaigiem tomātiem, gurķiem, burkāniem un zaļumiem rīdziniekus, kas iesaistījušies tiešās pirkšanas kustībā. “Tā ir laba kustība, izdevīga. Pircējs zina, ko viņš ēd, bet zemniekam nav jātērē laiks, lai vestu produktus uz tirgu. Bieži vien kāds no viņiem viesojas saimniecībā, lai pavērotu, kā aug un zaļo tas, ko viņi cels pusdienu galdā. Pie manis jau bijuši divi šādi pulciņi. Savāc ārstniecības augus tējai, saliek katrs uz sava paladziņa. Pļavu jau te visapkārt netrūkst,” viņa stāsta. Šogad Anta Kučere ieplānojusi izveidot baskāju taku. Tā būs domāta ne tikai atpūtai, bet arī izziņai, jo ikviens varēs apskatīt ārstniecības augus, uzzināt, kam tie der, nobaudīt vēsu avota ūdeni. Takas veidošanā iesaistījušies arī Kokneses Mākslas skolas audzēkņi, kuri apņēmušies apgleznot savu laiku nokalpojušu logu stiklus. Šie mākslas objekti tiks izvietoti takas malās. Būs arī tiltiņi, klusuma pieturas un pat desmit metrus augsts skatu tornis, lai varētu vērot skaistās Daugavas krastu ainavas.
Mākslinieki saimniecībai palīdzējuši arī agrāk. “Pirms dažiem gadiem zemnieku saimniecības varēja pieteikties uz Latvijas Mākslas akadēmijas maģistru pakalpojumiem. Man bija vajadzīgas divas lietas – saimniecības logo un iepakojuma dizains ziepēm. Logo izstrādāts sudrabā un zeltā, un tajā norādīts zemnieku saimniecības dibināšanas gads un divas svarīgas sejas krēma un toniku sastāvdaļas – rudzupuķe un lavanda,” lepojas Anta Kučere.
