Esat brīvmāksliniece. Cik gadus uz priekšu saplānota jūsu profesionālā dzīve? Nevis kopumā, bet ar konkrētiem angažementiem. 6
Kā samērojat skatuvi ar personisko dzīvi, lai darbs sniegtu prieku un gandarījumu? Vai jūs pati nosakāt savu slodzi?
Patiesībā jā. Mums ir divi kalendāri. Manā kalendārā ir ierakstīts arī mana vīra kalendārs. Jebkuru jaunu piedāvājumu mājās izvērtējam, lai mūsu abu kalendāri būtu saskaņoti. No pieredzes zinu, ka tad, kad nodziedātas astoņas vai deviņas izrādes, gribas braukt mājās un atpūsties. Tagad starp angažementiem vienmēr ieplānoju dažas brīvas nedēļas, lai nebūtu tā, ka beidzas viens posms un tūdaļ pat jādodas uz nākamo. Brīvās nedēļas vēlāk lielākoties ar kaut ko aizpildās. Taču man ir svarīgi atstāt šo laiku, jo man jau nav tikai izrādes, ir disku ieraksti un koncertprogrammas, kam jāsagatavojas, reklāmas pasākumi, fotosesijas un visas tās aktivitātes, kas nav dziedāšana, bet ietilpst šajā biznesā un arī prasa laiku un enerģiju. Esmu izvērtējusi, ka gadā varu nodziedāt četrdesmit līdz piecdesmit izrādes, ne vairāk. Tas ir maksimums, ko drīkstu no sevis izspiest, lai varētu arī pabūt mājās, apciemot tēti Latvijā, sagatavoties nākamajiem uzdevumiem, atpūsties un vienu mēnesi gadā vienkārši paklusēt un nedomāt par mūziku.
Cik svarīgs jums ir klusums?
Droši vien mīļākā vieta, kur es gribētu gulēt, būtu radio studija. Tur ir pilnīga skaņu izolācija, nekādus āra trokšņus nevar dzirdēt. Es brīnos par cilvēkiem, kas nevēlas būt telpā, kur nekas neskan. Manuprāt, ir lieliski, ka neko nevar dzirdēt. Ceļojot tā ir mūsu galvenā kaprīze – viesnīcās vienmēr pieprasām, lai numurs būtu uz sētas pusi, lai nav blakus servisa durvīm vai liftam, ideālā variantā pēdējā istaba gaiteņa galā, lai neviens nestaigātu garām. Mājās mums mūzika nekad neskan, mašīnā ļoti reti. Tiesa, meitenes gan ievieš dažas korekcijas mūsu paradumos. Viņām patīk popmūzika – jo trakāk, jo labāk. Korejiešu repera PSY “Gentleman” un “Gangnam style” mums kādu laiku ir bijuši ļoti pieprasīti hiti. Reizēm jau fiziskām aktivitātēm fonā var kaut ko arī no popmūzikas uzlikt. Taču ikdienā mums ir tik daudz nošu un decibelu, ka vakarā negribas neko citu, kā vien klusumu.
