Starp politiskām intrigām un apslāpētu tautas līdzjūtēju garu! Kāpēc hokeja faniem vēl pāragri priecāties 26
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeimas lēmums uzdot valdībai izstrādāt kārtību, kādā pasaules čempionāta hokejā spēles varētu klātienē apmeklēt vakcinētie un Covid-19 izslimojuši skatītāji, vēl nedod pamatu faniem sapriecāties. Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) piektdien informēja, ka ārkārtas valdības sēdi nav plānots sasaukt, bet nākamā kārtējā valdības sēde plānota tikai ceturtdien, 27. maijā.
Nedēļas sākumā valdības vadītājs dosies uz Briseli, kur piedalīsies ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē. Saeimas paziņojumu par iespējām skatītājiem klātienē sekot līdzi hokeja čempionāta spēlēm Rīgā premjers ir nodevis izvērtēšanai Veselības ministrijai, kura iepriekš pret to bija iebildusi.
Tikmēr sestdien plašu rezonansi izraisīja fotogrāfijas, kurās redzams, ka daļai izredzētas publikas, tostarp vairākām skandalozām personām, hokeju ir bijusi iespēja vērot klātienē. Starp piektdienas spēles klātienes vērotājiem bijis arī ārlietu ministrs un premjera partijas biedrs Edgars Rinkēvičs, kurš gan tur “protokolāri pārstāvēja valsti”.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) centieni panākt, lai pasaules hokeja čempionāta fani varētu vērot spēles klātienē, jau tā saspīlētās attiecības koalīcijā padarīja vēl neprognozējamākas. Agrāk valdībās bija pierasts, ka šādās konfliktsituācijās partiju pārstāvji sanāk kopā un izrunājas, bet šoreiz tas nav noticis.
Redzams, ka ne JKP, ne no pretējās puses “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par”, kas epidemioloģiskās drošības dēļ iestājās pret spēļu norisi ar skatītājiem, nav gatavi piekāpties. Ceturtdien Saeimas sēdē tas noveda pie tā, ka JKP sabiedrotos nācās meklēt opozīcijā pie Zaļo un zemnieku savienības un “Saskaņas”, lai pat divas reizes savāktu vienas trešās daļas deputātu parakstus un panāktu, ka ceturtdien vēlā vakarā Saeima tomēr uzdod valdībai parūpēties par to, lai pasaules čempionāta spēles nenotiktu pie tukšām tribīnēm. Par to nobalsoja 48 deputāti, bet pret bija – 40.
Jaunā pirmsvēlēšanu koalīcija?
Minētie notikumi aizsākās jau otrdien, kad premjers K. Kariņš neiekļāva šo jautājumu valdības sēdes darba kārtībā. Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) Saeimas sēdē sacīja, ka ministrija ar Hokeja federāciju ir kopā meklējušas drošu veidu, lai spēles varētu skatīties vakcinētas personas, kurām būtu iespējams ieiet arēnā pa 16 ieejām.
“Tas, kas izraisīja šo situāciju, ir absolūtā ignorance no Kariņa un Pavļuta puses,” aizsvilās R. Znotiņš. Tāpēc JKP sagatavoja minēto lēmuma projektu, bet vienlaikus Zaļo un zemnieku savienība izstrādāja grozījumus Covid-19 pārvaldības likumā (ZZS projektu Saeima nodeva komisijām).
Valdības partijas ir vienojušās ar savstarpējo attiecību analīzi līdz pašvaldību vēlēšanām nenodarboties. Tajā pašā laikā ar saviem izteikumiem sociālajos tīklos gan vieni, gan otri tās atklāj sabiedrībai, kas varētu nenākt par labu valdības tēlam.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”) tviterī ierakstīja: “JKP, ZZS, “Saskaņa” un “KPV LV” atlikušie deputāti – jaunā hokeja čempionāta pirmsvēlēšanu koalīcija – pret mediķiem un valdību.” To var uztvert arī kā atbildes reakciju vairākiem JKP politiķu ierakstiem tviterī, kas savukārt bija vērsti pret “JV” un “AP”.
JKP bloķēšanās ar opozīciju šajā gadījumā neesot koalīcijas līguma pārkāpums, atzina “Jaunās Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Viņam joprojām esot pārliecība, ka partneru aktivitātes esot skaidrojamas ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Feldmans: “Premjers ir pazudis.”
Vaicāts, kāpēc partneri nevarēja šo jautājumu savstarpēji izrunāt, lai sabiedrībā nerastos iespaids, ka krīze valdībā tikai padziļinās, JKP frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans “Latvijas Avīzei” atbildēja, ka “premjers ir pazudis un nav mēģinājis ar mums sazināties”.
Taču te esot jautājums par to, cik demokrātiskā procesā tiek pieņemti lēmumi, jo “parlaments nav nekāda piekrišanas mašīna [valdībai]”. JKP pārstāvis arī bija neizpratnē, ka “JV” līderi to saista ar pašvaldību vēlēšanām.
“Pašvaldībās varbūt tāds Feldmans nemaz nav zināms. Tā ir kaut kāda mantra, ko “Jaunā Vienotība” atkārto,” sacīja K. Feldmans, uzsverot, ka viņš pats neplāno doties skatīties hokeju, bet tā ir iespēja notestēt drošības protokolu, ko pēc tam var piemērot arī kultūras pasākumiem un citām norisēm.
Aģentūra LETA piektdien ziņoja, ka gan Valsts policija, gan citas institūcijas jau ir sagatavojušās nepieciešamo drošības pasākumu nodrošināšanai, ja spēles varētu vērot skatītāji.
Nosūta Veselības ministrijai
Uz vaicāto, kāpēc premjers otrdien neiekļāva valdības sēdes darba kārtībā jautājumu par iespēju vērot spēles klātienē, premjera padomnieks Sandris Sabajevs “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka Ministru prezidents darba kārtībā iekļauj tos ar Covid-19 saistītos jautājumus, kas ir saskaņoti ar ministrijām un Operatīvās vadības grupu (OVG).
Par šo jautājumu bijuši iebildumi arī Veselības ministrijai, un tas nebija saskaņots ar OVG. Jau iepriekš premjers ir norādījis, ka var virzīt izskatīšanai Saeimā tikai tos jautājumus, par kuriem koalīcijā valda vienprātība.
Ir iespaids, ka situācija var nonākt arī līdz tam, ka JKP nāksies kopā ar opozīciju virzīt tālāk ZZS sagatavotos grozījumus likumā, turpinot iesākto sadarbību ar ZZS, pret kuras ienākšanu valdībā savulaik JKP iebilda.
Rinkēvičs – VIP ložā
Tikmēr jau tā sakarsēto politisko gaisotni sestdien vēl vairāk uzkurināja bildes no Latvijas – Kanādas spēles, kurās redzams, ka dažiem izredzētajiem spēli tomēr bijusi iespēja vērot klātienē VIP ložās. Starp viņiem redzamas arī skandalozos kriminālprocesos iesaistītas personas kā Uģis Magonis un Māris Martinsons.
Tajā pašā ložā, kurā sēž Magonis, atradies arī Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis un arī premjera partijas biedrs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Viņš pats tviterī skaidrojis: “Piedalījos pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas un Kanādas spēlē kopā ar Kanādas vēstnieku un militārā kontingenta komandieri, protokolāri pārstāvot valsti un pēc Ministru prezidenta biroja lūguma.”
Tomēr politiskie oponenti uzskata, ka ārlietu ministram, ņemot vērā viņa partijas stingro pozīciju šajā jautājumā un citus apstākļus, šoreiz vajadzējis atteikties.
Piemēram, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) raksta, ka viņam neesot pieņemama: “1) vērtīgas dāvanas pieņemšana interešu konflikta likuma izpratnē, 2) valsts kompromitēšana, atrodoties “apšaubāmā” kompānijā, 3) pašu sludināto epidemioloģisko uzstādījumu pārkāpšana, 4) ministra amata pacelšana izņēmuma elites statusā”.
