Kā jūs raksturotu cigunu? 1
Ciguns ir darbs ar enerģiju, un tam ir dažādi līmeņi. Īstam cigunistam vajadzētu vingrot vismaz sešas stundas dienā, bet es, protams, tik daudz šai lietai nevaru nodoties. Otrs ir ārstnieciskais ciguns, ar kuru nodarbojos es. Vingrošana nostiprina muskuļus un emocionāli līdzsvaro, tāpēc pazūd sāpes. Trešais līmenis ir kaujas māksla, kad meistars tik lielā mērā spēj valdīt pār enerģiju, ka ar rokām var akmeņus skaldīt.
Tad jau senie ķīnieši ir viedāki par latviešiem, jo mums tādu vingrojumu nav.
Varbūt mēs daudzo okupāciju un sevis noliegšanas dēļ daļu seno zinību esam zaudējuši.
Biju pārsteigts, nopērkot pašmasāžai domātu klūgu slotiņu, kādu lietojuši mūsu senči. Mūsu zintnieki nereti iesaka to pašu, ko Austrumu gudrie. Dzīvojam zem vienas saules, un mūs visus ietekmē vieni un tie paši spēki. Kaut gan vairākums cilvēku ir noskaņoti materiālistiski, pastāv arī kaut kas, ko nevaram sataustīt.
Kā noprotu, jums ir pozitīva attieksme pret tautas medicīnu un dziedniecību.
Ja dziednieks spēj izdarīt vairāk un labāk nekā es, viņa metode ir derīga. Ja izdodas vienreiz, tā varētu būt tikai sakritība, taču, ja atkārto vairākkārt un spēj palīdzēt daudziem, tad pārzina šo sistēmu.
Pie dziedniekiem cilvēki dodas, ja mediķi nav palīdzējuši, taču tas ne vienmēr ir pareizākais ceļš. Savā praksē esmu pieredzējis, ka dažkārt pacienti pēc tam jau ir nedziedināmi.
Vai, jūsuprāt, Austrumu medicīnu iespējams veiksmīgi apvienot ar Rietumu medicīnu?
Daudzus jautājumus ar tradicionālās medicīnas zināšanām nespēju izskaidrot, piemēram, kāpēc slimniekam mēdz mainīties mēle un nagi, tāpēc esmu mazliet pievērsies Austrumu medicīnai. Abu mērķis ir palīdzēt slimniekiem izveseļoties. Manuprāt, ideālais variants tiek sasniegts, zināšanas apvienojot. Lieliski, ja ķirurgs var veiksmīgi izoperēt audzēju. Ja dziedniekam to izdodas izārstēt ar savām spējam, arī tas ir fantastiski! Kāds no maniem pacientiem bija Filipīnās un rādīja man videofilmu, kā strādā filipīniešu dziednieki, piemēram, satausta un izņem nierakmeņus. Izskatījās gandrīz neticami, taču vajadzētu pieņemt, ka eksistē dažādas ārstēšanas iespējas.
Vai ir kas tāds, kas jūs darbā sarūgtina?
Reizēm kļūst skumji, ka mediķi netiek novērtēti un tāpēc ir spiesti strādāt divās, trijās un pat vairākās darbavietās. Es priecātos, ja ārsti varētu visu savu laiku un enerģiju veltīt vienai darbavietai. Ja atalgojums būtu vienīgais, kāpēc cilvēki strādā medicīnā, slimnīcas jau sen būtu tukšas. Viņiem ir aicinājums, par kuru nevar samaksāt. Gandarījums par veiksmīgi izārstētu pacientu nav novērtējams naudā.
