Pastāstiet par savu unikālo pētījumu, kas izpelnījās starptautisku atzinību! 0
Kopā ar medicīnas fiziķi un radiologu pētījām Latvijas sešdesmit dziedātāju balss tipus, lai noskaidrotu atšķirīgā skanējuma iemeslus. Sākām ar slavenībām Kārli Zariņu, Kārli Miesnieku, Samsonu Izjumovu, Sergeju Martinovu, Nauri Puntuli, Guntaru Ruņģi, Miervaldi Jenču un Sonoru Vaici. Toreiz tādi pētījumi pasaulē bija retums.
Iegūtie dati apstiprināja manu pieņēmumu, ka cilvēkiem ar zemām balsīm ir lielāks balsenes tilpums. Tenoram tas ir vidēji divi kubikcentimetri, baritonam – aptuveni pieci, basam – aptuveni desmit. Mediķi to mēra, salīdzinot ar šļirču tilpumu: tenoram – maza, baritonam – vidēja, basam – liela. Tajā pašā laikā pastāv izņēmumi, piemēram, izrādījās, ka Kārlim Zariņam balss saites ir garas kā basam, to masa liela, bet gaisa tilpums balsenē mazs, tāpēc viņš var dziedāt gan kā tenors, gan kā baritons, jo ir arī liels apakšējo elpceļu tilpums.
Secinājām – jo garāks un smagāks cilvēks, jo zemāka balss, taču ir izņēmumi. Nākotnē varētu papētīt arī balsenes tilpuma saistību ar augumu un svaru, izvelkot kopējās formulas.
Diemžēl nereti balss tips tiek noteikts nepareizi, piemēram, ja cilvēks var izdziedāt augšējās notis, domā, ka viņš ir tenors, tomēr tas ne vienmēr ir viņa pamatdiapazons. Tā var nodarīt lielu ļaunumu – sākot trenēt baritonu kā tenoru, balss tiks sabojāta.
Vīriešiem ir lielāks balsenes tilpums nekā sievietēm, un dažos gadījumos pasaulē veic operācijas, to samazinot, ko man bija gods darīt pirmajam Latvijā. Pārveidoju vīrieša balsi par sievietes balsi, samazinot balsenes tilpumu un no baritona to pārvēršot soprānā. Kad vēlāk man zvanīja pa telefonu, domāju, kas tā par sievieti, bet tas izrādījās operētais vīrietis.
Ne vienmēr šādas operācijas izdodas. Tās ir diezgan riskantas, jo var sākt asiņot elpceļu gļotāda. Jau iepriekš operēju kādu pacientu, kuram balss pārveidošanas operācija neveiksmīgi bija veikta Beļģijā. Diemžēl pēc tās bija izveidojušies saaugumi, un man neizdevās viņam palīdzēt.
Kāpēc Latvijā jūtams ausu, kakla un deguna ārstu trūkums?
Pašlaik notiek paaudžu maiņa. Paies kāds laiks, kamēr jaunie speciālisti izmācīsies. Varbūt tas ir saistīts ar šā darba specifiku – lai strādātu par loru reģionos, ne tikai jāpieņem poliklīnikā, bet arī jāprot labi operēt.
Mūsu klīnikā esam septiņi ārsti, no kuriem gandrīz visi ir arī mācībspēki. Veicam līdz pat 14 operācijām dienā, pieņemam poliklīnikā, kā arī dežūrās nodrošinām sava profila pacientu apskati Neatliekamās medicīnas centrā.
Vai jūsu kolēģi ir specializējušies kādā jomā?
Visi darām to, kas nepieciešams. Specializāciju galvenokārt izmantojam sarežģītos gadījumos. Kāds vairāk orientējas rinoloģijā un operē degunus. Otologs galvenokārt konsultē ausu pacientus. Neirolors ārstē līdzsvara traucējumus. Balsenes slimībās specializējas laringologs jeb foniatrs – kā es.
Pie mums ārstējas daudzi pacienti ar sarežģījumiem, strutainām komplikācijām kaklā, deguna blakusdobumu iekaisumiem, kas radušies, jo nav laikus vērsušies pie ārsta. Nereti slimnieki ierodas tik smagā stāvoklī, ka viņiem var palīdzēt, tikai veicot operāciju. Bieži vien šie pacienti ir no sociāli nelabvēlīgiem sabiedrības slāņiem. Kādam slimniekam kaklā bija tik liels audzējs, ka viņš nevarēja normāli elpot un ēst, taču pie ārsta ieradās tikai tad, kad sāka smakt. Ar smokošiem un asiņojošiem slimniekiem ir visgrūtāk strādāt, jo steidzami jānodrošina elpošana, veicot dažādas ķirurģiskas manipulācijas, un jāpārtrauc asiņošana.
Otorinolaringoloģijā, tāpat kā citās jomās, daudz lielākas iespējas dod aparatūra, kuras varētu būt vairāk. Protams, atšķirībā no ārzemju kolēģiem daudz ko spējam izdarīt bez tās, piemēram, paņemam gļotādas gabaliņu analīzēm vietējā anestēzijā ar speciālām standziņām, taču, izmantojot fibroskopu, tas būtu vieglāk.
