Starp Kaimiņa prioritātēm ir arī likuma par lobēšanu pieņemšana un valsts decentralizācija 20
No Latvijas Reģionu apvienības (LRA) 12.Saeimā ievēlētā deputāta Artura Kaimiņa prioritātes ir arī likuma par lobēšanu pieņemšana un valsts decentralizācijas īstenošana. Kā pirmo prioritāti politiķis minējis Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu.
Lobēšanas likumprojektu, kas “joprojām četrus gadus stāv gaisā”, ir jāsāk skatīt un jāpieņem. Tas paredzētu atklātu lobēšanu ar lobistu reģistrēšanos un “mēs zinātu, kurš, ko un kam pārdod”, skaidroja jaunais politiķis.
Uzskatāmības labad viņš minēja teorētisku piemēru, ka viena Saeimas deputāta māsīca piedāvā naglas un valsts šīs naglas pērk. Kaimiņš uzskata, ka “tas ir vistīrākais lobisms” un ka māsīcai un citiem ir jābūt reģistrētiem, lai sabiedrība būtu informēti, ar ko viņi nodarbojas.
Nepieciešams arī veikt valsts decentralizāciju, jo Latvija ir pārāk maza valsts, lai viss būtu centralizēti, uzskata nākamajā Saeimā ievēlētais deputāts. “Ne jau Izglītības un zinātnes ministrija zina labāk, kas ir vajadzīgs skolniekam, bet skolotāja, kas ar viņu ir katru dienu saskarē. Mums ir jāatdzīvina lauki, lai komercdarbība notiek ārpus Rīgas,” pauda Kaimiņš.
Pašlaik no valsts ir izceļojuši apmēram 300 000 cilvēku, taču, ja tiks veiktas pārmaiņas, tad vienu trešdaļu varētu ātri vien atgūt atpakaļ, pārliecināts politiķis. Decentralizācija nozīmētu arī pašvaldību lomas pieaugumu, līdz ar to pašvaldību vadītājiem nebūs jāiestājas valdošajās partijās, kuras atrodas koalīcijas padomē un kuras dod valsts naudu pašvaldībām.
Kaimiņš uzskata, ka koalīcijas padome “ir lielākais ļaunums Latvijas valstī”, jo tās darbība nav nekur noteikta. “Koalīcijas padome pieņem lēmumu, kādus ceļus mēs taisīsim (..). Kādā sakarā? Ar kādām tiesībām? Basta! Tā nedrīkst būt,” uzsvēra politiķis.
Kaimiņam kā aktierim vēl ir jāizpilda pienākums pret saviem kolēģiem, tāpēc viņš varētu piedalīties teātra izrādēs līdz janvārim.
Kā ziņots, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija ir jāizveido pēc iespējas operatīvāk un tai ir jāsadarbojas arī ar Polijas parlamentu tā pieredzes dēļ līdzīgu lietu risināšanā, uzskata 12.Saeimā ievēlētais deputāts.
Jau vēstīts, ka 12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija “Saskaņa” – 24 deputātu vietas. “Vienotība” jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, ZZS – 21, nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK – 17 vietas. Mārtiņa Bondara vadītā LRA Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Sudrabas vadītā NSL – septiņus.
