Ilmārs Stūriška: Starp izcilību un kraujas malu 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas basketbols šobrīd atrodas īpatnējā pozīcijā – no vienas puses, ir piramīdas virsotne – valstsvienība, kas demonstrē iespaidīgu sniegumu, un ne tikai tāpēc, ka augustā tās sastāvā mirdzēja Kristaps Porziņģis.
Arī bez viņa tika izcīnīta vēsturiska uzvara, viena no lielākajām otrās neatkarības laikā, pārspējot Serbiju.
Šogad piecās tā dēvētajās punktu spēlēs piecas uzvaras un ar vienu kāju jau esam kvalificējušies Pasaules kausam, kas gan nenozīmē, ka darbiņš izdarīts. Sajūtu ziņā šķiet, ka šis vilciens no sliedēm nenoies un viss būs kārtībā.
Ar itāliešu speciālista Lukas Banki uzaicināšanu galvenā trenera amatā izvilkta pilnā loze. Viņam ir solīds CV un labas atsauksmes, klubu karjerā bija pat nokļuvis Eiropas smailē, bet tur nenoturējās. T
agad Banki vada sarkanbaltsarkanos un pēc tādām lielām uzvarām kā pār Serbiju nebaidās kļūt emocionāls – pār vaigiem bira laimes asaras. Notēlot laikam nevar, un tas arī spēlētājiem liek noticēt, ka itālim te nav tikai kārtējais pieturas punkts.
Banki apliecina spēju ne tikai izvilkt maksimālo no darbarūķiem, bet atrast valodu arī ar zvaigznēm kā Porziņģis un Dāvis Bertāns, iekļaut viņus komandas spēlē, atrast pareizos taktiskos uzsvarus.
Diemžēl šiem talantiem nebūs lemts apliecināt spējas Eiropas čempionātā, kas startē Zinību dienā, jo basketbola lielās organizācijas FIBA un ULEB nespēj atrast kopīgu valodu, un tādēļ kvalifikācijas turnīrā nācās startēt bez virknes labāko spēlētāju.
Mūsu gadījumā maksājām augstu cenu un jau piecus gadus esam bez lielās skatuves. Turpat blakus bezdibenim bija arī Lietuva. Žēl, ka izglābās, jo neveiksmes gadījumā viņu ietekme Eiropas gaiteņos, iespējams, varētu ko mainīt uz loģisko pusi.
Kristaps Porziņģis uz izlasi atnācis ar motivāciju izcīnīt medaļas nākamgad Pasaules kausā, un pēc trim gadiem Eiropas čempionātā Rīgā esot jāizceļ zelts.
Uzvarētāju mentalitāte komandu sporta veidos Latvijas sportā nav ierasta lieta, bet Kristaps arī ar darbiem apliecina, ka nemaļ tukšu – kā pirms pieciem gadiem, tā šajā augustā varēja redzēt, ka ar viņu ierindā komanda spēj gan demonstrēt izcilu basketbolu, gan atrast raksturu un saglabāt pārliecību brīžos, kad spēle nevedas.
Jānovēl kā parasti viena lieta – veselība. Pārējo nopelnīs ar darbu un attieksmi. Mēdz teikt, ka tāds kā Porziņģis Latvijā piedzimstot reizi simt gados.
Diemžēl nacionālajā formā viņu redzam reti. Kristaps nu jau brieduma gados (27), izlasē bijis vien divas vasaras. Vēl jau var spēlēt, bet laiks skrien.
Tikmēr pārējos segmentos Latvijas basketbolā ir bēdu ieleja. No puišu jauniešu izlasēm šovasar Eiropas čempionātā elites divīzijā jeb starp labākajām 16 komandām bija vien U-16, izcīnot desmito vietu. Divus un četrus gadus vecākas komandas spēlēja nākamajā līmenī, kur nebija līderu vidū.
Arī individuāli neviens neizcēlās. Attiecībā uz klubu basketbolu izskan pat tik pesimistisks novērtējums, ka tas mirst. Augstākajā līgā sanāk knapi sešas komandas, turklāt, izņemot “VEF Rīgu” – visas liesas.
Salīdzinājumam – Igaunijā ir deviņas komandas, un šķiet visai likumsakarīgi, ka divas viņu jauniešu izlases šovasar nospēlēja labāk par mūsējiem.
Iespējams, ka klubu vājums uzreiz nenozīmē arī bēdīgas perspektīvas izlases kontekstā.
Hokejā taču esam un turamies elitē, lai gan vietējā čempionātā par labu var dēvēt īsu posmu – 2000. gada sākumā parādījās nauda un vairākas sezonas pat četras komandas spēlēja Baltkrievijas atklātajā čempionātā, līdz mazās zivtiņas norija Rīgas “Dinamo” haizivs un ekonomiskā krīze.
Tagad atkal esam bez okupantu līgas un ar piezemētu vietējo čempionātu. Hokejs un basketbols gan ir dažādi stāsti. Hokeju pasaulē normāli attīsta 20 valstis, bet basketbolā jāsareizina ar vismaz trīs. Kā teica aizsaulē aizgājusī basketbola leģenda Armands Krauliņš jau 90. gados – basketbolu māk spēlēt visi.
Un bez pārspīlējuma. Pie pasaules čempionāta durvīm klauvē Islande! Ar 300 tūkstošiem iedzīvotāju tā ir jaudīga futbolā, vēl spēcīgāka – handbolā. Nu arī basketbolā.
Lai gan Eiropas čempionātam salinieki nav kvalificējušies. Lūk, tā ir konkurence, kur Latvijas iespējas turēties tuvāk augšgalam ir ļodzīgas.
Sieviešu basketbolā esam uz mazliet zaļāka zara – visas jauniešu izlases šovasar spēlēja elites divīzijā, U-20 izcīnot desmito vietu, bet U-18 un U-16 esot par pozīciju augstāk.
Var redzēt arī pa kādam talantam, kas nākotnē papildinās lielo izlasi. Uz pamatīgas pauzes gan pašlaik ir “TTT Rīgas” profesionālās ambīcijas.
