“Satiec savu meistaru”: Tautastērps starp etnogrāfisku pareizību un jaunradi 6
No 1. līdz 3. aprīlim visā Latvijā jau astoto reizi notiks pasākums “Satiec savu meistaru!”. Vairāk nekā 150 vietās mācekļus pie sevis aicinās ap 230 tautas lietišķās mākslas meistaru, arī – stāstnieki, teicēji un muzikanti, un šis skaitlis apliecina nemainīgu un noturīgu interesi par norisi kopumā. Šogad pasākumā īpaši liels dalībnieku skaits pievērsies tautastērpu darināšanai – uz to, iespējams, rosinājis arī Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) īstenotais projekts “Katram savu tautastērpu”. Līdz ar to aktualizējusies arī diskusija par etnogrāfiskā tautastērpa detaļu, rotu un motīvu integrēšanu mūsdienu apģērbā. Kas ir pieļaujams, veicināms, kas izskaužams? Kur var redzēt etnogrāfiski pareizus tautastērpus, kā tos darināt pašiem un kur īstā vieta nēsāšanai?
“Satiec savu meistaru!” ir 2009. gadā aizsāktās Tradicionālo prasmju skolas turpinājums, kas iekļauts kopīgā projektā “Eiropas amatu prasmju dienas”. Līdzīgi pasākumi, kur tradicionālo prasmju zinātāji uzņem pie sevis mācekļus, vienlaikus notiek arī Francijā, Spānijā, Itālijā, Beļģijā un citās valstīs. Šogad tam pievienojas arī Igaunija, Polija, Grieķija, Nīderlande un Lielbritānija.
“Pasākuma gaitā vairākās Latvijas vietās varēs mācīties tradicionālo ēdienu gatavošanu – piemēram, Alsungā, Nīcā un Ugālē apgūt kurzemnieku, bet Dagdā, Daugavpilī, Kārsavā, Medņevā un Viļānos – latgaliešu virtuves noslēpumus. Gan Ādažu kultūras centrā, gan Rīgas KTMC “Ritums” jaunās māmiņas un vecāki ar bērniem varēs mācīties šūpuļdziesmas. Jau otro gadu pasākumā iesaistās Latviešu folkloras krātuve, piedāvājot arī iespēju meklēt savus radiniekus folkloras vācēju pierakstos,” stāsta LNKC folkloras eksperte Gita Lancere. “Pārskatot visus šā gada pieteikumus, var secināt, ka populārākā joprojām ir aušana – jostu aušana, brunču audumu aušana, ko varēs apgūt gandrīz 80 norises vietās. Toties tautastērpu kreklu izšūšanu mācīs Ciemupē, Smiltenē un Talsu novada Spārē. Rīgā Berga bazārā būs unikāla iespēja apskatīt vairākus arheoloģisko tērpu atdarinājumus un apgūt iemaņas arheoloģiskā krekla radīšanā, kuram visas vīles tiek šūtas ar rokām,” saka LNKC tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. Iepriecina, ka līdzās vienkāršākajām prasmēm – aušanai un zeķu adīšanai – daudzi pievērsušies tik sarežģītai lietai kā tautastērpu kreklu izšūšana, kas ir ļoti smalks darbs. Protams, pašam darināt tautastērpu ir laikietilpīgāk, taču – krietni lētāk. Pērkot jārēķinās vismaz ar tūkstoti eiro, taču bagātīgākajiem tautastērpiem villaine vien maksās vairāk nekā divus tūkstošus eiro.
Linda Rubena secinājusi, ka pēdējā laikā daudziem parādījusies problēma – kādu tērpu īsti izvēlēties? Pēc mātes vai tēva dzimtās puses? Pēc paša pašreizējās dzīvesvietas? Zemapziņā pēkšņi iepatīkas kāds tautastērps, un izrādās, tev ir radniecība ar to novadu, kurā tas izsenis nēsāts.
Šogad, īpaši Liepājā, ļoti interesantas solās būt arī lekcijas par etnogrāfiskā tautastērpu detaļu, zīmju un simbolu izmantošanu mūsdienu apģērbā, kas patlaban kļūst arvien aktuālāk. Daudzos cilvēkos parādījusies vēlme pielikt tērpam savu roku, lai kaut vai vismaz brunči būtu paša darināti. Lekcijās būs runa gan par tradīciju, gan jaunradi, kurā tiks iesaistīta arī Liepājas dizaina mākslas skola. Pasākumam noslēdzoties, projekta “Katram savu tautastērpu” mājaslapā publicēs meistaru vārdus ar atsauci, par kuru tautastērpu viņi gatavi interesentiem stāstīt, mācīt un palīdzēt tautastērpu darināt.
