Skumjas pilsētas sirdī un Bruklinas burvība 2
Nekad nav patīkami atrasties vietās, kurās var just skumjas un ciešanas, bet būt Ņujorkā un neapmeklēt 9/11 piemiņas vietu gluži vienkārši nedrīkst. Ir pagājuši 15 gadi kopš traģēdijas, bet sāpes par notikušo nekur nav zudušas.
Vietās, kur atradās abi torņi, ir izveidoti “baseini”, kuros atrodas lielākie cilvēku veidotie ūdenskritumi Amerikas Savienotajās Valstīs. Uz baseinu malām iegravēti visi 2977 upuru vārdi. Cilvēki joprojām šurp nes puķes. Sajūtas ir nereālas, var tikai iztēloties, kādas šausmas valdīja šajā skaistajā, sakoptajā vietā todien. Gruveši novākti, upuru piemiņa dziļi tuvinieku sirdīs, bet tā sajūta gaisā liecina bez vārdiem – neviens to nekad neaizmirsīs.
Bet Ņujorka turpina dzīvot, cilvēki apvienojās un apliecināja, ka ļaunais nespēj uzveikt labo – pasaules tirdzniecības centra kompleksam 13 gadus pēc traģēdijas līdzās slejas “brīvības tornis” – 541 m augsta celtne, kas nu ir augstākā Ņujorkā un sestā augstākā pasaulē.
Nākamais obligātais apskates objekts – Bruklinas tilts. Šo masīvo, pēc izskata nesatricināmo būvi, kas savieno Manhetenu ar Bruklinu, beidza celt 1883. gadā. Vēl pirms ceļojuma es sev teicu: “Tu negribi atrasties Bruklinā, kur nu vēl tumsā…” Iespējams, ka šādu iespaidu man radīja pusaudžu gados tik ļoti aktīvā seriāla “Gossip Girl” jeb “Intrigante” skatīšanās, kur bagātie jaunieši dzīvoja greznos Manhetenas dzīvokļos, bet nabadzīgākie Bruklinā: tā vienmēr tika rādīta kā visai nožēlojama vieta. Bruklinas tilts ir 1,8 kilometrus garš, šķērsojām to ar kājām, neskatoties uz to, ka uzbāzīgie tirgoņi ļoti centās mums pārdot braucienu ar kuģīti. Es ļoti laipni centos atraidīt vilinošo piedāvājumu, taču viens tirgonis pamatīgi sadusmojās un novēlēja man sliktu dienu.. Ejot ar kājām, patīkami vērot, kā attālinās debesskrāpji, kuru šajā ceļojuma punktā, iespējams, jau bijis par daudz. Jāatzīst, ka sestdiena nav pati piemērotākā diena, lai dotos pārgājienā pāri tiltam – cilvēku arī šeit ir ārkārtīgi daudz. Kā skudriņas, viens pie otra, pa vidu taurē un bļaustās neapmierināti riteņbraucēji, jo gājēji nemitīgi iemaldās viņu joslā. Protams, daudzi ik pa laikam vēlas pozēt uz Manhetenas fona – kāds apstājas, kāds uzgrūžas virsū, kāds ir neapmierināts un bubina. Bet citādi diena ir skaista, saule lutina un pastaiga pēc bezgalīgajiem metro braucieniem ir tieši laikā.
Bet Bruklina it nemaz nav tik biedējoša – gan jau ir rajoni un vietas, kur labāk neuzturēties, bet tādus var atrast visur, ja labi meklē. Kopumā Bruklina atstāja burvīgu pirmo iespaidu. Lai iemūžinātu Manhetenas panorāmu no Bruklinas tilta parka, atkal laužamies cauri mums līdzīgu tūristu bariem. Visā garumā gar Austrumu upi ir parks – kafejnīcas, spēļu laukumi, suņu parki, pastaigu vietas. Dodoties dziļāk Bruklinā, var izstaigāties krustu šķērsu pa mazām, noslēpumainām, bruģētām ieliņām. Jā, protams, ka tā nav ekskluzīvā “Upper East Side” vai dzīvoklis 5. avēnijas debesskrāpja 50. stāvā, bet visam ir savi savi plusi – tik tuvu Manhetenas nekad nebeidzamajai kustībai (ar metro vien padsmit minūtes) un tomēr drošā attālumā no visa jandāliņa. Nav nekāds brīnums, ka Bruklina attīstās, nekustamo īpašumu bizness tikai aug, jo arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot tieši tur. Par Manhetenu mana draudzene Jūlija teica: “Šajā salā sākt trūkt vietas. Visi grib šeit dzīvot, jo tā ir labākā vieta pasaulē!” Un tādā gadījumā Bruklina ir laba alternatīva.
