Pārvietošanās iespējas 2
Avēnijas, avēnijas un vēlreiz avēnijas. Platās ielas ar veikalu skatlogiem, kas aicina iegādāties jaunāko “Chanel” somu, vai arī restorāni, kur gatavotos kulinārijas brīnumus ļauts baudīt tikai izredzētajiem. Un, protams, sastrēgumi un dzeltenie taksīši. Skaties un brīnies.
Sākumā ceļu mērojām kājām – ļoti apņēmīgi, kamēr kājas vairs neklausa. Nepiemēroti apavi, un tulznas ir klāt, bet šā vai tā 17 km dienā likās kā nieks, jo uz katra stūra kaut kas neparasts. Vēlāk gan talkā nāca metro, no kura sākumā cītīgi izvairījāmies. Metro ir lēts un ātrs pārvietošanās veids, bet nereti tajā var satikt kādu cilvēku, kurš aizmirsis uzvilkt kreklu vai bikses, vai arī izdomājis skaļi uzdziedāt. Bet tajā visā ir savs šarms – izbaudīt un redzēt to, ko ņujorkieši redz katru dienu. Pēc metro apgūšanas radās vēlme izmēģināt “Uber” – personīgais šoferis, līdzīgi kā taksis, kurš atbrauc pakaļ pats ar savu privāto mašīnu – ļoti populārs pārvietošanās līdzeklis ASV. Izsaukt “Uber” var ar mobilās aplikācijas starpniecību. Mēs, pieradušas pie tā, ka Rīgā taksis jāgaida vismaz 20 minūtes, nekur nesteidzāmies, līdz pēc divām minūtēm pienāca ziņa, ka šoferis ir jau klāt. Sanāk viena klupšana un krišana, kamēr tiekam līdz mašīnai, bet ar lepnumu varu paziņot, ka Ņujorka iemāca ātri reaģēt un laiku lieki netērēt – paspējām. Astoņi dolāri, un 15 minūšu ilgais ceļš ir galā. Brīnījos, ka šoferītis nav runīgs, jo ir pierasts, ka amerikāņiem patīk papļāpāt, bet reizēm tādā skaļā pilsētā kā Ņujorka der arī paklusēt.
