Starp debesskrāpjiem kā mājās. Ņujorka 2
Es aizveru acis un esmu Ņujorkā – joprojām – tikai domās, bet tomēr. Nekad nevarētu iztēloties, ka šī biedējoši lielā pilsēta būs vieta, kurai piederēs mana sirds.
Pirmie iespaidi
Dzīve aicināja uz pārmaiņām, bakalaura darbs spieda ne tikai prātu, bet arī sirdi – bija jādodas prom. Uzrakstīju draudzenei īsziņu: “Gribi braukt ar mani uz Ņujorku?” Viņa atbildēja: “Gribu!” Tā pāris dienu laikā nopirkām biļetes un sākām plānot sapņu ceļojumu.
Atzīšos – neesmu lielu pilsētu cienītāja. Uzaugusi Jūrmalā, kad tā bija klusa ne tikai dziļā ziemā, bet arī vasaras karstumā. Es ilgi domāju, ka tādas pilsētas mani neuzrunā – kļūda…
Ir 5. marta vakars. Mēs abas ar saviem milzīgajiem koferiem bijām tik tikko izrāpušās no metro, ar lielām grūtībām smagās somas uzvilkušas pa kāpnēm no pazemes uz lielpilsētas ielas. Pirmais, ko redzu, ir “Empire State Building” – varenākā celtne Ņujorkā. Atrodamies pie “Madisson Square Garden”, kur tūlīt laukumā izies mūsu Kristaps Porziņģis. Mums priekšā netāls ceļš līdz naktsmājām, bet visu apgrūtina cilvēku burzma, koferus dabūt cauri pūlim ir gandrīz neiespējami. Tā spiežoties visiem cauri, esam klāt, priekšā 35 stāvus augsts brauciens ar liftu – kājas nedaudz ļimst, bet tas skats, ienākot dzīvoklī, nomierina. Lēnām satumst, augstceltņu logos sāk iedegties gaismiņas, un es, mēteli nenovilkusi, stāvu un nespēju pakustēties. Man nav ne jausmas, cik ilgi vēroju skatu, kurš vēl tagad, aizverot acis, mani pavada iemiegot. Pasakains skaistums.
