Aprūpē mājās: smagajam darbam trūkst darītāju, klientos rūgst neapmierinātība 1
Nespējnieku aprūpe mājās kļūst aizvien pieprasītāka, tomēr fiziski un psiholoģiski smagais aprūpētāja darbs par zemu atalgojumu (minimālā alga vai nedaudz virs tās) nav vilinošs. Šajā jomā darbinieku trūkst, ir liela kadru mainība, bet klientos nereti rūgst neapmierinātība ar saņemto pakalpojumu.
Kad pēc astoņu mēnešu sadarbības darbu pametusi kāda pensionāru invalīdu pāra aprūpētāja, sākusies nejēdzību virkne, “LA” stāsta kāda rīdziniece. Mēnešu laikā viena pēc otras mainījušās vairākas aprūpētājas. “Ierodas, kad ienāk prātā, neuzrāda nekādus dokumentus. Vienīgais, ko par viņām zinu – vārds. Kad prasu, cikos gaidīt nākamreiz, man atbild – kāda man daļa. Tad pazūd uz vairākām dienām, atkal uzrodas cita. Dod man parakstīt aprūpes darba uzskaites lapas, kurās norādīti tikai datumi un darba stundas, kas neatbilst realitātei. Sociālajā dienestā man saka, lai pati savelku krustiņus tajās ailēs, kurās darbi, ko aprūpētāja konkrētajā datumā veikusi, un parakstu, bet aprūpētāja pēc tam tos krustus var savilkt, cik un kā vien vēlas,” sašutusi ir pensionāre. Aprūpētājas ieradušās ļoti neregulāri, kaut pēc aprūpes plāna bijis jābūt katru dienu, un nav brīdinājušas par neierašanos. Kundze sašutusi arī par veiktā darba kvalitāti un sociālo darbinieču nevīžību. “Viņas strādā tā, lai mudinātu mani pateikt – nākamreiz labāk vairs nedari vispār. Vai par virtuves grīdas mazgāšanu var uzskatīt ūdens izšļakstīšanu pa visām malām, notašķot sienas un mēbeles? Bet par vannas mazgāšanu – tās piesmērēšanu ar mazgāšanas pastu!?” teic Rīgas Sociālā dienesta (RSD) kliente. Cilvēcīgi viņa saprot, ka, strādājot par tik mazu algu, neviens nevēlas censties, taču kaut cik cienīgi savu darbu vajadzētu paveikt. Lai gan kārtība, kā viss jādara, ir skaisti aprakstīta līgumos un aprūpes plānos, dzīvē tā nenotiek. “Lai kāds man nodemonstrē, kā stundas laikā iespējams apmazgāt un saģērbt nevarīgu cilvēku, pagatavot ēst un uzkopt telpas!”
Zvanot vairākkārt gan Sociālajam dienestam, gan arī konkrētā pakalpojuma sniedzējam – SIA “Pirmais patronāžas serviss” (“PPS”), ar ko RSD slēgts līgums, nekādus uzlabojumus šim pensionāru pārim neesot izdevies panākt. Sociālais dienests aicinājis sazināties ar “PPS”, kas savukārt uz sūdzībām reaģējuši, sakot, ka uzņēmumā strādā labas darbinieces. Pēc vairākkārtējām sūdzībām gan ieradies “PPS” koordinators un piedāvājis mainīt aprūpētāju. “No aprīļa nomainījušās piecas aprūpētājas, un tas noticis bez mana lūguma. Bet viņas visas ir vienādas. Kāda tad nozīme mainīt?” jautā pensionāre.
