Starp bagāto un to, kam pieder sirds: no Cēsu rajona vēlas nodalīt Raunu 3
Var jau saprecināt Raunu ar turīgo Smilteni, bet vai Raunas sirds tomēr nepaliks pie Cēsīm, ar kuru tā kultūrvēsturiski bijusi vienmēr saistīta. Tā vaicā Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (“Vienotība”).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums Raunas novadu iekļaut nevis Cēsu, bet Smiltenes novadā Raunas pašvaldības priekšsēdētājai Evijai Zurģei bijis pārsteigums, jo tas nozīmējot pavērsienu par 180 grādiem.
Viņa šo situāciju tēlaini salīdzināja ar izvēli starp diviem katliem – pie viena tas pīrāgs jādala starp astoņiem, bet no otra ir jāpabaro trīs ēdāji.
Rauna vēsturiski ir bijusi Cēsu rajonā, bet VARAM piedāvā to iekļaut Smiltenes novadā, kuram plānots pievienot arī Apes novadu, kas ar priekšlikumu lielā mērā ir apmierināts. Pārējie bijušā Cēsu rajona novadi – Pārgaujas, Līgatnes, Amatas, Priekuļu, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas – ir iezīmēti jaunajā Cēsu novadā.
E. Zurģe sacīja, ka raunēnieši vispirms vēlas sagaidīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) tikšanos ar novada iedzīvotājiem, bet pēc tam veiks aptauju. Taču pašvaldības vadītāju nepārliecina argumenti “par Smiltenes ekonomisko vilkmi”, kāda līdz šim neesot manīta.
Raunas cilvēki esot pieraduši doties Priekuļu un Cēsu virzienā, un tādus paradumus esot grūti mainīt.
Te gan jāpiemin arī tas, ka Cēsu novads pēc apvienošanās varētu būt viens no lielākajiem Vidzemē, taču Smiltenes novadā tagad ir tikai nedaudz vairāk kā 12 000 iedzīvotāju, kas varēja radīt nepieciešamību to paplašināt.
Paradumus būšot grūti lauzt
Pagājušajā nedēļā, turpinot tikšanās ar pašvaldību deputātiem, ministrs J. Pūce apmeklēja Cēsis un Smilteni, kur tikās ar vietējiem līderiem no novadiem, kurus plānots iekļaut jaunajās teritorijās.
J. Pūce “Latvijas Avīzei” teica, ka abas tikšanās esot bijušas konstruktīvas, visi pašvaldību iebildumi tikšot vērtēti. Cēsu novada priekšsēdis J. Rozenbergs “LA” apstiprināja, ka sapulce noritējusi korekti, taču viņu mulsinājis ministru pavadošā ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja sacītais, ko Cēsu novada priekšsēdis uztvēris kā mudinājumu Raunai doties pie Smiltenes, jo tā ir bagātāka.
“Raunas mobilitāte nepārprotami ir Cēsu virzienā. Tā ir arī kultūrvēsturiska vieta, un pēc profila Raunai ar Cēsīm ir vairāk līdzību,” uzskata J. Rozenbergs. Viņaprāt, cilvēku ieradumiem un arī tradīcijām ir liela nozīme. Bijušā rajona pašvaldībām ir arī kopīgas kultūras un sporta tradīcijas.
No tikšanos atspoguļojuma Cēsu un Vidzemes laikrakstā “Druva” var secināt, ka J. Turlajs ir uzsvēris – Cēsu optimālais sasniedzamības areāls pārklājas ar divu jauno attīstības centru – Siguldas un Smiltenes – sasniedzamības areāliem. Piemēram, no Līgatnes novada visātrāk var aizbraukt uz Siguldu, no Jaunpiebalgas – uz Smilteni. Vēl vairāki novadi atrodas starp diviem centriem – Vecpiebalga starp Cēsīm un Madonu. Rauna starp Cēsīm un Smilteni. Amatas novads starp Cēsīm un Siguldu, kurai tuvāki ir Zaubes un Nītaures pagasti.
J. Turlajs norāda, ka Cēsis sevi vairāk pozicionē kā kultūras un tūrisma centru, šajā virzienā ieguldot arī investīcijas. Taču no šādām investīcijām atdeve neesot tik ātra.
Tāpēc Raunas novadam pareizāk būtu atrasties Smiltenes novadā, neraugoties uz vēsturiskajām saiknēm, jo ekonomiskā vilkme esot dzinējspēks.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (NA) tikšanās laikā ir apstiprinājis, ka novadam ir svarīgi piesaistīt cilvēkus vietējiem uzņēmumiem. Smiltenes uzņēmumos 2017. gadā esot strādājuši vairāk nekā simts Raunas iedzīvotāji, kuru ienākuma nodokli Smiltenes novads nesaņem. Viņaprāt, reforma ir jāatbalsta arī tāpēc, lai novadā strādājošie tajā maksātu nodokļus.
Lielais attālums būs izaicinājums
Attālums no Raunas līdz Cēsīm tāpat kā no Raunas līdz Smiltenei ir līdzīgs – nedaudz vairāk kā 20 kilometri. Savukārt no Jaunpiebalgas līdz Cēsīm ir ap 70 kilometriem, bet no tās līdz Smiltenei – tikai nedaudz vairāk kā 40 kilometri. No Līgatnes uz Siguldu var aizbraukt desmit minūtēs, savukārt ceļā uz Cēsīm jāpavada aptuveni 20 minūtes.
Taču tas ir no tagadējo novadu centriem, bet jāatceras, ka Raunas novadā ir arī Drusti. Lai uz tiem nokļūtu, no Vidzemes šosejas ir jābrauc pa ceļu, par kuru 2017. gada pavasarī uzzināja visa Latvija, jo Drustu un Jaunpiebalgas iedzīvotāji uz ceļa izbrauktajās vagās stādīja kartupeļus. Lai gan pastāv cerības, ka Smiltenes novads drīzāk varētu palīdzēt šo ceļu sakārtot, pašvaldības vadītāja E. Zurģe pagaidām netic neviena solījumiem.
Jaunpiebalga VARAM kartē ir iezīmēta pie Cēsu novada. Ministrs J. Pūce atzina, ka lielais attālums līdz tām varētu būt izaicinājums reformas īstenotājiem.
Taču tas nozīmējot, ka tādās vietās, kas atrodas tālu no visiem centriem, būs nepieciešami papildu ieguldījumi ceļu un transporta infrastruktūrā. “Attālums līdz vienai vai otrai vietai nav noteicošais,” “LA” sacīja Jaunpiebalgas novada priekšsēdis Laimis Šāvējs (ZZS).
Visas iestādes, kuras jaunpiebaldzēni pieraduši apmeklēt, atrodas Cēsīs. Uz Smilteni cilvēki tikai braucot strādāt un iepirkties, atzina pašvaldības vadītājs. Taču viņa skats uz Jaunpiebalgas nākotni jebkurā modelī izklausījās bezcerīgs. Ja kāda teritorija no centra atrodas tālāk par 30 kilometriem, no tās pazudīs uzņēmumi un līdz ar to aizbrauks arī cilvēki, uzskata L. Šāvējs. Viņš neesot pret reformu, bet uzskata, ka ir jāveido divu līmeņu pašvaldības, atstājot politisko lēmējvaru nelielākās teritorijās.
Jaunie līgatnieši skatās uz Siguldu
Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (“Vienotība”) no uzrunātajiem bija viskareivīgāk noskaņots, jo viņam ir iespaids, ka reformas īstenotājiem neesot priekšstata, kas notiks pēc tam, kad vēl lielāka vara un iespējas būs koncentrētas lielajos attīstības centros.
Ja cilvēki no tālākajām vietām būs spiesti pārcelties uz centriem, viņiem tur nebūšot kur palikt.
“Kultūrvide pagastos būs zudusi, un cilvēki meklēs iespējas dzīvot un strādāt citur, bet mums jau nav attīstīts īres tirgus, ar savām finansiālajām iespējām viņi nespēs īrēt vai iegādāties dzīvokli. Paredzu, ka 2024. gadā sāksies emigrācijas vilnis,” prognozē A. Šteins.
Pašvaldības vadītājs atzīst, ka viņa paaudzes cilvēkiem vēl ir saglabājies vēsturiskais pieradums un saikne ar Cēsīm, taču jaunā paaudze jau skatās Siguldas virzienā. No Līgatnes novada Siguldas skolās mācoties 111 bērni, bet Cēsīs – 30. Taču Siguldā arī skolas esot pārpildītas. “Administratīvi nevar pateikt, kā cilvēkiem jāpārvietojas,” piebilda A. Šteins. Taču, viņaprāt, tas būs iedzīvotāju lēmums, kuru arī līgatnieši plāno noskaidrot aptaujā, cerot, ka vispirms iedzīvotājiem būs iespēja satikties ar ministru.
