Starkovs bez vīrišķības, bet ar kompensāciju 1
Otrdien otro reizi piecu gadu laikā no Latvijas futbola izlases galvenā trenera amata tika atbrīvots Aleksandrs Starkovs. Viņa aizstājējs tiks meklēts ārzemēs.
Latvijas Futbola federācijas vadība pat pēc zaudējuma Gibraltāram īpaši neiespringa. Ārkārtas valdes sēde tika sasaukta faktiski tikai pēc… žurnālista Ulda Strautmaņa iniciatīvas. No deviņiem valdes balsstiesīgajiem locekļiem seši uzskatīja, ka Starkovam jāaiziet, bet trīs atbalstīja viņa palikšanu amatā.
LFF prezidents Guntis Indriksons vēl pagājušajā nedēļā izteicās, ka aicinājis no darba atkāpties gan Starkovu, gan federācijas augstākstāvošos darbiniekus, tomēr vakar ar savu balsi izrādīja uzticību līdzšinējam trenerim: “Par rezultātu jāatbild daudziem – arī klubu, jaunatnes treneriem, Starkova palīgiem, spēlētājiem, izpilddirekcijas cilvēkiem. Uzskatu, ka viņa nolīgšana pērn tomēr bija pareiza, jo nav tāda trenera, kas ar šo spēlētāju sastāvu spētu sasniegt tādu rezultātu, kādu mēs gribam.”
Vairums valdes locekļu gan bija pretējās domās. “Es Rīgas futbola federāciju vadīju desmit gadus un pats pieņēmu lēmumu aiziet, lai gan darbs bija sakārtots pareizi. Taču jābūt pārmaiņām, vajadzīgas jaunas sejas un cita pieeja,” savu nostāju skaidroja Juris Keišs.
Māris Verpakovskis pērnajā aprīlī vienīgais no LFF valdes locekļiem atturējās balsojumā par Starkova apstiprināšanu: “Jau tobrīd vajadzēja ārzemju speciālistu ar svaigu skatienu, jaunu pieeju. Tad arī spēlētājiem būtu lielāka degsme. Arī šobrīd neredzu, ka kāds Latvijas speciālists varētu izvest izlasi no krīzes.”
Paša Starkova komentārs bija īss – pateicis tik vien, ka izlasei veltījis visas savas zināšanas un novēlējis veiksmi komandai turpmāk, viņš pameta žurnālistu pulku. Pieredzējušais treneris izlasi trijos piegājienos kopā vadījis desmit gadus, arī ar izciliem rezultātiem (“Euro 2004”), bet pēdējos divos piegājienos pēc ilgstoši sliktiem rezultātiem tika atlaists. Mani nepamet pārliecība, ka īsts vīrs uzrakstītu atlūgumu un atzītu – nesanāca, piedodiet. Starkovs tā nedarīja, tas nav vīrišķīgi. Viņa alga bija 75 tūkstoši eiro gadā, tagad būs kompensācija, par kuras apjomu ne Indriksons, ne ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis nemācēja teikt. Bet aizkulisēs tiek lēsts, ka summa varētu būt rakstāma arī ar piecām nullēm… Zaudēt pasaules vājākajai komandai un vēl saņemt prāvu atlīdzību – tas tik ir meistarstiķis!
Skaidrs, ka ārzemju trenera nolīgšana prasīs daudz vairāk – Starkova alga jāpareizina vismaz ar trīs, četri. “Nacionālās izlases galvenais treneris nav tā pozīcija, uz kuru federācijai vajadzētu ekonomēt. Saprotu, ka no FIFA ir vairāk līdzekļu nekā bijām gaidījuši, tā kā domāju, ka federācijai ir nauda, lai atrastu labu ārzemju speciālistu,” sacīja Māris Verpakovskis.
Nākamās spēles izlasei ir Baltijas kauss jūnijā, bet septembrī startēs UEFA Nāciju līgas turnīrs.
