Starikovs – ne pirmais un ne pēdējais 0
Latvijas okupācijas noliegšana, Krievijas cariskās impērijas un PSRS apraudāšana, Staļina slavināšana, deportāciju attaisnošana – šādām atziņām bija pārpildīta no Maskavas atbraukušā Nikolaja Starikova lekcija, kas pirmdien notika Rīgas viesnīcā “Tallink”.
Viņš iepazīstināja arī ar savu jaunāko grāmatu “Staļins. Atceramies kopā”, kas gan jau iepriekš bija nopērkama Latvijā. Tā veltīta Staļina politikas attaisnošanai. Uz tikšanos ar autoru bija ieradušies vairāk nekā 150 cilvēku, un viesnīcas zālē bija par šauru. Šāda un līdzīgu noskaņu promaskaviskus misionārus uz Latviju regulāri piegādā Krievijā bāzēta organizācija, kas sevi sauc par starptautisko mediju klubu “Format A3”, kura filiāle darbojas arī Latvijā. Jāpiebilst, ka šādu “ekspertu” atziņas plaši tiražē krievvalodīgie mediji, jo sevišķi laikraksts “Čas”.
Impērista atziņas
N. Starikovs, kas pēc izglītības ir ekonomists, apgalvo, ka nav iespējams runāt par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas okupācijas atzīšanu, jo tās esot nelikumīgi izstājušās no Krievijas impērijas. Par Krievijas ģeopolitisko nelaimju cēloni viņš sauc 1917. gada revolūciju un to, ka Antantes valstis – Francijas un Lielbritānija – nav palīdzējušas atjaunot Krievijas impēriju. Brīdinājumi saklausāmi viņa teiktajā, ka vēsture un ģeopolitika ir neparedzamas, tādēļ nav garantiju, ka Latvija un Krievija kādreiz atkal nebūs kopā kādā formējumā. Jautāts, kādu viņš redz Latvijas nākotni, N. Starikovs atbild: “Vēlos, lai Latvijā dzīve noritētu pēc Latvijas tautas interesēm. Latvijai bija iespēja kļūt pilnīgi neatkarīgai. Kāpēc nepieciešams NATO, ja var draudzēties ar Krieviju, no kuras nenāk nekādi draudi.”
Impēriski noskaņotais “eksperts” stāsta, kādu ļaunumu radījis PSRS sabrukums, un vaino tajā Mihailu Gorbačovu, kuru uzskata par nodevēju. Starikovs ar domubiedriem esot iesniedzis prasību pret Gorbačovu tiesā par valsts nodevību.
Jautāju N. Starikovam, kāpēc viņš par ļaunumu min 1917. gada revolūciju, bet vienlaikus nožēlo PSRS sabrukumu. “PSRS ir mana dzimtene māte. Tā jāmīl un jāciena. Pretrunu nav. Revolūcija bija negatīvs notikums, taču ar laiku PSRS attīstījās un tajā bija daudz labu vērtību – bezmaksas izglītība, miers uz ielām, un tā tam vajadzēja palikt. Ir cilvēki, kas saka, ka ekonomiski PSRS nespētu pastāvēt. Ķīna, piemēram, ir spējusi daudz sasniegt, nezaudējot sociālisma plusus,” teic N. Starikovs.
Staļins kā biodators
Vakar N. Starikovs Rīgā divās grāmatnīcās prezentēja savu jauno grāmatu “Staļins. Atceramies kopā”. Jau vakar lekcijā bija dzirdami Staļinu attaisnojoši izteikumi. Auditorijā kāds jauns puisis ar naģeni galvā izteica pateicību, ka N. Starikovs “attīra biedru Staļinu no visādiem netīrumiem, ko viņam piedēvē”. Uzstāšanās laikā N. Starikovs sacīja, ka Staļinam bijusi skaidra loģika, turklāt viņš esot bijis “maigs un labsirdīgs cilvēks”. Viņaprāt, Staļins nav bijis noziedznieks. Latvijā īstenotās represijas 1941. gadā esot notikušas neilgi pirms nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanas Latvijā. Starikovs jautāja man, vai es nebūtu rīkojies līdzīgi, ja tuvotos ienaidnieka karaspēks un būtu bažas par sabiedrības daļu, kas varētu nodot. Ar šiem domugraudiem pilnīgi pietiek, lai raksturotu N. Starikova uzskatus, tomēr viņš nav pirmais un pēdējais “šāda līmeņa eksperts”, kas tiek aicināts. Kas to dara?
Demokrātijas iespējas
Ar braucienu organizēšanu nodarbojas mediju klubs “Media Club Format A3”, kas mūsu valstī darbojas no pagājušā gada. Līdz šim Latvijā ar tā gādību viesojies pretrunīgais vēsturnieks un politiķis Vladimirs Medin- skis, politologs Fjodors Lukjanovs, politologs un žurnālists Vitālijs Tretjakovs, ekonomists Mihails Deljagins. Ir arī mazāk politiskas personas, piemēram, rakstnieks fantasts Sergejs Lukjaņenko, kinorežisore Svetlana Družiņina un leģendārais sporta komentētājs Vladimirs Gomeļskis. Raiba kompānija no postpadomju telpas. Lai gan “Format A3” diskusijas paredzētas galvenokārt žurnālistiem, tajā piedalās daudz interesentu. Piemēram, pirmdien viesnīcas zāle bija par mazu, un daudziem no vairāk nekā 170 cilvēkiem nācās stāvēt kājās, lai noklausītos “misionāra” uzrunu. Piemēram, bija ieradusies valsts kontroliere Inguna Sudraba un zālē bija manāms arī krievu valodas referenduma iniciators Aleksandrs Gapoņenko.
“Mani vienkārši interesē oriģinālā dzirdēt viedokli. Maz ir tādu iespēju. Es cienu, ka cilvēks izklāsta savu argumentētu viedokli,” savu motivāciju skaidroja I. Sudraba. Jāpiebilst, ka viņa jau iepriekš bieži redzama kluba rīkotajos pasākumos.
“Starptautiskais mediju klubs “Format A3″” ir veidots Krievijā no Valsts radio un televīzijas kompānijas “Rossija” un laikraksta “Komsomoļskaja pravda” puses. Kluba galvenā vadītāja ir šā laikraksta žurnāliste Gaļina Sapožņikova, kas ieinteresēta Baltijas jautājumos. Jāpiebilst, ka G. Sapožņikova 2010. gadā apbalvota ar Krievijas valdības komisijas atbalstam ar tautiešiem diplomu. Latvijā kluba intereses vada nedēļas laikraksta “Subbota” galvenā redaktore Olga Avdeviča un viņas vietniece Rita Troškina. Viņa apgalvo, ka ekspertus izvēlas mediju kluba vadība un piedāvā kluba filiālēm un lektori par savām uzstāšanās reizēm honorārus neprasot. “Tas ir starptautisks klubs, kas strādā Maskavā, Moldovā, Krimā, nesen to atvēra arī Latvijā,” skaidro R. Troškina. “Mērķis ir, lai vietējie – latviešu un krievu žurnālisti – satiktu interesantus cilvēkus, kas var izstāstīt par politiku. Mērķis ir kontakti starp valstīm un patiesas informācijas iegūšana,” sacīja R. Troškina. Jautātas, kāpēc kluba viesu vidū ir tik daudz padomju sistēmas un impērisma aizstāvju, O. Avdeviča atbild: “Ja ir demokrātija, jādod iespēja visiem izteikties. Šeit bija korekta diskusija. Igaunijā diskusijas ir asākas, pie mums mierīgākas.” Jautāju, kāpēc netiek aicināti demokrātiski un liberāli noskaņoti Krievijas pārstāvji. “Ir Sorosa struktūras, kas aicina citus,” atbildēja O. Avdeviča, bet R. Troškina piebilda: “Krievija nav Latvijai ienaidnieks, bet gan partneris.”
Nesen kluba vārds izskanēja arī, kad Latvijā viesojās Krievijas pirmās klases valsts padomnieks Modests Koļerovs un aģentūras “Regnum” redaktors Igors Pavlovskis, kas pasludināti par persona non grata Latvijā.
Ar viņiem abas dāmas mediju klubu nesaista un stāsta, ka M. Koļerova aicināšana uz Latviju bijusi “SC” līdera Jāņa Urbanoviča līdzvadītās organizācijas “Baltijas forums” iniciatīva. Tomēr skaidrs, ka mediju kluba filiāles aktivitātes un promaskavisko ekspertu piegādes turpināsies, jo Latvijā pret to līdz šim nav izskanējuši iebildumi.
Jautājums
Vai Nikolajam Starikovam par pretlatviskiem uzskatiem būtu jāliedz iebraukšana Latvijā?
Jānis Sīlis, Ārlietu ministrijas preses sekretārs: “Pretlatviski uzskati nav iemesls, lai Latvijā kāda persona tiktu iekļauta nevēlamu personu sarakstā. Šāds lēmums tiek pieņemts, balstoties uz Latvijas kompetento iestāžu sniegtu informāciju par attiecīgās personas īstenotajām aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas drošības interesēm, arī pret teritoriālo vienotību un valsts ekonomisko drošību. Tā tas bija Modesta Koļerova un Igora Pavlovska gadījumā.”
