Stankevičs: Valsts pienākums ir rūpēties par cilvēku garīgo attīstību 6
Valsts pienākums ir rūpēties par cilvēku garīgo attīstību, intervijā aģentūrai LETA pauda Romas Katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Viņa ieskatā, esošais stāvoklis ir diezgan nelabvēlīgs garīgajām vērtībām, jo valda ļoti atklāta patēriņa pieeja dzīvei, tādēļ valstij ir jāmēģina viss līdzsvarot. Arhibīskaps atgādināja, ka viens no baznīcas sociālās mācības principiem ir kopējais labums.
“Redzu, ka pie mums cilvēki, kas kaut ko sasnieguši un ir pārtikuši, sāk domāt ilgtermiņā, saprotot, ka viņi grib dzīvot sakārtotā sabiedrībā. Pretējā gadījumā sabiedrība sāk drupt. Līdz ar to ir svarīgs kopējā labuma princips. Tad, kad dominē patēriņa sabiedrības attieksme, šis princips nedarbojas un sabiedrība drūp,” sacīja Stankevičs.
Viņaprāt, mūsu valsts prioritātēs ir jānolīdzsvaro attiecības starp humanitāro jeb garīgo dimensiju un materiālo dimensiju. Ļoti daudz tiek runāts par nepieciešamo ekonomisko izaugsmi, kas, protams, ir vajadzīga, mums nepieciešama arī ilgtermiņa perspektīva – kā rūpēties par Latvijas dvēseli, piebilda arhibīskaps, uzsverot, ka tas jātulko saprotamā valodā un konkrētos skaitļos, plānā.
Šim plānam būtu jāatspoguļo tas, kā Latvijā iespējams attīstīt sabiedrības vērtību dimensiju, turklāt arhibīskaps pārliecināts, ka ilgtermiņā tas dos simtkārtīgu atdevi.
“Ja cilvēka prioritāte ir pēc iespējas vairāk nopelnīt un pēc iespējas labāk dzīvot pašam, tad viņš var iet pāri līķiem – deviņdesmitajos tam bija burtiska nozīme, vide bija ļoti raiba, bija reketu kari. Tagad tas ir mainījies un notiek daudz smalkākā veidā – caur shēmām, ietekmju grupu virzītām lietām. Tas notiek, jo ir problēmas ar sirdsapziņu un vērtībām, kā arī ir pieaudzis egoisms. Publiski tas netiek teikts, bet sistēmas apakšā ir haizivis, kuras apēd mazākos,” raksturoja arhibīskaps.
Katoļu baznīcas galva skaidroja, ka, ja vērtību dimensija tiek iestrādāta jau izglītības sistēmā, mediju politikā, kultūrā, tad sabiedrības apziņa mainās. Stankevičs nepiekrīt, ka likumi ir neitrāli un ka ar to palīdzību nevar regulēt sabiedrību. “Esmu pārliecināts, ka likumiem ir milzīga audzinoša nozīme. Likumi var pavērt elles vārtus un ļaut pašu ļaunāko manifestēt uz āru, bet ar likuma palīdzību ļaunumu var arī ierobežot,” pauda arhibīskaps.
Viņš ļoti pozitīvi vērtē kristīgo vērtību iekļaušanu Satversmē, jo jau tagad vērojama attieksmes maiņa pret kristīgajām vērtībām.
