Vai ir kāda krūts vēža pacientu grupa, kurai inovatīvie medikamenti Latvijā netiek kompensēti, bet būtu ļoti vēlami? 0
A.Hegmane: Pacientēm ar izplatītu, bet ne metastātisku HER2 pozitīvu krūts vēzi, kuras saņem ķīmijterapiju pirms operācijas, arī vajadzētu saņemt duālo HER2 blokādi ar trastuzumabu un pertuzumabu, šobrīd tiek kompensēts tikai trastuzumabs. Pacientēm ar hormonreceptoru pozitīvu HER2 negatīvu metastātisku krūts vēzi hormonterapija kopā ar ciklīna atkarīgo kināžu inhibitoriem (palbociklibs, ribociklibs, abemaciklibs) ļauj panākt labākus ārstēšanas rezultātus nekā tikai hormonterapija un attālināt brīdi, kad jāuzsāk ķīmijterapija. Šie medikamenti arī netiek kompensēti. Savukārt pacientēm ar HER2 pozitīvu metastātisku krūts vēzi kas progresējis saņemot ķīmijterapiju un trastuzumabu, ir iespējama efektīva 2.līnijas terapija, kura arī netiek kompensēta.
G.Purkalne: Kaut arī trastuzumaba iekļaušana medikamentu sarakstā ir uzlabojusi ārstēšanas rezultātus, katrai ceturtajai sievietei, kura lietojusi trastuzumabu, vēzis tomēr atgriežas. Pētījumi liecina, ka labāku ārstēšanas rezultātu var sasniegt, ja tiek izmantota duālā blokāde, proti, papildus ar trastuzumabu tiek lietots vēl viens medikaments – pertuzumabs. Ir pierādīts, ka recidīva risks, lietojot kopā abus šos medikamentus, samazinās par 19%. Tas, ko mēs vēlamies – lai duālā blokāde tiktu kompensēta arī profilaktiski. Citās medicīnas nozarēs mēs sākam ar vienkāršāko un, ja rodas vajadzība, ejam uz sarežģītākiem un stiprākiem medikamentiem. Onkoloģijā tā nav. Mēs negaidām, kad audzējs sāks izplatīties, bet uzreiz darām maksimālo.
Ko tieši nozīmē labāki ārstēšanas rezultāti? Un cik liela atšķirība ir dzīvildzē, lietojot standarta vai inovatīvo terapiju?
A.Hegmane: Katram krūts vēža veidam un katrai stadijai labākā un atbilstošākā ārstēšana var atšķirties. Labāki ārstēšanas rezultāti nozīmē, ka, pateicoties konkrētajam terapijas veidam, ir lielāks pacientu skaits, kuri tiek izārstēti un lielāks pacientu skaits, kuri dzīvo ilgāk un kvalitatīvāk. Pacientēm ar HER2 pozitīvu metastātisku krūts vēzi mērķterapija vidējo dzīvildzi palielina vairāk, kā par gadu. Tie ir nevis 40, bet 56 mēneši. Un tā ir liela atšķirība! Arī pacientēm ar metastātisku HER2 negatīvu hormonreceptoru pozitīvu krūts vēzi pievienojot hormonterapijai ciklīna atkarīgās kināzes inhibitorus, laiks līdz slimības progresijai palielinās vidēji par 10 mēnešiem.
Pacientēm tā ir iespēja ilgāk dzīvot kvalitatīvi, jo tabletes ir lietojamas mājās, un attālināt nepieciešamību uzsākt ķīmijterapiju, kurai noteikti ir vairāk blakņu.
Nereti sabiedrībā izskan viedoklis, ka inovatīvie medikamenti ir dārgi un nav vērts izdot tik lielu naudu, lai nodzīvotu tikai vienu vai divus gadus ilgāk?
G.Purkalne: To var teikt vesels cilvēks, kurš neapzinās, ko nozīmē katra diena cilvēkam, kurš ir slims un zina, ka viņam vairs nav atlicis daudz. Katra diena, kad tu redzi izaugam savus bērnus vai mazbērnus, ir ļoti liela vērtība. Man ir bijušas pacientes, kuras saka – es gribu nodzīvot līdz vasarai, jo man meitiņa precēsies vai arī piedzims pirmais mazbērns. Tas ir tik cilvēcīgi! Kas gan ir vērtīgāks par cilvēku? Uzcelt vienu koncertzāli?
Vai Jums ir cerība, ka vēzis kā slimība kādreiz tiks uzvarēts?
G.Purkalne: Es domāju, ka noteikti. Tuberkoloze savā laikā paņēma tik daudz dzīvību, cik onkoloģija vēl nav paņēmusi, taču tuberkolozi izdevās apkarot. Tas ir laika jautājums, līdz arī vēzis kļūs izārstējams. Kaut arī medikamenta ceļš no zinātnieka idejas līdz pacientam aizņem aptuveni 10 gadus, šobrīd visā pasaulē notiek ļoti intensīvs darbs dažādu medikamentu pētniecībā, un ārstēšanas rezultāti pamazām kļūst aizvien labāki.
Vai ir kas tāds, ko mēs profilaktiski varam darīt, lai mazinātu risku saslimt ar krūts vēzi?
G.Purkalne: Pētījumi ir pierādījuši, ka 30% gadījumu vēža attīstību ir sekmējusi smēķēšana. Otrs riska faktors, kas var sekmēt vēža attīstību, ir aptaukošanās. Būtu jāuzmanās arī no hormonu preparātiem un jāizsver, vai tiešām ļoti agrīnā vecumā ir jālieto hormonālās kontracepcijas metodes un vai hormonu aizvietojošā terapija pusmūžā ir vajadzīga. Ir pierādīts, ka hormonus aizvietojošie līdzekļi var veicināt krūts vēzi, sevišķi, ja sievietei jau ir kādi riska faktori, piemēram, ģenētiski pārmantota nosliece. Ārstam, pirms šo līdzekļu izrakstīšanas vajadzētu pajautāt, vai ģimenē nav bijuši audzēji. Arī pašām sievietēm būtu vairāk jāinteresējas par to, kādas slimības bijušas ģimenē. Liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam un rūpēm gan par savu fizisko, gan emocionālo veselību. Mēs nevaram ar veselīgu dzīvesveidu sevi pilnībā pasargāt no vēža, taču sportiskās aktivitātes, veselīgs uzturs un stresa samazināšana ikdienā noteikti mazinās risku saslimt ar kādu no ļaundabīgajiem audzējiem.
